VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Vineta Vilcāne
speciāli LV portālam
29. maijā, 2014
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: LV portāls jautā
TĒMA: Kultūra

„Muzeju nakts” ieguvums ilgtermiņā – pieaug iedzīvotāju interese par kultūras mantojumu

LV portālam: GUNDEGA DREIBLATE, Starptautiskās muzeju padomes Latvijas Nacionālās komitejas priekšsēdētāja; JĀNIS GARJĀNS, Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs; RUTA ĢIPTERE, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja vadītāja; MĀRTIŅŠ MITENBERGS, Latvijas Kara muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītājs; ILZE PAVLOVA, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece; DANA NAUNIKAS, Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītājas vietniece

Šogad „Muzeju naktī” piedalījās 141 Latvijas muzejs, pulcējot 228 242 apmeklētājus.

FOTO: Lita Krone/ LETA

„Muzeju nakts” ir starptautisks Eiropas mēroga pasākums, kad vienā un tajā pašā laikā gandrīz visu Eiropas valstu muzeji ver durvis apmeklētājiem, piedāvājot apskatei gan muzeja ekspozīcijas, gan arī kaut ko neikdienišķu un atmiņā paliekošu. Latvijā „Muzeju nakts” šogad norisinājās jau desmito reizi un šogad dzintara tematikā pulcinot vairāk nekā 228,2 tūkstošus apmeklētāju.

"Muzeju nakts" kontekstā jau ir ierasts, ka vairākus gadus savu programmu piedāvā ne tikai muzeji, bet arī citas iestādes un organizācijas, kuras nepilda muzeja misiju, – bibliotēkas, kultūras nami, uzņēmumi, valsts pārvaldes iestādes u.c.

LV portāls piedāvā viedokļus, kā iestādēm, kas nav muzeji, izdevies iekļauties kopējā "Muzeju nakts" tematikā un kā šo līdzdalību vērtē muzeju nozares pārstāvji, un vai pasākums veicina sabiedrības interesi par muzejiem ilgtermiņā.

LV portāls jautā: Vai "Muzeju nakts" veicina sabiedrības interesi par muzejiem ilgtermiņā? Kā vērtējat, ka pasākuma programmā iesaistās ne tikai muzeji, bet arī citas iestādes?


Gundega Dreiblate,
Starptautiskās muzeju padomes Latvijas Nacionālās komitejas priekšsēdētāja:

Uzskatu, ka "Muzeju nakts" veicina un ir jau veicinājusi interesi par muzejiem ilgtermiņā. Tā ir iespēja muzejiem pierādīt, ka muzejs ir konkurētspējīga kultūras institūcija teātrim, operai, koncertzālei. Tikai pašu muzeju rokās ir šajā naktī radīt pievilcīgu iespaidu par sevi. Diemžēl ne visi muzeji šo iespēju pietiekami izmanto, paļaujoties, ka apmeklētājam pietiks ar to, ka piedāvās kaut ko no muzeja vai tā apkārtnes. Šī iemesla dēļ, manuprāt, ir krietni audzis (ne) Rīgas apmeklētāju skaits iepretī Rīgas muzeju apmeklētājiem. Tieši provinces muzeji piedāvā plašākas un izvērstākas programmas "Muzeju nakts" apmeklētājiem.

Tas, ka iesaistās arī citas iestādes, ir vērtējams pozitīvi, jo kopumā lielāks piedāvājums samazina rindas un drūzmu Rīgas centra muzejos. Savukārt novadu pilsētās, kad kopā ar muzeju durvis ver arī baznīca, kultūras centrs vai tamlīdzīgi, veidojas vietējiem apmeklētājiem bagātīgāks maršruts, ko īstenot "Muzeju nakts" laikā.


Jānis Garjāns,
Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītājs:

Apmeklētāju iesaistīšanās akcijā "Muzeju nakts" liecina, ka sabiedrībai ir interese par muzejiem un tā gadu gaitā ir augusi. Palielinājusies ir ne tikai akcijas, bet arī Latvijas muzeju ikgadējā apmeklētība – pēdējos trīs gados akreditētajos muzejos ir reģistrēti vairāk nekā 2,6 miljoni apmeklējumu. Salīdzinoši 2001.gadā akreditēto muzeju apmeklētība bija 1,5 miljoni. Lielākā daļa akcijā iesaistīto muzeju to uztver un izmanto kā muzeja popularizēšanas, mārketinga līdzekli, kas ļauj piesaistīt jaunu sabiedrības grupu uzmanību. Veicot apmeklētāju aptaujas, vairāki muzeji ir konstatējuši, ka tieši "Muzeju nakts" ir mudinājusi apmeklēt muzeju vēlreiz.

Viens no "Muzeju nakts" būtiskākajiem ieguldījumiem valsts kultūras dzīvē ir fakts, ka akcija ir rosinājusi arī citas institūcijas – teātrus, koncertzāles, bibliotēkas, valsts pārvaldes iestādes, baznīcas u.c. – pievērst uzmanību kultūrvēsturiskajam mantojumam. Šobrīd šo pasākumu jau pamatoti varētu saukt par "Latvijas Kultūras nakti", ko rosinājis muzeju piemērs.


Ruta Ģiptere, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja vadītāja:

Ar katru gadu apmeklētāju skaits mums pieaug. Arī pašā "Muzeju naktī" ir liela interese – apmeklētāji cītīgi pēta stendus un uzdod jautājumus muzeja darbiniekiem.

"Muzeju naktī" piedalāmies jau devīto reizi. Pirmajā "Muzeju naktī" bija 338 apmeklētāji, šogad jau 4300 apmeklētāji, kā arī vēl 520 apmeklētāji mūsu struktūrvienībā "Daugavpils Māla mākslas centrs".

Mēs cenšamies šajā naktī būt citādāki un šādā veidā radīt iespaidu uz jaunatni, kas iepriekš nav bijusi pie mums, ka muzeji mainās un nebūt nav tik vecišķi, klasiski un nopietni.

Mēs atbalstām, ka pasākuma programmā piedalās ne tikai muzeji – mūsu sadarbības partneri un iestādes, kas popularizē kultūras mantojumu.


Mārtiņš Mitenbergs, Latvijas Kara muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītājs:

Šis pasākums, kas nu jau ikgadēji notiek maija vidū, veicina apmeklētāju interesi par muzejiem. "Muzeju nakts" ietvaros mūsu muzejā kā apmeklētāji lielākoties ierodas cilvēki, kas muzejā nonākuši pirmoreiz. Ir arī tādi, kas ir bijuši iepriekš un nāk labprāt vēlreiz. Pasākums veicina gan paša muzeja, gan ekspozīciju atpazīstamību.

Es personīgi diezgan negatīvi skatos uz to, ka "Muzeju naktī" piedalās arī citas iestādes. Šajā dienā medijiem un sabiedrībai būtu jāpievērš uzmanība tieši muzejiem, jo tā ir gadā vienīgā reize, kad iesaistāmies tik lielā akcijā. Pārējām iestādēm ir daudz citu iespēju, kad īstenot savas aktivitātes. Šo tradīciju ir izveidojuši un izkopuši Latvijas muzeji. Saprotu, ka citām iestādēm ir daudz vieglāk paņemt kaut ko gatavu un pievilināt cilvēkus, nevis pašiem veidot tradīciju. Mērķi jau nav slikti, bet tas izjauc kopējo ideju, sevišķi, ja netiek ievērotas vadlīnijas un motīvi.

Kādēļ nolēmāt piedalīties "Muzeju nakts" programmā, un kā izdevās iekļauties šī gada tematikā?


Ilze Pavlova,
Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece:

Ministru kabinets jau vairāk kā trīs gadus organizē dažādus pasākumus iedzīvotājiem, lai radošā, interesantā un saistošā veidā stāstītu par valdības darbu un vēsturi, parādītu skaisto Ministru kabineta ēku, kurai ir sena vēsture un nozīmīga loma neatkarīgas Latvijas veidošanās procesā. Tas ir tikai likumsakarīgi, ka vēsturiskā māja jāatver arī "Muzeju naktī", papildus piedāvājot arī interesantu saturisko programmu. Pirmo reizi šajā vērienīgajā pasākumā piedalījāmies 2012.gadā, otrreiz – šogad.

Šoreiz iedzīvotājiem līdzās Ministru kabineta valdības sēžu zāles apskatei piedāvājām diplomātisko dāvanu izstādi. Jāuzsver, ka pirmo reizi publiskai apskatei tika nodotas dāvanas, ko Latvijas premjeri saņēmuši no tuvu un tālu valstu amatpersonām. Starp desmitiem dažādu dāvanu ar lepnumu varējām iekļaut arī tādas, kas veidotas no dzintara, kas bija šā gada pasākuma vadmotīvs.

Jau divus gadus redzot iedzīvotāju ārkārtīgi lielo interesi par valdības namu, "Muzeju naktī" noteikti piedalīsimies arī citus gadus.


Dana Naunikas, Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītājas vietniece:

Saeimas nams ir kas vairāk par valsts institūcijas ēku - tas ir nozīmīgs kultūras piemineklis, un "Muzeju nakts" ir lieliska iespēja to iepazīt tuvāk. Iekļaujoties "Muzeju nakts" trīs gadu ciklā, iepriekšējos gados godinājām dzintara auklētājus – zilo jūru un zaļo mežu, savukārt šī gada tematika bija sarkanā krāsa - dzintars. "Muzeju naktī" piedalāmies piekto gadu pēc kārtas, un šogad ekspozīciju "Varenie dzintara spēki no Latvijas" veidojām kopā ar Latvijas Olimpisko komiteju.

Godinot latvju zīmes un dzintaru kā mūsu zemes simbolu un spēka avotu, kas dod enerģiju arī mūsu valsts sportistiem, "Muzeju naktī" piedāvājām stāstu par mūsu olimpiešu ceļu uz sasniegumiem XXII Ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos.

Kopumā sešu stundu laikā Saeimas nams pulcēja vairāk nekā trīs tūkstošus apmeklētāju. Apmeklētāji atzina, ka latvju zīmes un dzintars ir mūsu zemes simboli, kas dod enerģiju un spēku sasniegumiem dzīvē, savukārt olimpieši apliecināja, ka Latvijas spēks ir tautas saliedētībā, jo visi kopā varam daudz izdarīt. Ekspozīcijā varēja aplūkot olimpiešu sporta inventāru un formas, kā arī Soču olimpisko spēļu spilgtākos mirkļus, kas fiksēti fotogrāfijās un videoierakstos. Tāpat varēja apskatīt grāmatu izstādi, kas veltīta vēsturiskajām liecībām – mūsu labāko sportistu startiem olimpiskajās spēlēs. Savukārt paši medaļnieki – Martins Dukurs, Andris Šics, Juris Šics, Oskars Melbārdis, Arvis Vilkaste un Jānis Strenga –iepazīstināja ar jauniznākušo grāmatu "Latvija Sočos" un sniedza autogrāfus uz īpašas "Muzeju nakts" kartītes. Līdzās ekspozīcijām apmeklētāji, kā ierasts, varēja apskatīt arī parlamenta interjeru un Sēžu zāli.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU