VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Vineta Vilcāne
LV portāls
26. maijā, 2014
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: LV portāls jautā
TĒMA: Kultūra
2
2

Kultūras pieejamība reģionos. Cik pietiekama?

LV portālam: JURIS MARKOVS; pašvaldības aģentūras „Cēsu kultūras un tūrisma centrs” direktors; DIĀNA ZIRNIŅA: Latgales vēstniecības GORS (SIA „Austrumlatvijas koncertzāle”) vadītāja; ILVA KALNĀJA, Zemgales plānošanas reģiona kultūras attīstības speciāliste; DACE ERĶENA, Talsu tautas nama kultūras pasākumu organizatore, direktores p.i.; EDGARS VĒRPE, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors; Dr. art. BAIBA TJARVE, kultūras menedžere un kultūrpolitikas pētniece.

Ar reģionālo koncertzāļu izveidošanu Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā ir sperts nozīmīgs solis profesionālās kultūras pieejamības nodrošināšanai Latvijas novados.

LV portāla infografika

Kultūrai ir būtiska nozīme ne tikai personības individuālā izaugsmē, bet arī kopējā valsts attīstībā. Kultūra kā neredzama saite vieno sabiedrību, neskatoties uz atšķirīgo etnisko piederību, reliģiskajiem vai politiskajiem uzskatiem. Caur kultūras daudzveidīgajām izpausmes formām varam izjust piederību savai valstij un tautai un pienāk brīdis, kad vajadzību pēc kāda kultūras pasākuma izjūt ikviens, pat visskeptiskākais cilvēks. Gan reģionu centros esošie valsts finansētie teātri, gan nu jau arī reģionālās koncertzāles Latvijā vairs nav tikai projektu skices, tomēr ne mazāk svarīgs ir aspekts, kādu programmu tās spēj piedāvāt un cik tā ir pieprasīta vietējā un reģiona sabiedrībā?

LV portāls jautā: Kā vērtējat kultūras pieejamību Latvijas reģionos? Kādi uzlabojumi būtu nepieciešami, lai iedzīvotājiem piedāvātu daudzveidīgākus un kvalitatīvākus kultūras pasākumus novados?
 

Juris Markovs, pašvaldības aģentūras "Cēsu Kultūras un tūrisma centrs" direktors:

Cēsu novadā patlaban kultūras piedāvājums un pieejamība ir diezgan augstā līmenī. Gribētos, lai tā ir lielāka, bet nevar neatzīt, ka pieejamību ietekmē finansējums.

Pašvaldība mums ir deleģējusi funkciju – nodrošināt kultūras pieejamību. Pirmkārt, Cēsu novada iedzīvotājiem, otrkārt, ikvienam vidzemniekam, Latvijas iedzīvotājam un arī ikvienam pasaulē dzīvojošajam. Ņemot vērā, ka tā ir pašvaldības nauda, lielākais uzsvars ir uz vietējo auditoriju. Ieejas maksas ir simboliskas, lai iedzīvotāji varētu atļauties pasākumus apmeklēt. Protams, ka cilvēki grib bezmaksas pasākumus. Mums ir pat bijuši dažādi eksperimenti šajā sakarā, un esam nonākuši pie atziņas, ka tomēr ir jābūt simboliskai maksai, lai kontrolētu cilvēku plūsmu. Ja pakalpojums būs pieejams ikvienam, atnāks katrs, kuram nav slinkums, un arī tādi, kuriem pasākums nemaz nav saistošs.

Tas ir laika jautājums, cik ilgi viena pati pašvaldība spēs nodrošināt pietiekamu kultūras pieejamību. Valsts zināmā mērā ir noņēmusi atbildību no sevis.

Ir Valsts Kultūrkapitāla fonds, Vidzemes plānošanas reģionā tiek organizēti konkursi, kuros ir iespējams pretendēt uz finansējumu. Pirmkārt, ir jautājums par reģioniem novirzītā finansējuma apjomu, otrkārt, par finansējuma administrēšanu uz vietas reģionā. Reģioniem ir nepieciešams finansējums, mēs nerunājam par miljoniem, bet par pārdesmit tūkstošiem gadā, lai nodrošinātu kvalitatīvu kultūras produktu radīšanu uz vietas, ko varētu pārdot ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā.

Mēs esam gatavi piedāvāt un nodrošināt kultūras pasākumus, mums ir arī resursi. Darbu sākusi Vidzemes koncertzāle "Cēsis", arī citviet Latvijā ir pazīstams un Cēsīs darbojas Vidzemes kamerorķestris, ar mūzikas skaņām mūs bieži iepriecē arī Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņi.
 

Diāna Zirniņa, Latgales vēstniecības GORS (SIA "Austrumlatvijas koncertzāle") vadītāja:

Ar GORA izveidošanu Rēzeknē ir sperts būtisks solis kultūras pieejamības nodrošināšanā Latgalē, reģiona iedzīvotājiem pieejami daudzveidīgi un kvalitatīvi profesionālās kultūras pakalpojumi. Lielākā daļa valsts finansēto kolektīvu atrodas Rīgā, un rīdziniekam tas ir pieejams. Savukārt, lai mākslinieki parādītos reģionā, reģionam pašam jābūt aktīvam un arī jāatrod papildu finansējums, lai tos uzaicinātu.

Manuprāt, pateicoties tieši kultūras piedāvājumam reģionā, cilvēki nejūtas atrauti, pasākumi palīdz veidot spēcīgu piederību Latvijas valstij kopumā un arī lokālo identitāti. Mūsu nu jau vienu gadu ilgās darbības laikā esam to sajutuši.

Šogad esam saņēmuši dotāciju no Kultūras ministrijas profesionālās mākslas nodrošināšanai reģionos. Dotācija ļauj mūziķiem samaksāt atbilstošus honorārus, un iedzīvotājiem iegādāties biļetes par adekvātām cenām. Mēs paši rakstām projektus un iniciējam pasākumus, lai uz koncertzāli nāktu ne tikai rēzeknieši, bet būtu ieinteresēti atbraukt cilvēki no visas Latgales.

Runājot par kultūras pieejamību reģionos, būtisks ir jautājums par infrastruktūru un loģistiku. Pēc ēku uzcelšanas ir jādomā, kā cilvēki līdz tām nokļūs. Man gribētos akcentēt to, ka Rīgā bieži vien nedomā par to, kā cilvēkiem reģionos nodrošināt mobilitāti. Visvienkāršāk ir nokļūt tiem cilvēkiem, kuriem ir personiskās automašīnas, joprojām paliek atklāts jautājums par sabiedriskā transporta satiksmi, kas ir neapmierinoša – vilcienu un autobusu atiešanas laiki, kursēšanas biežums, arī ceļu kvalitāte.

Jaunā paaudze, visi bērni ir kulturāli jāizglīto: gan tie, kas nāk no turīgām ģimenēm, gan jo īpaši tie, kas nāk no ģimenēm, kuru rocība nesniedzas, lai brīvi varētu atļauties apmeklēt kultūras pasākumus. Tālab būtu jāveido "skolēnu komplekts", kad jebkurā reģionā, vai tā ir Kurzeme, Zemgale, Vidzeme vai Latgale, skolēnam ir nodrošināta iespēja savā reģionā apmeklēt piemērotus kultūras pasākumus.

Nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst amatiermākslu un kultūras namus, no kuriem bieži vien izaug skatītājs un arī nākamās zvaigznes.

Jāveido pārdomāta reģionālā kultūrpolitika ne tikai uz papīra, bet tā jāīsteno un jānodrošina monitorēšana.
 

Ilva Kalnāja, Zemgales plānošanas reģiona kultūras attīstības speciāliste:

Zemgales novada lielajās pilsētās, Jelgavā un Jēkabpilī, kultūras pakalpojumu un profesionālās mākslas piedāvājums ir bagātīgs. Augsta līmeņa amatierkolektīvi; pasākumi un festivāli, kurus apmeklē arī viesi no citiem novadiem un visas Latvijas, bieži profesionālo kolektīvu priekšnesumi. Arī pārējās pilsētās ir vērojamas interesantas kultūras norises. Problemātiskāk ir ar mazajiem un attālākajiem novadiem. Valstij un pašvaldībām būtu jādotē profesionālās mākslas pieejamība, jo iedzīvotāji nevar atļauties samaksāt par biļetēm un vēl transporta izdevumus. Daļa pašvaldību to jau dara, arī valsts līmenī šobrīd caur Kultūrkapitāla fondu iespējams piesaistīt līdzekļus.

Pašvaldībām būtu jāsadarbojas lielāku pasākumu organizēšanā un arī profesionālās mākslas nodrošināšanā. Aizvest iedzīvotājus uz blakus lielo novadu vai pat Rīgu būs lētāk nekā atvest izrādi uz mazu kultūras namu. Vēl pašvaldību vadītājiem jāpievērš uzmanība savu kultūras speciālistu profesionalitātei. Ja mazajā novadā ir tikai viens kultūras nama direktors, no viņa izdomas un organizatoriskajām spējām ir atkarīga visa novada kultūras dzīve.

Dace Erķena, Talsu tautas nama kultūras pasākumu organizatore, direktores p.i.:

Kultūras pieejamību Kurzemes reģionā vērtēju ļoti augstā līmenī, iedzīvotājiem ir pieejami pasākumi, sākot ar amatiermākslinieku uzstāšanos un beidzot ar profesionālo mākslu. Pēdējā laikā Kurzemē ir atjaunoti daudzi kultūras centri, piemēram, Talsu tautas nams, esam izveidojuši jaunu radošo sētu, pilnībā atjaunota Sauleskalna estrāde un Saldus kultūras centrs. Protams, lielāko pilsētu, Liepājas un Ventspils, kultūras centri ir ļoti augstā līmenī.

Novadu kultūras centri darbojas pēc trim pamatprincipiem – nodrošināt tautas mākslu un tradicionālo kultūru, piesaistīt profesionālos māksliniekus un finanses.
 

Edgars Vērpe, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors:

Kultūras pieejamību reģionos vērtēju kā apmierinošu vai atbilstošu šā laika iespējām. Lietas pamazām mainās uz labo pusi. Atbalsts kultūras pieejamībai reģionos vienmēr ir bijusi viena no VKKF prioritātēm. Pat smagākajos krīzes gados tika saglabāta reģionu kultūras programma. Šobrīd Valsts Kultūrkapitāla fondam, lai paplašinātu kultūras pakalpojumu klāstu Latvijas reģionos, ir vairākas speciālas mērķprogrammas "Profesionālās mākslas pieejamības nodrošinājums reģionos", "Latvijas valsts mežu atbalsts kultūras programmām reģionos", "Latvijas valsts mežu atbalsts koru un tautas deju tradīcijas attīstībai". 

Šīm programmām katru gadu finansējuma apjoms tiek palielināts. Tāpat arī visos regulārajos Valsts Kultūrkapitāla fonda konkursos un citos mērķprogrammu konkursos ir iespējams piedalīties un pretendēt uz finansējumu kultūras pasākumiem visiem valsts iedzīvotājiem. Ļoti daudz kas ir pašu iedzīvotāju rokās, ja skatās uz šo jautājumu Valsts Kultūrkapitāla fonda kontekstā. Novadu kultūras darbiniekiem ir jābūt gataviem ieguldīt darbu, rakstot projektus VKKF, ja pašiem ir vēlme paplašināt kultūras pasākumu piedāvājumu savā novadā. VKKF ekspertu komisijas iesniegtos projektus vērtē, piemērojot vienus un tos pašus kvalitatīvos kritērijus gan no Rīgas, gan no novadiem iesniegtajiem projektiem.

Ir prieks, ka iedzīvotājiem novados var piedāvāt kvalitatīvus kultūras produktus, jo ir uzbūvēti daudzfunkcionāli, moderni aprīkoti kultūras centri, tādi kā Austrumlatvijas koncertzāle GORS Rēzeknē (Latvijas mūziķi apgalvo, ka te esot vislabākā akustika visā Baltijas reģionā), Marka Rotko mākslas centrs Daugavpilī. Kopš to darbības sākuma redzams, ka kultūras dzīve Latgalē ir sasniegusi citu kvantitātes, bet galvenais – kvalitātes līmeni, notiek daudzveidīgi, augstvērtīgi pasākumi, koncerti, teātra izrādes, izstādes. Apmeklētāju skaits pārsniedz visas prognozes. Maija beigās darbu sāks Vidzemes koncertzāle Cēsīs, ir uzsākta arī Liepājas koncertzāles būvniecība. Esam uz pareizā ceļa.
 

Dr. art. Baiba Tjarve, kultūras menedžere un kultūrpolitikas pētniece:

Kultūras pieejamība ir atšķirīga lielākās un mazākās apdzīvotās vietās. Jo lielāka pilsēta, jo plašāks un kvalitatīvāks kultūras piedāvājums. Savukārt līdzdalība kultūras aktivitātēs, kā liecina pētījumi, ir lielāka tieši mazākos pagastos, nevis pilsētās.

Lai paplašinātu kultūras piedāvājumu un tie būtu daudzveidīgāki, vajadzīgs dažādu nosacījumu kopums. Cilvēkiem, kas organizē kultūras pasākumus, jābūt zinošākiem un varošākiem ne tikai piedāvāt savu kolektīvu uzstāšanos, bet arī citu Latvijas un ārvalstu mākslinieku darbus. Jābūt arī administratīviem un finansiāliem "burkāniem", kas palīdzētu un atbalstītu gan sadarbību kultūras jomā starp pagastiem un novadiem, gan profesionālās mākslas un kultūras parādīšanos ārpus lielajām pilsētām.

Vajadzētu atrast balansu finansējuma sadalē, lai pašvaldībām būtu līdzekļi kultūras norisēm, kultūrizglītībai un lai ar saturu piepildītu kultūras infrastruktūru, piemēram, daudzviet izremontētos kultūras namus. Atbalstam būtu jānāk arī no Kultūras ministrijas puses – dotācijas, līgumu nosacījumi un atbalsta modeļi profesionālās mākslas institūcijām, lai to veidotais saturs būtu plašāk un daudzveidīgāk pieejams ārpus galvaspilsētas.

Gan Valsts Kultūrkapitāla fonds, gan Kultūras ministrija īsteno vairākas atbalsta aktivitātes, tomēr tas ir nepietiekami, lai tiešām nodrošinātu kvalitatīvas kultūras pieejamību. Laba ir iecerētā iniciatīva par "kultūras skolas somu", kas ļaus ar mākslu iepazīties bērniem un jauniešiem. Būtu nepieciešami vēl dažādāki mehānismi no Kultūras ministrijas puses, kā arī reģionāla līmeņa finansējuma programmas, lai tiktu veicināta kultūras institūciju un organizatoru vēlme un iespējas uzņemt, parādīt savai publikai kvalitatīvu un arī profesionālu mākslu.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU