Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Interaktīvā karte Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas vietnēs ir pieejama no šī gada 21.jūnija. Iedzīvotāju anonīmi reģistrētā informācija par nelegālajām alkohola, cigarešu vai narkotiku tirdzniecības vietām tiek nosūtīta uz Valsts policijas teritoriālo pārvalžu iecirkņiem, kur visas iesūtītās adreses tiek pārbaudītas.
LV portāla kolāža
Baneris ir savienots ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra interneta vietni, un tādējādi, ierakstot anketas ailē konkrētu adresi vai norādot ģeogrāfisku punktu kartē un vēl pievienojot papildu ziņas, vēstījums par minēto preču nelegālo tirdzniecības vietu nonāk vietnē ievietotajā Latvijas interaktīvajā kartē. Saņemto informāciju Informācijas centrs nosūta uz Valsts policijas teritoriālo pārvalžu iecirkņu, kas apkalpo norādīto vietu, lietvedības dienestu elektroniskā pasta adresēm.
Iedzīvotāji ziņojuši par 955 adresēm
Kā informē Valsts policija (VP), kopš 21.jūnija, kad tika ieviesta šī inovatīvā informācijas aprites kārtība, iedzīvotāji ar 1378 pieteikumiem ir norādījuši 955 nelegālās tirdzniecības vietas jeb adreses. Visaktīvākie ziņotāji bijuši VP Rīgas reģiona pārvaldes (RP) apkalpotajā teritorijā – 776 jeb 56,3%, Latgales RP teritorijā (220 jeb 16%), tālāk seko Zemgale, Kurzeme un Vidzeme.
Par nelegālajām tirdzniecības vietām visvairāk ziņots tūdaļ pēc interaktīvās kartes atvēršanas: laikposmā no 21.jūnija līdz augusta vidum saņemti 1007 pieteikumi. Valsts policija šādu rosību skaidro ar īpašu interaktīvās kartes popularitāti tās atvēršanas sākumposmā un to, ka daļa pieteicēju uzskata: līdz ar pirmā paziņojuma iesniegšanu viņi savu pilsonisko pienākumu ir izpildījuši.
Savu pilsonisko pienākumu viņi ir izpildījuši tādējādi, ka ziņojums (ja tas ir precīzs un atbilst patiesībai) patiešām nekur nepazūd un par sniegto informāciju norisinās policijas reāla darbība.
"Iedzīvotāji ar 1378 pieteikumiem ir norādījuši 955 nelegālās tirdzniecības vietas jeb adreses."
Vispirms Valsts policijas teritoriālās pārvaldes iecirkņa vadība ar rezolūciju nosaka par ziņas pārbaudi atbildīgo amatpersonu, kā arī nodrošina informācijas ievadīšanu Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas Riska informācijas sadaļā. (Acīm redzami kļūdainas, nesaprotamas vai periodiski atkārtojošās identiskas ziņas tur gan nenokļūst.) Kad ziņa, izmantojot dažādas metodes, ir pārbaudīta, atbildīgā amatpersona sastāda dienesta ziņojumu par pārbaudes rezultātiem un aktualizē informāciju atbilstošās datubāzēs.
Ja ziņotais ir apstiprinājies, atkarībā no pārkāpuma kvalifikācijas tiek uzsākts kriminālprocess vai administratīvā lietvedība. Pat tad, ja informācijā minētie fakti nav apstiprinājušies, bet nelikumīgas tirdzniecības iespējamība tiek pieļauta, papildinošo informāciju saglabā kā riska informāciju, un policija to var izmantot citu likumpārkāpumu atklāšanā.
Interaktīvā karte – policijas darbu aktivizējošs faktors
Par to, kā Valsts policijas pakalpojumu "Informācija par nelegālā alkohola, cigarešu un narkotiku tirdzniecības vietām" izmantojuši iedzīvotāji un kādus rezultātus tas devis, 30.oktobrī vēlējās uzzināt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, uzaicinot uz sēdi VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieku Arvilu Feierābendu un Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieku Gati Gudermani.
A.Feierābends sacīja: "Iedzīvotāji bieži uzdod jautājumu – kā viņu sniegtās ziņas var būt noderīgas policijai? Piemēram, vairāki iedzīvotāji internetā ir snieguši informāciju par vienu un to pašu adresi, bet katrs ir ziņojis citādi – viens raksturojis konkrēto vietu, cits – regulāros klientus, trešais – transporta līdzekli, ar kuru parasti tiek piegādāta prece. Apkopojot konkrētais fakts tiek "apaudzēts" ar jaunām ziņām, palielinot policijas informētību."
Kārtības policijas pārstāvis norādīja, ka to apliecina arī policijas rīcībā esošā statistika: kopš 21.jūnija ir pieaudzis veikto reisu skaits un palielinājies arī izņemto preču daudzums. Aptauja Valsts policijas struktūrvienībās ļauj secināt: pateicoties minētajai kartei, policijas informētība par nelegālajām tirdzniecības vietām ir ievērojami uzlabojusies.
"Ja ziņotais ir apstiprinājies, atkarībā no pārkāpuma kvalifikācijas tiek uzsākts kriminālprocess vai administratīvā lietvedība."
Kā liecina Valsts policijas dati, šā gada deviņos mēnešos izņemtais nelegāli tirgotā alkohola daudzums ir 81,8 tūkst. litru, bet pērn šādā laikposmā tas bija 45,5 tūkst. – tātad teju divas reizes mazāk. Arī izņemto cigarešu skaita proporcija ir līdzīga – 17,1 milj. šogad, 9,6 milj. - pērn. Policijas izņemto nelikumīgo akcīzes preču apjoms ir pieaudzis arī citās pozīcijās.
Kā komisijas sēdē secināja A.Feierābends, pēc interaktīvās kartes ieviešanas Valsts policijas rezultatīvie rādītāji krasi nav mainījušies, tomēr izņemto nelikumīgo akcīzes preču apjomā ir vērojamas pozitīvas tendences. Turklāt, samazinoties uzsākto kriminālprocesu skaitam, vienlaikus ir palielinājies izņemto nelikumīgo akcīzes preču daudzums, tātad ir paaugstinājušies darba kvalitatīvie rādītāji, kas savukārt liecina par policistu labāku informētību. Minētais jaunievedums sevi ir pierādījis kā policijas darbību aktivizējošs faktors, minēts VP izziņā Saeimas komisijai.
Dokumentā arī teikts, ka nelikumīgas narkotiku apkarošanas jomā (reģistrētie noziedzīgie nodarījumi, izņemtais narkotisko vielu daudzums) vērojama pozitīva dinamika. Tomēr, ņemot vērā ar narkotisko vielu apriti saistītu noziegumu izmeklēšanas specifiku un laikietilpību, atskaites posms no jūnija beigām ir pārāk īss, lai varētu izdarīt ticamus un pamatotus secinājumus par interaktīvās kartes ietekmi uz šādu noziedzīgu nodarījumu identificēšanu un aizdomās turēto personu noskaidrošanu.
Taču, ja ņem vērā Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības aplēses, ka nelegālā alkohola tirgus īpatsvars mūsu valstī ir aptuveni 30%, tad minēties skaitļi, protams, ir kā piliens ūdensglāzē.
Kriminālprocess tikai pret tirgotāju
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzdeva jautājumu, kas droši vien pašlaik ir prātā arī daudziem lasītājiem – vai tā var būt, ka, piemēram, policists, kura darba pienākumos ir uzraudzīt noteiktu teritoriju, nezina, ka gadiem ilgi kādā vietā tirgo narkotikas, nelegālu alkoholu vai cigaretes? Kā var būt, ka iedzīvotāji vēl pirms kartes ieviešanas ziņoja par šādām vietām, bet policija nekādi nereaģēja?
A.Feierābends uz to atbildēja, ka šajā jomā notiek evolūcija normatīvo aktu pilnveidē, "taču arī otra puse tiem arvien pieslīpējas". Viņš atgādināja, ka līdz 2007.gada jūlijam nelegāla alkohola tirdzniecība bija kvalificējama tikai kā administratīvais pārkāpums un policijas darbiniekiem bija ļoti maz iespēju iekļūt šajās tirdzniecības vietās, nemaz nerunājot par iespēju šīs personas saukt pie kriminālatbildības. Tagad šī problēma ir novērsta: ja policijas rīcībā ir pietiekami daudz informācijas, var iegūt tiesneša sankciju iekļūšanai telpās un veikt tālākās darbības.
Taču nereti gadās, ka ir sākts kriminālprocess, izņemtas preces, taču tirdzniecības vietā nomaina pārdevēju, un viss turpinās. Policijas rīcībā nav mehānisma, kā ietekmēt šīs tirdzniecības telpu turētāju, īpašnieku, uzsvēra Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks. Vienā adresē dažkārt sākti pat septiņi vai deviņi kriminālprocesi, bet tirdzniecība arvien turpinās, jo nav sodīti galvenie tās organizētāji. Tādēļ Iekšlietu ministrija uzskata, ka tās jau iepriekš virzītais priekšlikums saukt pie atbildības arī šīs personas varētu ievērojami uzlabot darbu nelikumīgu akcīzes preču un narkotiku tirdzniecības apkarošanā. A.Feierābends uzsvēra, ka tieši nespēja tikt galā ar nelegālās tirdzniecības organizētāju nereti ir policijas darbinieka (galvenokārt iecirkņa inspektora) lielākā problēma. Te gan jāpiebilst, ka ne vienmēr telpas valdītājs vai īpašnieks būs arī nelegālā alkohola vai cigarešu tirdzniecības biznesa rīkotājs.
A.Latkovskis vēl interesējās – vai tad, ja tomēr iedzīvotāju ziņojumi palikuši bez ievērības, ja nekādas nelegālās tirdzniecības apkarošanas darbības nav veiktas, šī bezdarbība nonāks VP iekšējā drošības biroja uzmanības lokā?
"Kopš 21.jūnija ir pieaudzis veikto reisu skaits un palielinājies arī izņemto preču daudzums."
A.Feierābends skaidroja, ka iecirkņa inspektora darba kontrolētājs ir viņa tiešais priekšnieks: ja viņš konstatē, ka subjektīvu iemeslu dēļ darbinieks savus pienākumus nav veicis (kā jau iepriekš minēts, iedzīvotāju informācija tagad nonāk priekšniecības redzeslokā), tad ir pamats par to ziņot drošības birojam.
Taču šeit atkal ir problēma – iecirkņu inspektori pašlaik ir noslogoti ar daudziem citiem darbiem, piemēram, kriminālprocesu lietām, dežūrām operatīvajā grupā, arī konvoja pienākumu pildīšanā un tiešajam darbam savā iecirknī (tostarp nelegālajai tirdzniecībai) nespēj veltīt pietiekami daudz laika.
"Nelegālo tirdzniecības vietu karte ir tikai viens no elementiem mūsu kopējā darba taktikā un sistēmā," uzsvēra G.Gudermanis, norādot, ka VP katru mēnesi apkopo vispusīgu informāciju par situāciju valstī un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki strādā plašā frontē, tostarp sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta pakļautības iestādēm.
Deputāta Kārļa Seržanta aizrādījumu, ka sodu lielākoties saņem tantes, kas nelegālo alkoholu tirgo, nevis šā rūpala organizētāji, piegādātāji, viņš komentēja šādi: "Sods atbilstoši nodarījumam ir jāsaņem arī tantēm. Bet mūsu pārvaldē vienā kriminālprocesā vidēji izņem 2,5 tonnas spirta. Lielākais apjoms, šķiet, bija 18 tonnu, septembrī vienā procesā izņēmām 11 tonnu."
Komisijas sēdē izgaismojās vairāki virzieni, kuros strādājot nelegālā alkohola tirdzniecību varētu ierobežot sekmīgāk – gan normatīvo aktu grozījumi, paverot plašākas iespējas noziedznieku sodīšanai, iecirkņu inspektoru un citu policijas darbinieku prēmēšana par īpašiem nopelniem nelikumīgo akcīzes preču aprites (tātad ēnu ekonomikas) apkarošanā, kā arī, piemēram, zemessargu plašākā iesaistīšanā šajās darbībās.
Taču viens pāri visam – arī redzot, ka tirdzniecības vieta joprojām darbojas, ka neviens policists ar savām vizītēm pagaidām to nav apgrūtinājis, iedzīvotājiem nevajadzētu atmest ar roku un vairs neziņot. Ziņot vajag, par katru šādu senāku vai no jauna "ieperinājušos" vietu. Atceramies – Iekšlietu ministrija un Valsts policija, baneris "Ziņojiet! Par nelegālā alkohola, cigarešu vai narkotiku tirdzniecības vietām". Ja ziņosit, informācija nekur nepazudīs un agrāk vai vēlāk pa šīm durvīm ieies policisti.
