NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
27. jūlijā, 2011
Lasīšanai: 23 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Drošība
3
3

Akcīzes preču nelegālā aprite. Muita. Problēmas

Latvijā ik dienas nelegāli tiek ievests daudz akcīzes preču, un daļa no tām muitā tiek konfiscētas.

FOTO: A.F.I.

Akcīzes preču nelegālā aprite valsts budžetam rada daudzus miljonus latu zaudējumu, kas valsts budžeta pašreizējā deficīta apstākļos ir jo ļaunāk. Šai problēmai jau iepriekš pievērsusies Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kura kārtējā sēdē 13. jūlijā iepazinās ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes un Muitas kriminālpārvaldes darba rezultātiem šā gada pirmajā pusē.

Kontrabandas preču īpatsvaru ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs ietekmē ekonomiskā situācija, un ir novērojama arvien aktīvāka privātpersonu iesaistīšanās nelegālos akcīzes preču, īpaši cigarešu un degvielas, pārvadājumos; pieaug arī to personu skaits, kuras vēlas iegādāties šīs preces par zemāku cenu, komisijas sēdē informēja Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis.

Novērojama arī pastiprināta organizētās noziedzības grupu darbība, it sevišķi Latgalē. Tā galvenokārt saistīta ar cigarešu kontrabandu, bet organizētās noziedzības grupas nodarbojas arī ar akcīzes preču sūtījumiem tranzītā uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Akcīzes preču nelegālo tirgu ietekmē arī viltoto cigarešu sūtījumi no Ķīnas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kuru pašizmaksa nereti ir vēl zemāka nekā Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm.

Ko un kā nelegāli tirgo

Latvijas akcīzes preču nelegālo tirgu veido kontrabandas ceļā ievestas akcīzes preces, legāli ievestas akcīzes preces, pārkāpjot tām likumā noteiktos nodokļu atvieglojumu nosacījumus attiecībā uz gala patēriņu, no ES dalībvalstīm nelikumīgi ievestas akcīzes preces, valsts teritorijā nelikumīgi saražotas akcīzes preces, kā arī no trešajām valstīm nelegāli ievestas akcīzes preces, izmantojot sauszemes robežu, lidostas, ostas un pastu.

Degviela. Pēc Muitas pārvaldes aprēķiniem, nelegālās degvielas īpatsvars tirgū varētu būt aptuveni 15%; taču dažādos pētījumos šie dati atšķiras. Nelegālā degviela galvenokārt tiek ievesta no ES valstīm, un ļoti lielu apjomu legāli ieved arī fiziskās personas no Krievijas. Degvielas kontrabanda no Krievijas un Baltkrievijas pēdējā laikā neesot novērota.

T. Kravalis norādīja, ka jaunākā aktualitāte ir tā dēvētās degvieleļļas – naftas produkti, kas paredzēti mehānisko ierīču eļļošanai, bet ko ļoti plaši izmanto arī autotransporta līdzekļu darbināšanai. Šim produktam nav akcīzes preces statusa, kas tirgotājiem un patērētājiem, protams, ir izdevīgi. Vēl pērn šī problēma saasinājās Polijā un trijās Baltijas valstīs, taču pēdējā laikā tā kļuvusi aktuāla arī Vācijā un Francijā, kur ļoti strauji izvēršas minētā produkta ražošana un savukārt krītas legālā degvielas tirgus apjomi. Tam uzmanību pievērsusi Eiropas Komisija, un viens no veidiem, kā plānots ieviest degvieleļļu izmantošanas kontroli, ir pakļaut šos naftas izstrādājumus tādiem pašiem aprites nosacījumiem kā degvielai.

Alkohols. Nelegālā alkohola īpatsvars tirgus apritē ir aptuveni 25%, informēja T. Kravalis. Alkoholu mēdz ievest no Polijas, Lietuvas, kā arī no nelegālajām alkohola ražotnēm citās ES valstīs. „Tie ir gluži jauni izaicinājumi, kā strādāt apstākļos, kad uz ES iekšējām robežām nav kontroles,” secināja T. Kravalis.

Cigaretes. Prognozes liecina, ka nelegālais cigarešu tirgus Latvijā varētu svārstīties no 21 līdz 35 procentiem. Atšķirībā no degvielas un alkohola, nelegālo cigarešu tirgu pamatā veido kontrabanda no trešajām valstīm. „Protams, ir arī ES un Latvijā nelegāli ražotas cigaretes, esam atklājuši šādas ražotnes, taču tik un tā tabakas izcelsme ir trešajās valstīs,” stāstīja T. Kravalis.

Kas notiek Baltijā un Skandināvijā

Saskaņā ar auditoru kompānijas KPMG neatkarīgo novērtējumu, cigarešu patēriņš ES dalībvalstīs 2010. gadā kopumā krities par 5,3 procentiem. Tomēr kontrabandas apjomi pieauguši par 64,2 mljrd. cigarešu, un tie ir 9,9% no kopējā patēriņa.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba novērtējums cigarešu kontrabandas apkarošanā ir sniegts Pasaules Muitas organizācijas ikgadējā ziņojumā par muitas darbu tabakas izstrādājumu kontrabandas apkarošanā. Pērn Latvijā atklāto un konfiscēto kontrabandas cigarešu skaits bija 60,8 milj. (par 8,5 milj. vairāk nekā 2009. gadā). Cigarešu kontrabandas apkarošanas rezultāti Latvijā pozitīvi izceļas salīdzinājumā ar muitas veikumu Baltijas un Skandināvijas valstīs. Visvairāk kontrabandas cigarešu pērn atklāts Lietuvā - 186,2 milj.; Igaunijā – 786 tūkst., Somijā – 3,7 milj., Zviedrijā – 7,6 milj., Norvēģijā – 898 tūkstoši.

Aizturēto cigarešu daudzuma īpatsvars pa valstīm sadalās šādi: Lietuvā - 72%, Latvijā - 23%, Somijā - 2%, Zviedrijā - 3%, bet Igaunijā un Norvēģijā aizturēts mazāk par procentu. Lietuvas līderība daļēji izskaidrojama ar to, ka Ukrainas organizētās noziedzības grupējumi kontrabandas ceļam uz Eiropu izmanto tieši šo valsti; blakus ir arī Kaļiņingradas apgabals, kur, tāpat kā Ukrainā un Moldovā, darbojas nelegālās cigarešu ražotnes, skaidroja T. Kravalis.

Mūsu valstī identificēti 25 organizētās noziedzības grupējumi, kas darbojas kontrabandas jomā.

Latvija uzskatāma par kontrabandas preču tranzītvalsti; tas ir saistīts ar nelielo tirgus patēriņu un gana izvērsto kontrabandas tīklu, stāstīja T. Kravalis. Latvijā muitas dienests no cigarešu nelegālās aprites izņem aptuveni 16%, bet vidēji ES šis skaitlis esot pieci līdz astoņi procenti. Kontrabandas organizatoru galamērķis ir bagātākās ES valstis, kur cigaretes iespējams pārdot par augstāku cenu.

No 25 organizētās noziedzības grupējumiem šogad likvidēti divi. Bet T. Kravalis norādīja, ka īpaši austrumu pierobežā šiem grupējumiem ir ļoti liela ietekme, arī korupcijas risku radīšanā muitas amatpersonām.

Ik mēnesi – viens vilciena sastāvs ar degvielu

Viens no kontrabandas avotiem ir privātpersonu legāli ievestās preces, kas pēc tam nenonāk šo ļaužu personiskajā lietošanā, bet nelegālajā tirdzniecībā vai noziedzīgo grupējumu rīcībā. Kā atgādināja T. Kravalis, Latvijā no trešajām valstīm ar autotransportu fiziskās personas drīkst ievest 40 cigarešu, degvielu – transporta līdzekļa standarta tvertnē un 10 litrus pārnēsājamā tvertnē, kā arī ierobežotu daudzumu alkoholisko dzērienu.

„No pērnā gada 8. marta esam sākuši pastiprināti kontrolēt šīs personas, lai atklātu un novērstu muitas noteikumu pārkāpumus, kas saistīti ar akcīzes preču nelikumīgu pārvietošanu pāri ES robežai, uzskaitot arī legāli ievestos akcīzes preču daudzumus. Jāteic, ka fizisko personu legāli ievesto preču daudzums ir dramatisks. Tas vien jau spēj ietekmēt degvielas tirgus kopainu.

"Kontrabandas preču īpatsvaru ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs ietekmē ekonomiskā situācija."

Ja pārrēķinām vieglāk saprotamos daudzumos, tad, ievedot legāli atļautās divas paciņas cigarešu, šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijā nonākuši 54 377 cigarešu bloki, 487 tūkstoši puslitra pudeļu stiprā alkohola un 292 dzelzceļa (60 tonnu tilpuma) cisternas jeb seši vilcienu sastāvi ar degvielu. Tātad ik mēnesi privātpersonas legāli ieved vienu vilciena sastāvu – apmēram 57 cisternas ar degvielu. Te nav ieskaitītas kravas automašīnas, kuras tieši tāpat ieved degvielu, kā arī nelegālā jeb paslēptā degviela. Viens sastāvs mēnesī – tikai caur austrumu robežu, tikai fiziskās personas vieglajos transporta līdzekļos!” uzsvēra T. Kravalis.

Uz nelegālās degvielas pārpilnību valstī norāda arī fakts, ka šā gada pirmajā pusē akcīzes nodoklis degvielai iekasēts par 8 milj. latu mazāk nekā attiecīgā laikposmā pērn. „Iepriekš bija krīzes gads, cilvēki it kā mazāk brauca ar auto, un pat tad mēs spējām iekasēt vairāk akcīzes nodokli nekā šogad, kad ekonomika tomēr uzrāda atdzīvošanās pazīmes,” secināja T. Kravalis.

Nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos

„Mūsu viedoklis ir tāds, ka jāveic izmaiņas likumā „Par akcīzes nodokli” un jānosaka - smagajam autotransportam, neapliekot ar nodokli, ir atļauts ievest ne vairāk kā 600 litru degvielas,” uzsvēra Muitas pārvaldes direktors. „Citas kaimiņvalstis to jau ir izdarījušas. Nevienam nav noslēpums, ka transporta kompānijas pat mēdz iznomāt savus transportlīdzekļus, lai pārvadātu nelegālu degvielu.

Finanšu ministrija jau gatavo izmaiņas (un mēs tās visnotaļ atbalstām) par to, ka fiziskās personas ar akcīzes nodokli apliekamo preču noteikto daudzumu drīkstētu ievest nevis reizi dienā, bet reizi septiņās dienās, tādējādi ievērojami samazinot legāli ievesto akcīzes preču daudzumu. Protams, tas galvenokārt attiecas uz degvielu un cigaretēm. Savukārt sadarbībā ar Valsts robežsardzi plānojam ierosināt normatīvo aktu grozījumus, lai paredzētu anulēt vīzas ārvalstu iedzīvotājiem, kuri iebrauc ES, ja viņi tiek pieķerti, ievedot kontrabandas preces.

Attiecībā uz degvielu jāmaina arī Administratīvo pārkāpumu kodekss, paredzot, ka par izdarītu administratīvo pārkāpumu var sodīt ar vai bez preču konfiskācijas, atceļot konfiskāciju kā obligātu pienākumu. Jo muitas punktos nav tādas infrastruktūras, lai varētu visu šo nelegāli ievesto degvielu noliet, uzglabāt un pēc tam transportēt tālāk. Būtu jāparedz, ka šādos gadījumos vainīgajam ir jāsamaksā nodoklis dubultā apjomā, un netērēt milzīgus valsts resursus darbībām ar konfiscēto degvielu.”

Kā apkaro kontrabandu

Ar muitas noteikumu pārkāpumu novēršanu un kontrabandas apkarošanu nodarbojas Muitas pārvalde un Muitas kriminālpārvalde. Muitas kontrole notiek 31 punktā, tostarp piecos autoceļu muitas kontroles punktos uz ES ārējās robežas. Kontrabandas apkarošanā ir iesaistītas Muitas kriminālpārvaldes 16 mobilās vienības, kā arī operatīvie darbinieki.

Lai aktivizētu cīņu pret akcīzes preču nelegālu ievešanu Latvijā, muitas dienests cieši sadarbojas ar Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Drošības policiju, Finanšu policiju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Akcīzes pārvaldi. Šajā procesā ieinteresētas ir arī cigarešu un alkohola ražotāju un tirgotāju profesionālās asociācijas, kas tiesībaizsardzības iestādēm un Finanšu ministrijai iesniedz savus priekšlikumus.

Tiesībaizsardzības iestāžu rīcības plāna ietvaros operatīvā un stratēģiskā līmenī tiek plānoti un īstenoti kontroles pasākumi muitas kontroles un robežkontroles punktos uz valsts ārējās robežas, sistemātiski apkopota informācija par visu tiesībaizsardzības iestāžu kontroles pasākumiem, reizi ceturksnī veikta kontroles pasākumu analīze, izvērtēti rezultāti un, pamatojoties uz tiem, plānoti arī nākamie pasākumi. Tiek uzlaboti arī riska informācijas iegūšanas, reģistrēšanas un aprites mehānismi starp tiesībaizsardzības iestādēm. Tāpat tiek gādāts par šo iestāžu resursu efektīvāku izmantošanu, plānojot to izvietojumu un tehnisko nodrošinājumu. Piemēram, sadarbībā ar Valsts robežsardzes Kriminālizmeklēšanas dienestu un Finanšu policiju nesen Pāterniekos tika aizturēta kontrabanda 2 milj. cigarešu apjomā.

Ko izdevies izdarīt

Kā liecina VID informācija, šā gada sešos mēnešos veikto muitas kontroles pasākumu rezultātā sastādīti 818 administratīvā pārkāpuma protokoli - vidēji par 17% vairāk nekā attiecīgajā laikposmā pērn.

No pārskata periodā tapušajiem protokoliem 783 ir par nelikumīgu akcīzes preču pārvietošanu. VID struktūrvienību darba rezultātā ierosināts 141 kriminālprocess (69 par narkotisko vielu nelikumīgu pārvietošanu un 66 par pārkāpumiem akcīzes preču jomā), izņemts 54,2 milj. cigarešu, 67,6 tūkst. litru degvielas un 1162 litri alkoholisko dzērienu, kā arī uzlikti naudas sodi 56,6 tūkst. latu apmērā.

Pērn jūnijā stājās spēkā VID rosinātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, tā 201.12 pantā paredzot iespēju konfiscēt preces vai citas vērtības un to pārvietošanai (pārvadāšanai) izmantoto transportlīdzekli. Jau pērn tika konfiscētas 44 automašīnas un piecas puspiekabes. Savukārt šā gada pirmajā pusē konfiscētas 52 automašīnas un septiņas puspiekabes, kā arī 50 gadījumos administratīvā pārkāpuma lietas kopā ar transporta līdzekļiem ir nodotas lēmuma pieņemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu.

"Ik mēnesi privātpersonas legāli ieved vienu vilciena sastāvu – apmēram 57 cisternas ar degvielu."

Pērn sešos mēnešos ar darba suņiem atklāti 105 narkotisko vielu nelikumīgas pārvietošanas un  107 cigarešu kontrabandas gadījumi. Savukārt šā gada sešos mēnešos ar darba suņiem atklāti 79 narkotisko vielu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi un 167 cigarešu kontrabandas gadījumi.

Šobrīd VID ir 30 darba suņi, no kuriem septiņu specializācija ir tabakas izstrādājumu meklēšana, bet četriem ir kombinētās - tabakas/narkotisko vielu – meklēšanas iemaņas. Kā norādīja T. Kravalis, kaut arī darba suņu skaits muitā atbilstoši pieejamiem finanšu līdzekļiem arvien tiek palielināts, to ir par maz, lai gūtu iespējamo efektu.

Turpmākie uzlabojumi muitas darbā

Pirmām kārtām jāmin jaunas muitnieku rotācijas sistēmas ieviešana. T. Kravalis informēja, ka amatpersonu rotācija muitā notiek jau kopš 1996. gada, bet savas iespējas līdzšinējā sistēma bija izsmēlusi. „No 1. augusta uz austrumu robežas plānojam ieviest gluži jaunu rotācijas principu. Terehovas, Grebņevas un Rēzeknes preču stacijas muitas amatpersonas uzsāks darbu Rēzeknē, un ierēdņi iepriekš nebūs informēti par savu darba vietu konkrētā muitas kontroles punktā, kā arī par noteiktas muitas maiņas sastāvu. Šāda principa ieviešana novērsīs muitas amatpersonu un robežšķērsojošo personu (tostarp organizētās noziedzības) iepriekšēju informētību un mazinās iespējas plānotu un saskaņotu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai.

Kopš pērnā gada VID tiek īstenota arī jauna riska pārvaldības sistēmas ieviešana, kas ļauj apkopot dažādās muitas struktūrvienībās iegūto riska informāciju un operatīvi to novadīt līdz muitas punktiem.

VID ir uzsākta fizisko personu uzskaites un risku profilēšanas sistēmas ieviešana un norisinās arī darbs pie TLKAIS - transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas savietošanas ar analogām sistēmām Lietuvā un Igaunijā. „Tādējādi mēs varētu īstenot arī riska vadību attiecībā uz tiem transportlīdzekļiem, kuri pirms tam ir bijuši iesaistīti kontrabandas pārvadājumos vai ir aizdomas, ka tie varētu būt tajos iesaistīti.

Patlaban kopīgi ar Igauniju un Lietuvu gatavojam projekta pieteikumu Eiropas Komisijai, lai varētu saņemt finansējumu šo sistēmu savietošanai. Šāda kontrole būtu iespējama ne tikai uz ārējām, bet arī iekšējām robežām. Igauņi Valgā jau izmanto šo sistēmu un ir atklājuši diezgan daudz nelegālo degvielas pārvadājumu,” skaidroja Muitas pārvaldes vadītājs. „Fiziskās kontroles bloka ieviešana elektroniskās kontroles sistēmās pavērs iespējas visas darbības, kas saistītas ar personu un kravu fiziskajām kontrolēm, elektroniski reģistrēt un pēc tam attālināti izsekot, ko kura persona darījusi. Sadarbībā ar Valsts robežsardzi pašlaik strādājam pie videonovērošanas sistēmām ar attālinātā pieslēguma iespējām un papildu videokameru izmantošanu, un šī informācija būtu pieejama arī citām tiesībaizsardzības iestādēm. Šeit gan ir zināmi trūkumi, jo videokameras robežpunktos ir novecojušas un ne visai labā tehniskā stāvoklī.”

Muitas pārvalde sadarbībā ar Valsts robežsardzi ir uzsākusi sadarbību ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, paredzot, ka tās inspektori muitas kontroles punktos konsultēs muitas amatpersonas, lai palīdzētu identificēt pārbūvētas vai uzstādītas nestandarta degvielas tvertnes transportlīdzekļos.

Lai efektīvi cīnītos ar kontrabandas preču ievešanu, dienests turpinās pilnveidot pirmstiesas izmeklēšanas struktūrvienību darbu, kā galveno prioritāti nosakot cīņu pret organizēto noziedzību un kā galveno rezultatīvo rādītāju nosakot kriminālvajāšanai nodotās lietas par organizētās noziedzības grupējumu darbību.

Tā kā situācija ES pierobežā un tendences kontrabandas preču ievešanā ir līdzīgas visās trijās Baltijas valstīs, Muitas pārvalde ir veikusi pārrunas ar Lietuvas Muitas departamenta un Igaunijas Nodokļu un muitas administrācijas vadītājiem par iespēju pieredzes apmaiņas vizīšu ietvaros veikt savstarpēju muitas ierēdņu rotāciju darbam uz ES ārējās robežas. Sāktas sarunas arī ar Somiju, bet tās vēl ir idejas līmenī.

Sistēmas jaunas, bet problēmas nepazūd

T. Kravalis norādīja, ka jaunos muitas darbības uzlabošanas projektus iespējams īstenot, tikai piesaistot ES fondu finansējumu.

„Ņemot vērā spiedīgos finansiālos apstākļus, ir grūti, pat neiespējami, balstoties uz valsts finansēm, domāt par jaunu tehnisko nodrošinājumu, jo ir apgrūtinoši uzturēt jau esošo infrastruktūru. Ir tikai viens muitas kontroles punkts Grebņevā, kur šogad pabeidzām modernizācijas pirmo kārtu, visā pilnībā izbūvējot fiziskās kontroles infrastruktūru un apgādājot to ar stacionāro rentgena iekārtu. Tagad tur iespējams skenēt dažādus transporta līdzekļus un ir atsevišķas ejas arī personām, lai būtu iespējams identificēt noslēptās cigaretes. Izmantojam jebkuru iespēju piesaistīt finansējumu no malas, un viens no veidiem ir pārrobežu sadarbības programmas,” teica A. Kravalis.

Mobilās iekārtas vēl gan esot Terehovā un muitas punktā dzelzceļa pārvadājumiem Zilupē. Muitai ir tikai viena iekārta automašīnu riepu demontāžai, bet daudz cigarešu tiek slēpts tieši braucošu transportlīdzekļu un to piekabju riepās. Cigaretes gan tiek slēptas visneiedomājamākās vietās un veidos, un tādēļ vajadzīgas papildu rentgena iekārtas un darba suņu pakalpojumi. Bet Vientuļu muitas punkts esot nožēlojamā stāvoklī, pašlaik tur faktiski neesot nekādas fiziskās kontroles infrastruktūras. Neveicot nozīmīgus uzlabojumus, Vientuļus izdevīgāk pārveidot par robežpārejas punktu, uzskata T. Kravalis.

Kur paliek valsts budžetā trūkstošie lati

Komisijas sēdē Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters sacīja: „Mēs nevaram un negribam noliegt muitas darbu un ieguldījumu, bet nelegālajā alkohola tirgū nekas īpaši nav mainījies. Piemēram, 2008. gadā pirms akcīzes nodokļa celšanas pārdeva gandrīz 20 miljonus litru degvīna gadā. Pērn šis apjoms bija 11,6 miljoni un šogad būs aptuveni 11 miljoni litru. Arī pārējo alkoholisko dzērienu pārdošanas apjoms krities aptuveni par 20 procentiem. Protams, ir samazinājies patērētāju skaits, sarukusi patērētāju pirktspēja. Arī ierēķinot šos apgrozījuma krituma cēloņus, var secināt, ka aptuveni četri miljoni litru ir „aizgājuši neceļos”.

Akcīzes nodoklī vien ir zaudēti vairāki miljoni latu. Uz šiem skaitļiem skatoties, nozarei nav ilūziju, ka ar līdzšinējiem resursiem tiesībsargājošās institūcijas kaut ko šajā situācijā var jūtami mainīt. Tas ir apmēram tāpat, kā es savā uzņēmumā redzētu, ka tur ikdienā zog, bet neko nedarītu, lai stāvokli uzlabotu. Tā šobrīd ir valstī – to apzog nepārtraukti, katru dienu, par daudziem desmitiem miljonu latu šajā nozarē vien, un valsts nesper nekādus izšķirošus soļus zagšanas novēršanai. Ja politiski nemainīsies attieksme pret šo problēmu un šajā cīņā iesaistītajām iestādēm, tad labākajā gadījumā situācija saglabāsies pašreizējā līmenī.”

Tabakas izstrādājumu ražotāju asociācijas pārstāve Marita Jansone cita starpā komisijas sēdē bilda: „Piekrītu, ka šie resursi, kas ir tiesībsargājošo institūciju rīcībā, nav pietiekami; tam esam pievērsuši arī Finanšu ministrijas atbildīgo personu uzmanību. Mūsuprāt, ir jāpārskata arī sodu politika – tiem jābūt tādiem, lai cilvēkus atturētu veikt šīs noziedzīgās darbības. Lietuvā un Igaunijā ieviesta stingra sodu gradācija par noteiktu daudzumu nelegālo preču ievešanu un tirdzniecību. Latvijā sodi ir aptuvenāki, izstiepti „no - līdz”, ko var traktēt ļoti dažādi. Nākamais ierosinājums (to atbalsta arī Muitas kriminālpārvalde), ka konfiscētās iekārtas ir jāiznīcina. Nevis tā, kā šobrīd – tās tiek pārdotas izsolē un parasti pēc laika atkal izmantotas nelegālas produkcijas ražošanā. Tiesībsargājošām iestādēm šie iekārtu pircēji ir jānovēro, jātērē resursi un laiks, lai atkal pierādītu noziedzīgu darbību. Šos jautājumus esam adresējuši atbildīgajām institūcijām, bet neesam saņēmuši atbildi, ka jautājums tiktu risināts.”

SIA „Philip Morris Latvia” korporatīvo attiecību vadītāja Adriāna Kauliņa savukārt pauda šādu viedokli: „Līdztekus iepriekš minētajam ir vēl divi citi faktori, kas veicina kontrabandu. Viens no tiem ir patērētāju iecietīgā attieksme pret kontrabandas preču lietošanu, tā tiek uztverta kā samērā nevainīga nodarbe. Aicinām tuvākajā laikā veidot izglītošanas kampaņu par šīs problēmas patieso dabu un riskiem, kas ar to saistīti. Bet saprotam, ka tas būs tikai piliens jūrā, jo patērētāju attieksmes maiņa prasa ilgstošu un vērienīgu darbu. Otrkārt, katra nodokļu paaugstināšana izkustina līdzsvaru starp legālo un nelegālo patēriņu, un līdz šim saistībā ar nodokļu celšanu nelegālā tirdzniecība ir bijusi ieguvēja. Protams, tabakas izstrādājumu cenu ziņā Latvijā ir jāsasniedz ES vidējais līmenis, bet paaugstinājumiem vajadzētu būt regulāriem un nelieliem, lai šo līdzsvaru neizjauktu.”

Ja nebūs ieguldījumu muitā, nebūs panākumu

Deputāts Kārlis Seržants, minot skaitļus par degvielas faktisko patēriņu valstī, secināja, ka tiesībsargājošās iestādes aiztur niecīgu daļu no apritē esošā daudzuma. „Ja kontrabandas apjoms tiek lēsts 15 procenti, tad, pēc apjoma rēķinot, katru piekto sesto dienu valstī ienāk lielais kravas vilciens ar nelegālo degvielu.” Viņš arī norādīja, ka divu organizētās noziedzības grupējumu likvidēšana ir visai pieticīgs sasniegums, ja zināms, ka šādi grupējumi ir 25.

„Pret šīm 25 grupām strādā pieci cilvēki,” atbildēja muitas kriminālpārvaldes direktora vietniece Anda Saukāne. „Kā jūs domājat, cik daudz mēs varam „paņemt” gada laikā?”

Tūdaļ izraisījās domu apmaiņa, vai lietderīgi nebūtu šo iestādi apvienot ar Finanšu policijas pārvaldi, tādējādi padarot efektīvāku kopējo darbu. Šo ideju atbalstīja T. Kravalis, bet kategoriski noraidīja A. Saukāne.

T. Kravalis arī informēja, ka VID ir izveidota ekspertu komisija, „kura pētīs šo nelegālo tirgu, to ietekmējošos faktorus un mēģinās identificēt, kur šī nelegālā degviela rodas un ko mēs varētu darīt”. Deputāti savukārt pauda izbrīnu, ka tāds pasākums notiek tikai tagad.

"Nelegālā alkohola īpatsvars tirgus apritē ir aptuveni 25 procenti."

Komisijā izskanēja informācija, ka līdztekus jau minētajiem avotiem degviela nelegālā tirgus vajadzībām tiekot nosūknēta no lokomotīvēm un kuģiem, taču tā vairs neesot muitas dienesta kompetence.

Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis interesējās, vai VID darbinieku atalgojuma sistēmā ir ieviestas Finanšu ministrijas izstrādātās izmaiņas, kas ļautu izmaksāt papildu atlīdzību darbiniekiem, kuri atklājuši un novērsuši valsts budžetam nozīmīgu kaitējumu. T. Kravalis atzina – prēmēšanas sistēma ir, naudas nav...

Lai sīkāk izzinātu citus degvielas un pārējo akcīzes preču nelegālās aprites ceļus un to, kā šie pārkāpumi tiek apkaroti, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uz nākamo sēdi nolēma aicināt Iekšlietu ministrijas pārstāvjus.

Noslēgumā tika nolemts, ka Finanšu ministrijai un VID jāsniedz komisijai izsmeļoša informācija par to, kādi normatīvo aktu grozījumi, lai veicinātu akcīzes preču nelegālās aprites novēršanu, tiek izstrādāti un kad tie varētu nonākt pie komisijas locekļiem izskatīšanai.

A. Latkovskis secināja: „Ja būs ieguldījumi muitā gan cilvēkos, gan tehniskajā nodrošinājumā, protams, kompleksā ar to darbu, kas saistīts ar korupcijas risku novēršanu pašā dienestā, būs arī rezultāti. Ja šo ieguldījumu nebūs, nebūs izrāviena uz priekšu. Veidojot nākamā gada valsts budžetu, ir jādomā, kā šo izrāvienu nodrošināt.”

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU