Kravas auto pie valsts ārējās robežas reģistrēs robežsardze

No vienas puses, šīs izmaiņas likumā tiesiski nostiprinās šo Valsts robežsardzes papildu pienākumu, ko valdība dienestam kā īstermiņa risinājumu deleģējusi jau šobrīd; otrkārt, izbeigs vairāk nekā gadu ilgušās diskusijas un domstarpības par to, kam uzticams pienākums administrēt kravas transportlīdzekļu rindu uz ārējās sauszemes robežas. Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā.

Komersantu vietā – robežsardze

Pērnā gada februārī Saeimā tika pieņemti grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā, kura 10.¹pants paredz, ka ārējās sauszemes robežas rindu administrē Satiksmes ministrija (SM), kas šo uzdevumu var deleģēt privātpersonai. Saistībā ar šo pilnvarojumu ministrija sagatavoja Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Kārtība un noteikumi par ārējās sauszemes robežas rindas administrēšanas deleģēšanu" un "Kārtība, kādā administrē kravas transportlīdzekļu rindu ārējās sauszemes robežas šķērsošanai". Taču ilgstošās debatēs par minētajiem noteikumu projektiem visiem saskaņošanas dalībniekiem tā arī neizdevās panākt kopīgu viedokli par deleģēšanas kārtību un kritērijiem.

SM Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, kad likumprojekts tika vērtēts iesniegšanai 1.lasījumam, sacīja: "Jāatzīst, ka vairāk nekā pirms gada mēs šeit diskutējām par grozījumiem Latvijas Republikas valsts robežas likumā par iepriekšēju reģistrēšanos ārējās sauszemes robežas šķērsošanai un tagad esam atgriezušies pie šīs pašas sarunas.

Ilgstošā un diezgan mokošā saskaņošanas procesā diemžēl gan ministrijas savā starpā, gan iesaistītās sabiedriskās organizācijas nepanāca vienošanos, un līdz ar to nebija risinājuma, kā izpildīt likuma deleģējumu tā, lai vienlaikus netiktu ierobežota konkurence (uz ko norādīja arī Konkurences padome), un nodrošinātu efektīvu un drošu valsts pārvaldes deleģētā uzdevuma izpildi.

"Ārējās sauszemes robežas rindu administrē Satiksmes ministrija, kas šo uzdevumu var deleģēt privātpersonai."

Tas ir svarīgi, jo, kā atzina Tieslietu ministrija, šis uzdevums ir arī saistāms ar valsts drošību. Rezultātā minētos MK noteikumus valdībā neakceptēja un ierosināja atgriezties pie likuma 10.¹panta, lai runātu par ministriju savstarpējo kompetenci un arī par to, vai ir nepieciešams rindā reģistrēties iepriekš. Jautājumu MK skatīja 26.februārī,  atbalstot Satiksmes ministrijas sagatavotos un ar pārējām ministrijām un institūcijām saskaņotos grozījumus Valsts robežas likumā, kas šobrīd iesniegti izskatīšanai Saeimā.

Svarīgākais ir tas, ka ar šiem grozījumiem tiek mainīts rindas administrators un noteikts, ka rindu administrē Valsts robežsardze. Otrkārt, tiek svītrots likuma 10.¹ panta 2.punkts, ka robežas rindā var reģistrēties iepriekš."

Nostādnes maiņu nosaka situācijas uz robežas izmaiņas: pēdējā gada laikā, gan pateicoties Valsts robežsardzes (VRS) un muitas dienestu pūliņiem, gan uzlabojumiem Krievijas pusē, robežšķērsošanas ātrums ir būtiski palielinājies.

"Rinda uz robežas tik liela vairs nav, zūd jēga reģistrēties iepriekš un par to maksāt naudu. Tajā pašā laikā mēs ierosinām saglabāt iepriekšējo un šobrīd likumā iekļauto normu, ka rindā ir jāreģistrējas, un to veiks Valsts robežsardze. Faktiski jau visu iepriekšējo gadu un šobrīd automašīnu reģistrēšanu rindā saskaņā ar vienošanos ar Satiksmes ministriju robežsardze jau nodrošina," skaidroja A.Lubāns.

Robežsardzei neraksturīgs pienākums

Robežsardzes likuma 13.pantā noteikts, ka VRS galvenie uzdevumi ir:

• nepieļaut, ka personas un transportlīdzekļi šķērso valsts robežu, kravas un citas mantas tiek pārvietotas pāri valsts robežai ārpus šim nolūkam noteiktajām vietām vai citā nelikumīgā veidā, atklāt un aizturēt valsts robežas pārkāpējus, kā arī atklāt pierobežas, pierobežas joslas, robežkontroles punktu un robežpārejas punktu režīma pārkāpējus;
• veikt robežkontroli un laist pāri valsts robežai personas, transportlīdzekļus, kravas un citas mantas, ja pareizi noformēti dokumenti, kas dod tiesības šķērsot valsts robežu, un ir pabeigtas robežsargu, muitas un citu valsts dienestu kontroles operācijas;
• organizēt robežpārejas punktu darbu un kopīgi ar muitas un Pārtikas un veterinārā dienesta iestādēm – robežkontroles punktu darbu.

Savukārt Latvijas Republikas valsts robežas likuma 26.pants noteic: robežšķērsošanas vietās ir spēkā robežšķērsošanas vietas režīms, kas nosaka kārtību, kādā robežšķērsošanas vietā drīkst uzturēties un pārvietoties personas, kā arī kārtību, kādā kompetentās iestādes veic darbības, kas saistītas ar personu laišanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri ārējai robežai. Robežšķērsošanas režīmu nodrošina robežkontrolē iesaistītās kompetentās iestādes, bet robežšķērsošanas vietas režīma nodrošināšanas kontroli robežšķērsošanas vietā organizē VRS.

Tādējādi ir skaidri redzams, ka robežsardzes pienākumos ietilpst transportlīdzekļu kustības organizācija tikai robežšķērsošanas vietas ietvaros, nevis ārpus tās. Tomēr Ministru kabinetā pērn decembrī tika lemts - kravas transportlīdzekļu rindu problēma īstermiņā risināma tādējādi, ka līdz likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" pieņemšanai un ārējās sauszemes robežas rindas administrēšanas sistēmas ieviešanai ārējās sauszemes robežas rindas administrēšanu, kā arī kravas transportlīdzekļu reģistrēšanu rindā uzņemas VRS.

Pakalpojumu pavadošais finansējums

Ar MK 2013.gada 15.janvāra rīkojumu Nr.16 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" kravas transportlīdzekļu reģistrācijai Terehovas robežšķērsošanas vietā līdz 2013.gada 1.jūlijam VRS piešķirti 23,5 tūkst. latu. Lai nodrošinātu kravas auto rindas administrēšanas nepārtrauktību līdz gada beigām, vēl būs nepieciešami 58,9 tūkst.

Nākamajā gadā un turpmāk finansējums VRS paredzams, attiecīgi palielinot bāzes izdevumus Iekšlietu ministrijai, norādīts likuma grozījumu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā.

Saeimas deputāts Edmunds Demiters uzsvēra: "Šī ir tā reize, kad, pateicoties tam, ka Ministru kabinetā nepieņēma sasteigtu lēmumu, kaut arī kopš tā laika pagājis gads, acīmredzot šis ir labākais risinājums, pie kā mēs varējām nonākt."

Kā noprotams, VRS vadība par jauno pienākumu sākotnēji nebija priecīga, taču tagad kļuvusi pielaidīgāka. Kā saka VRS priekšnieks ģenerālis Normunds Garbars, pirmkārt, kravas auto rindas uz robežas tiešām ir samazinājušās; otrkārt, līdz ar likuma grozījumiem vairs nebūs elektroniskās rindas un iepriekšējās pieteikšanās, tātad izpaliek šāda īpaša pakalpojuma sniegšana pārvadātājiem: "Valdība ir atzinusi, ka VRS tiek uzdota neraksturīga papildu funkcija.

"Svarīgākais ir tas, ka ar šiem grozījumiem noteikts, ka rindu administrē Valsts robežsardze."

Ir atsevišķi periodi gadā, kad kravas mašīnu daudzums pārsniedz infrastruktūras iespējas robežšķērsošanas vietās, un tas, protams, veido risku gan sabiedriskajai, gan satiksmes drošībai. Ir pilnīgi skaidrs, ka tad, ja šādi likuma grozījumi tiks pieņemti un VRS kopā ar šo papildu funkciju tās veikšanai tiks piešķirti papildu līdzekļi, lai, pirmkārt, civilizētu šo procesu un, otrkārt, to nodrošinātu pastāvīgi, zināmā mērā tiks izslēgti riski attiecībā uz manis iepriekš minētajām problēmām.

Autovadītājiem tiks nodrošināts minimālais pakalpojumu kopums vismaz attiecībā uz informēšanu par laiku kopš piebraukšanas līdz sagaidāmajai robežas šķērsošanai. Neizslēdzu iespēju, ka zināmā mērā tiks mazināti arī korupcijas riski, kas tika konstatēti iepriekšējos gados saistībā ar rindas pirkšanu. Ir pilnīgi skaidrs – ja saredzam pozitīvas lietas, kādam tas ir jādara, un valdība ir lēmusi, ka tas šobrīd jādara robežsardzei."

Ieviešot organizatoriskus uzlabojumus uz robežas, pērn tika apkalpoti vidēji par 100 kravas transportlīdzekļiem dienā vairāk nekā 2011.gadā un pērn decembrī vairāk par 400 automašīnām atradās pie robežšķērsošanas vietas 12 dienas, savukārt gadu iepriekš vairāk par 400 automašīnām gaidīja savu rindu pat 30 dienas.

Pirms diviem gadiem decembrī maksimālais transportlīdzekļu skaits pie robežas pārsniedza tūkstoti, bet pērn divas dienas lielāko sastrēgumu veidoja 800 automašīnu. N.Garbars uzsver, ka pārvadātājos zināmu pārliecību par rindas caurskatāmību radīja VRS izsniegtie taloniņi par uzskaiti rindā un bija prognozējams arī nepieciešamais cilvēku apjoms robežnorīkojumiem un muitas kontrolei (gan ar nosacījumu, ka palielinās caurlaidība Krievijas pusē).

"Tiks mazināti arī korupcijas riski, kas tika konstatēti iepriekšējos gados saistībā ar rindas pirkšanu."

"Šobrīd tas viss jau ir aprobēts un ir izdarīts. Ja virzāmies tālāk, nosakot likumā šo kārtību, svarīgākais ir noteikt autovadītājam reģistrēties, nākamais – ka ir atbildīgā iestāde, kam ir finanšu līdzekļi, lai varētu modernizēt to, ko šodien darām – pašlaik tas ir mikroautobuss ceļa malā un cilvēks, kas ar roku izraksta talonu. Tātad mēs prasām nelielus ieguldījumus, lai civilizētu šo sistēmu un izskatītos daudz pieklājīgāk."

Protams, pie robežas uz papīriņa uzrakstīts rindas numurs kravas mašīnas šoferim mūsdienās nav laba vizītkarte valstij, jo vairāk kontekstā, ka pat pārtikas veikalos pircēju secību daudzviet regulē ar elektronisku uzskaiti. Turklāt Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par robežšķērsošanas vietu attīstību uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas var iepazīties ar plašu analītisku informāciju par to, ka lielākajā daļā robežšķērsošanas vietu ir novecojusi un funkcijām neatbilstoša infrastruktūra, kuras modernizācijai nepieciešams daudz līdzekļu.