Latvijas valsts „zaļā” robeža: ārējie un iekšējie riski

Svarīgs militārās drošības aspekts pilnīgi noteikti ir mūsu valsts robežas, it īpaši austrumu robežas, drošība. Robežsardzes likuma 2.pantā lasām: "Robežsardze ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Robežsardze ir bruņota, un tās funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana."

Par to, ka valsts robežas drošumam valstī pēdējā laikā pievērsta īpaša uzmanība, liecina kaut vai augstu valsts amatpersonu vizītes pie robežsargiem austrumu reģionā: 21.februārī tur pabija Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, 13.martā - Ministru prezidente Laimdota Straujuma, bet maija pēdējā nedēļā izbraukuma sēdi Latgalē rīkos Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Nelikumīgo ieceļotāju arvien vairāk

Mūsu valsts robežas apdraudējumu raksturo gan ārējie, gan iekšējie faktori. Ārējie faktori ir nelegālo imigrantu nelikumīga ieceļošana un uzturēšanās Latvijas valstī, kā arī nelikumīga preču (tostarp akcīzes preču, narkotiku, meklēšanā esošu transportlīdzekļu) pārvietošana pār robežu. Pie iekšējiem riskiem pieskaitāma Valsts robežsardzes (VRS) personāla un materiāli tehniskā nodrošinājuma kvalitāte un pietiekamība, kam, protams, nepieciešams atbilstošs finansējums.

Kā ārējo apdraudējumu uz sauszemes robežas jāmin nelikumīga "zaļās" robežas šķērsošana (lielākais ir Vjetnamas, Irākas, Afganistānas un Gruzijas valstspiederīgo īpatsvars); tālāk seko viltotu dokumentu izmantošana (Sīrijas, Šrilankas, Irākas, Kongo un Pakistānas valstspiederīgie), ļaunprātīga patvēruma procedūras izmantošana, ko galvenokārt izmanto Gruzijas pilsoņi, kā arī Šengenas vīzu izmantošana, kas saņemtas, sniedzot nepatiesu informāciju par ieceļošanas mērķiem (to dara galvenokārt Krievijas Federācijas un citu NVS valstu pilsoņi).

Tā kā Latvija atrodas tranzīta ceļu krustpunktā, mūs ietekmē politiskie procesi, kas norisinās gan tālu no valsts robežām, gan to tuvumā. Piemēram, pērn nozīmīgākie faktori, kas ietekmēja robežu drošību, bija iekšējie konflikti, pilsoņu kari, masu nemieri Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā, Sahāras reģiona valstīs, kas radīja ievērojamu nelegālās imigrācijas spiedienu uz visas Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas. Nelegālās imigrācijas risku arvien veicina arī nevienlīdzīga ekonomiskā attīstība dažādos pasaules reģionos.

"Robežsardzes funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana."

"Vēlos pievērst uzmanību kādai pamattendencei, ar ko saskārāmies 2014.gadā un kas turpina būt aktuāla arī šobrīd – tā ir nelikumīga valsts robežas šķērsošana nelegālas imigrācijas nolūkā, pie kam tā ir saistīta ar organizētu cilvēku pārvietošanu organizētās grupās – ar pavadīšanu, sagaidīšanu un nogādāšanu tālāk citās Eiropas Savienības valstīs," Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē 11.martā, ziņot par Valsts robežsardzes darba rezultātiem pērn, sacīja dienesta priekšnieks Normunds Garbars.

Viņš skaidroja, ka pagājušajā gadā visas trīs Baltijas valstis saskārās ar vienādām problēmām – valsts "zaļo" robežu nelikumīgi šķērsoja galvenokārt Vjetnamas (Lietuvā - arī Afganistānas) pilsoņi. Arī robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaits visās trijās valstīs nu jau ir kļuvis līdzīgs, Lietuvai gan joprojām paliekot līderos. "Arī šogad saņemam informāciju no abām kaimiņvalstīm par šīs invāzijas turpināšanos. Gada pirmajos mēnešos esam konstatējuši, ka Latvijā diemžēl ir lielāks spiediens," sacīja N.Garbars. Viņš uzsvēra, ka Latvijas robežsargi ir palielinājuši atklāšanas gadījumu īpatsvaru – 73% gadījumos pārkāpēji ir pārtverti. "Uzskatu, ka tas nav pietiekami, bet ir virkne objektīvu iemeslu, kādēļ tā ir."

Atklāj 73 procentus pārkāpēju

Iepriecinošs ir fakts, ka pilnīgi visās jomās, kas saistītas ar robežšķērsošanu, ir vērojams atklāto pārkāpumu īpatsvara pieaugums, neliels samazinājums pērn ir saistīts vien ar ārzemnieku uzturēšanās kontroli valstī. "Tam ir objektīvs pamats, jo galvenā uzmanība tika veltīta "zaļās" robežas uzraudzībai, nedaudz samazinot imigrācijas kontroles intensitāti valsts iekšienē. Šie rezultāti sasniegti ar resursiem, kas ilgstoši palikuši nemainīgi."

Par "zaļās" robežas nelikumīgu šķērsošanu VRS darbinieki pērn aizturēja 139 nelegālos imigrantus - divas reizes vairāk nekā 2013.gadā. Kopumā pērn par nelikumīgu robežas šķērsošanu aizturētas 144 personas, nelegālie imigranti no tiem bija 96%; 98 cilvēki no aizturētajiem (14 grupās) nākuši no Vjetnamas, 12 - no Afganistānas, 11 - no Gruzijas, bet vēl 11- no Irākas; aizturēti arī daži Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi. Visi aizturētie Vjetnamas pilsoņi tranzītā šķērsojuši Krieviju, kur ieradās legāli – ar tūrisma, darba vai komercvīzām.

Vjetnamas pilsoņu nelegālo imigrāciju caur Baltijas valstīm ietekmē vairāki apstākļi. Tādās ES valstīs kā, piemēram, Vācija un Polija, ir izveidojušās lielas vjetnamiešu kopienas, kuras veicina un finansiāli atbalsta savu tautiešu ieceļošanu ES. Daudz šīs valsts pilsoņu mīt Krievijā, taču šīs valsts imigrācijas un nodarbinātības politika, kas vērsta pret pagrīdes uzņēmumiem, piespiež tajos strādājošos Vjetnamas pilsoņus pamest Krieviju, un daļa no viņiem izvēlas izceļot uz ES valstīm, turklāt nelikumīgi šķērsojot Latvijas un Krievijas robežu.

Kā skaidroja VRS priekšnieks, tāpat kā iepriekš, nelegālo imigrantu galamērķis galvenokārt ir citas valstis Skandināvijā vai Rietumeiropā, un Latvija šim nolūkam kalpo kā tranzītvalsts. Taču ievērojamas izmaiņas nelegālo robežas šķērsotāju maršrutos viesusi politiskā situācija Ukrainas austrumu reģionā, kuru imigrantu plūsmu organizētāji ceļā drošības apsvērumu dēļ tagad cenšas apiet, priekšroku dodot Latvijai.

"Esmu gandarīts par to, ka 2014.gadā esam veikuši lielu darbu, lai nokomplektētu austrumu robežas pārvaldes, kur 98-99% apmērā nokomplektētas reālā darba darītāju – inspektoru, kuri nodrošina "zaļās" robežas uzraudzību, amata vietas. Cita lieta, ka pērn mēs izlietojām visus iespējamos līdzekļus, lai dienestā pieņemtu maksimāli daudz cilvēku, jo laikus tika prognozēta situācija ar nelegālās imigrācijas spiedienu. Tādējādi VRS 2015.gadā ir uzņēmusies risku – pavasarī Robežsardzes skolā varējām uzņemt tikai 38 jaunus cilvēkus, un domāju, ka rudens iesaukumā būs problēma, jo atlīdzības fonds vairs neļaus paņemt tik daudz cilvēku, cik faktiski vajadzētu.

Otrkārt, bija cerība, ka tiks akceptēts jau 2013.gadā valdībā apstiprinātajā Integrētās pārvaldības koncepcijā paredzētais pasākums – papildus personāla un finanšu līdzekļu piešķiršana personāla skaita palielināšanai VRS par 263 cilvēkiem. Turpinām virzīt šo politisko iniciatīvu arī nākamajiem gadiem, jo situācija uz ārējās robežas liecina, ka cilvēku skaits un līdz ar to - fiziskās apsardzības kapacitāte mums nav pietiekama. Ņemot vērā, ka trūkstošo cilvēku skaitu nevaram kompensēt arī ar tehniku, vismaz šogad un arī nākamgad nevarēsim, tādēļ šis cilvēku daudzums ir nepieciešams," komisijas sēdē sacīja N.Garbars.

Videonovērošanas sistēmas un sensori novecojuši

VRS priekšnieks uzsvēra – valsts austrumu robeža pašlaik ir droša, bet līdzās kadru nepietiekamībai pastāv vēl daži iekšējie riski, kas pašlaik sasniegto līmeni nepazemina, bet, ja tie netiks novērsti, liedz prognozēt attīstības un uzlabojuma tendences.

Labā ziņa ir tā, ka pērn, pārdalot ES finansējumu, 2,7 milj. eiro tika novirzīti transporta iegādei, un šogad visas robežsargu nodaļas uz austrumu robežas ir nodrošinātas ar jauniem transportlīdzekļiem, tostarp speciālas automašīnas iegādātas kinologiem (kā zināms, šis pakalpojums robežsargiem ir ļoti svarīgs).

Taču videonovērošanas un sensoru sistēma ir ļoti novecojusi: tā iegādāta vēl laikā, kad mūsu valsts gatavojās iestāties Šengenas zonā. Ar zināmām pūlēm to iespējams uzturēt darba kārtībā vismaz minimālo funkciju pildīšanai, taču dažas iekārtas ir tik senas, ka to ražošana pārtraukta, tātad vairs nav pieejamas rezerves daļas. Bet, piemēram, sensoru sistēmas ir viens no efektīvākajiem tehniskajiem līdzekļiem: pērn 28 no visiem konstatētajiem pārkāpumiem atklāti tieši ar sensoru palīdzību. "Tikai pateicoties tam, ka iepriekšējā gada laikā ar Saeimas Aizsardzības komisijas un valdības atbalstu esam ieguvuši pietiekami lielu finansējumu, kas pieejams arī šogad, spējam esošo tehniku maksimāli uzturēt darba kārtībā, bet nevaru garantēt, ka turpmāk tā simtprocentīgi būs izmantojama robežas uzraudzības īstenošanai. Sensorus ir paredzēts nomainīt, bet tas būs iespējams līdz ar ES naudas pieejamību – tātad tikai no 2016.gada."

Tehniskos līdzekļus VRS gan cer saņemt no ASV, kas paudušas gatavību palīdzēt Baltijas valstīm nostiprināt austrumu robežu. Pašlaik tiekot gatavots nepieciešamo tehnikas vienību saraksts.

Dienesta rīcībā ir arī četri helikopteri. "Gaisa kuģi jau pierādījuši savu efektivitāti: tieši tādēļ šodien nerunājam vairs par kontrabandas pārvietošanu ar vilcieniem maršrutā Krievijas robeža–Zilupe, Krievijas robeža–Kārsava. Ir novērsti pat mēģinājumi izmest no braucošiem vilcieniem kontrabandas kravas – cigaretes un degvielu. 2012.gadā iegādājāmies lietotus helikopterus no Somijas robežsardzes; tas pašlaik ir ļoti liels atspaids. Bet, protams, nākamā periodā jādomā par šo viendzinēja helikopteru, kas ir ļoti ekonomiski un mobili, nomaiņu. Jau minētajā koncepcijā bija paredzēts sākt priekšdarbus vismaz viena šā gaisa kuģa nomaiņai, bet pagaidām finansējums diemžēl nav piešķirts," stāstīja VRS priekšnieks.

"Latviju ietekmē politiskie procesi, kas norisinās gan tālu no tās robežām, gan to tuvumā."

Problēmas ir arī ar robežjoslas labiekārtošanu, kam pašlaik gan ir tikai politisks atbalsts: valsts ir atvēlējusi līdzekļus, lai apzinātu, cik liela daļa robežjoslas atrodas privātīpašnieku rokās, un sāktu gatavot atpirkšanas darījumus. Taču, par kādiem līdzekļiem šo teritoriju labiekārtot, arvien nav skaidrs. N.Garbars komisijas sēdē demonstrēja fotouzņēmumus no Igaunijas un Lietuvas robežas, kas liecina par lielu rosību. Lietuvā robežjosla ne vien nolīdzināta, izcirsta un izpļauta, bet pat uzstādīts žogs. Arī Igaunija, kaut arī tai nav ratificēti līgumi par robežas demarkāciju, kur iespējams un nav strīdu teritoriju, iekārtošanas darbos ir mums priekšā, tāpat arī Slovākija, informēja N.Garbars.

Valsts robežas joslas sakārtošana ir ļoti svarīga. "Tā ir jāizveido tā, lai maksimāli ātri konstatētu pārkāpumu un to maksimāli ātri novērstu," skaidroja VRS priekšnieks. Robežas josla jāiekārto tā, lai uz tās var uzstādīt tehniskos līdzekļus un tad, kad saņemts signāls no sensora vai identificēts robežincidents (nelikumīga robežas šķērsošanai vai preču pārvietošana), tur operatīvi var pārvietoties robežsargi. Tagad pie robežas ir vietas, kur nav iespējams pārvietoties ne kājām ejot, ne ar transportlīdzekļiem. Robežsargu pašu būvētie tiltiņi vietumis ir satrupējuši, bet dienestam nav naudas, lai tos kaut pašu spēkiem atjaunotu.

Valsts robežas ierīkošanai no 2014. līdz 2017.gadam valdība ir akceptējusi vairāk nekā 2 milj. eiro, bet kopējā summa projektam ir paredzēta 14 miljoni. "Esam izsludinājuši iepirkumu ar piebildi, ka katram nākamajam gadam, sastādot budžetu, finansējums ir jāprasa atsevišķi," stāstīja N.Garbars. "Kāpēc pieminēju Igauniju un Lietuvu? Ja mēs nespēsim būt vienā solī ar abām kaimiņvalstīm, tad acīmredzot vislielākais nelegālās imigrācijas spiediens būs uz Latvijas robežu: ir pilnīgi skaidrs, ka nelikumīgas robežšķērsošanas organizatori meklē tos ceļus, kur ir mazāki sarežģījumi cilvēku pārvietošanai," secināja VRS priekšnieks.

Uzklausījuši N.Garbaru, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas  komisijas deputāti nolēma vēstulē lūgt Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu rast papildu finansējumu robežsardzes vajadzībām. Iespējams, uz robežas redzētais pat saspringtajos valsts budžeta apstākļos tomēr mudinās valdību ne tikai bažīties par ārējiem riskiem, bet gādāt par iekšējo risku novēršanu.