Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Akcīzes preču nelegālās aprites apkarošana valsts budžetam novērsusi kaitējumu daudzu miljonu eiro apmērā.
LV portāla infografika; Avots: VID prezentācija "Kontrabandas un neatļauto darbību ar akcīzes precēm apkarošanas rezultāti 2015. gadā"
Naudas Latvijas valsts budžetā arvien ir par maz, bet viens no tā galvenajiem bagātinātājiem ir akcīzes nodoklis. Tā ieņēmumu plāns, piemēram, 2012.gadā tika izpildīts tikai par 98,8%, tādējādi neiegūstot cerētos sešus miljonus eiro. Toties nākamajos gados šie rādītāji arvien uzlabojušies (2013. – 101,3%, 2014. – 100,3%). Pērn kopējais akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns izpildīts par 103,5%, gaidīto summu pārsniedzot par vairāk nekā 27 miljoniem eiro.
Nelegālā akcīzes preču tirdzniecība iet mazumā
Īstenībā plāna izpilde pat nav tik nozīmīga, cik akcīzes nodoklī iekasētā summa: tā ne tikai dod reālu pienesumu valsts kasei, bet arī parāda akcīzes preču legālās aprites līmeni. (Piemēram, kā liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija, akcīzes nodokļa ieņēmumi alkoholiskajiem dzērieniem pērn tika izpildīti vien par 97,5%, taču nodoklī iekasēti par 4,8 miljoniem eiro vairāk nekā 2014.gadā.)
Kopumā aina ir tāda: ja 2010.gadā valsts akcīzes nodokļa veidā ieguva 652 miljonus eiro, tad pēc pieciem gadiem, ieņēmumu līknei nepārtraukti kāpjot, šis skaitlis sasniedza 796 miljonus. Kopš 2010.gada, lai pastiprinātu cīņu pret akcīzes preču kontrabandu, mūsu valstī tiek īstenots kopīgs valsts tiesību aizsardzības iestāžu (TAI) rīcības plāns. Jo tikai visām iesaistītajām institūcijām - Valsts ieņēmumu dienestam (VID), Valsts robežsardzei (VRS), Valsts policijai (VP), Drošības policijai (DP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) - strādājot kopā, šajā frontē ir gūstami panākumi.
Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālās asociācijas pētījumi liecina, ka nelegālā cigarešu tirgus īpatsvars Latvijā pērn samazinājies līdz 24% no kopējā šīs preces patēriņa. Pirms pieciem gadiem šis tirgus bija iepleties teju pusē (44,6%) no kopējā patēriņa – tātad iezīmējas stabila nelegālās tirdzniecības izskaušanas tendence. Turklāt pēdējos trijos gados ievērojamākais nelegālā tirgus samazinājums sasniegts 2015.gadā – par 5,5% gada beigās salīdzinājumā ar tā sākumu; tik zems līmenis pēdējoreiz bijis 2009.gadā.
"Ja 2010.gadā valsts akcīzes nodokļa veidā ieguva 652 miljonus eiro, tad pēc pieciem gadiem šis skaitlis sasniedza 796 miljonus."
Arī nelegālā alkohola īpatsvaram kopējā valsts alkohola tirgū ir lejupejoši rādītāji. Kā atzīst VID un pārējo TAI speciālisti, vislielākais alkoholisko dzērienu nelikumīgās aprites risks ir tieši stipro dzērienu grupā, kas tilpuma ziņā pērn veidoja aptuveni pusi no apreibinošo dzērienu patēriņa (neskaitot alu); vērtējot pēc absolūtā spirta daudzuma, stipro alkoholisko dzērienu īpatsvars Latvijā pērn bija 74 procenti. Kaut arī iedzīvotāju skaits valstī ir sarucis, stipro alkoholisko dzērienu legāli patērēts vairāk, un tas ļauj secināt, ka "pagrīdes" tirdzniecība šajā segmentā gājusi mazumā un VID novērtējumā neiekasētā akcīzes nodokļa apmērs nepārsniedz deviņus procentus.
Trešā akcīzes preču grupa, ko skar nelegālā tirdzniecība, ir degviela. Taču arī šeit nelikumīgās tirdzniecības apjomi nepalielinās, drīzāk notiek pretēji. Latvijas degvielas tirgotāju vērtējumā nelegālā tirgus īpatsvars pēdējos gados nepārsniedz 8-10% no kopējā patēriņa.
Valsts budžetam novērstais kaitējums – 25,7 miljoni eiro
Kā informē FM, 2015.gadā akcīzes preču uzraudzības un kontroles pasākumos uz valsts ārējās robežas un iekšzemē izņemti 163,6 miljoni cigarešu, 127 000 litru alkohola un 313 900 litru naftas produktu. Tādējādi valsts budžetam kopumā novērsts kaitējums 25,7 miljonu eiro apmērā. Vislielāko ieguldījumu devusi tieši cigarešu nelikumīgās aprites apkarošana – 19,5 miljoni eiro.
VID Muitas policijas pārvaldes direktors Edijs Ceipe Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē ziņoja, ka minēto pasākumu rezultātā izņemtā alkohola apjoms palielinājies par 19% un cigarešu – par 26 procentiem. Visvairāk smēķu konfiscēts uz valsts ārējās robežas vai tās tuvumā (VRS un VID kopā ir izņēmuši 82,2% kontrabandas cigarešu), savukārt visvairāk nelegālo alkoholisko dzērienu konfiscēts iekšzemē.
No nelegālās tirdzniecības izņemto cigarešu absolūti lielākā daļa joprojām ir ar Baltkrievijas un Krievijas akcīzes markām, stāstīja E.Ceipe. Taču ievērojami pieaudzis arī tādu konfiscēto cigarešu apjoms, kurām vispār nav akcīzes marku un kuras nākušas no nelegālām ražotnēm, un, iespējams, ne tikai – "kreiso" produkciju varētu izgatavot arī daža no mūsu valstī esošajām vairākām legālajām rūpnīcām.
"Vislielākais alkoholisko dzērienu nelikumīgās aprites risks ir tieši stipro dzērienu grupā."
Savukārt VRS Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Guntis Pujāts komisijas sēdē skaidroja – salīdzinājumā ar 2014.gadu tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārvietošanas pārkāpumu kopējais skaits uz Latvijas Republikas zaļās robežas pērn nav jūtami mainījies. Veicot ne tikai regulārus robežas uzraudzības un pārbaudes, bet arī operatīvos pasākumus, VRS pērn uzsākusi 28 administratīvo pārkāpumu lietas un 24 kriminālprocesus.
G.Pujāts uzsvēra – izvērtējot informāciju par pērno gadu, jāsecina, ka galvenie riski valsts robežas drošībai saistībā ar kontrabandu un akcīzes preču nelikumīgu pārvietošanu saglabāsies arī šogad. Kā konstatējusi VRS, organizētās noziedzības grupējumi, kas iepriekš nodarbojās ar tabakas izstrādājumu kontrabandu no Krievijas un Baltkrievijas, pēdējā laikā aktīvi pievērsušies nelikumīgai personu pārvietošanai pāri valsts robežai. Tas notiek galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ: šajā rūpalā iespējamā peļņa ir ļoti liela (līdz pat 12 000 dolāru par vienas personas nogādāšanu no Krievijas līdz mērķa valstij, piemēram, Polijai) un nav riska zaudēt ieguldīto naudu kontrabandas cigarešu kravu organizēšanā, ja robežsargi to atklāj un mantu konfiscē. "Taču arvien saglabājas augsts korupcijas risks, jo atsevišķas VRS amatpersonas, iespējams, var iesaistīties noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanā," pauda G.Pujāts.
Noziedzīgo grupējumu vadoņi – gudri un viltīgi
Likumpārkāpēji akcīzes preču nelikumīgai pārvadāšanai, glabāšanai un pārdošanai galvenokārt izmanto uz citu personu vārda reģistrētus transportlīdzekļus; kravas autotransportu kā slēptuvi zem citiem legāliem preču pārvadājumiem sienu, grīdas, griestu konstrukcijās; dzelzceļa transporta kravas vagonu kā slēptuvi zem beramkravas slāņa, kā arī zem vagona rāmja stiprinājuma konstrukcijas; zemesgrāmatā neierakstītas ēkas, tirgus teritorijā neapsaimniekotus kioskus un nereģistrētas tirdzniecības vietas.
Tās ir gadu gaitā nemainīgas un likumsargiem labi zināmas metodes, taču, kā uzsvēra E.Ceipe, akcīzes preču nelikumīgā aprite ir organizētās noziedzības grupējumu rūpals, un to vadoņi ir kļuvuši daudz mobilāki, maina uzturēšanās vietas vai mitinās tikai ārvalstīs, ir izglītoti, labi orientējas finanšu un juridiskajos jautājumos, kā arī izmanto vismodernākos informācijas tehnoloģiju risinājumus (tostarp saziņas līdzekļus).
Andrejs Grišins, VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks, savukārt norādīja, ka nelegālo akcīzes preču gala izplatītāji un tirgotāji cenšas veikt darbības ar mazāku preču daudzumu, lai viņus nevarētu saukt pie kriminālatbildības. Vainīgajām personām nav oficiālu ienākumu un īpašumu, pret ko vērst sodu piedziņu, un tās diemžēl turpina savu darbību. Nelegālā alkohola apritē ievērojamu vietu ieņem pašdarinātie brūvējumi, bet, piemēram, atklātas arī ļoti kvalitatīva nelegālā spirta kravas, kas atkal ritina pavedienu ne jau uz piemājas šķūnīšiem vai garāžām. Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks arī informēja, ka VP operatīvais darbs tiek rūpīgi plānots, tādējādi atklājot liela apjoma nelegālos darījumus, bet sīkākos apkaro kārtības policija un pašvaldības policija. Starp citu, VP iekšzemē pērn konfiscējusi 29,2 miljonus cigarešu.
Šāda lietišķa, ar skaitļiem piesātināta informācija var šķist garlaicīga, taču aiz tās ir operatīvās darbības, kur notikumi patiešām ir asa sižeta filmu cienīgi. Turpmāk tikai daži fakti no kontrabandas darbību atklāšanas hronikas.
Tiesībsargājošo iestāžu operatīvās darbības rezultāti jūtami arī šogad. Februāra sākumā VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) Ogrē aizturējusi divus vīriešus, kuru noliktavā atrada 750 000 nelegālo cigarešu. Aizturētie jau iepriekš sodīti par līdzīgiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Februāra vidū policisti Zemgalē atsavinājuši 910 litru nelegālā alkohola un aizturējuši trīs noziedzīgas personas, no kurām divas mēģinājušas policistus piekukuļot. Pret tām tagad sākti kriminālprocesi.
Daugavpilī divi robežsargi (savā brīvajā laikā) pamanīja, ka pirms dzelzceļa stacijas no stāvoša vilciena izmet melnā polietilēna plēvē ietītus saiņus, un divi vīrieši tos ievieto somās. Iesaistot papildspēkus, vienu no likumpārkāpējiem aizturēja; somās atradās 33 600 cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes markām.
Tā varētu turpināt un turpināt. Taču te rodas nākamais jautājums – ja tik daudz likumpārkāpēju pieķer nozieguma vietā, nelegālo mantu konfiscē, kādi tad ir sodi?
Noķerti daudzi, reāli un bargi sodīti - maz
Pēc FM ziņām, pērn TAI uzsākušas 851 kriminālprocesu un sastādījušas 4104 administratīvo pārkāpumu protokolus. Saeimas komisijas sēdē Ģenerālprokuratūras Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurors Jānis Mināts informēja, ka 2015.gadā par kontrabandu tiesai nodotas lietas 39 procesos, savukārt par preču un vielu, kuru aprite aizliegta, pārvietošanu pāri Latvijas robežai tiesai nodotas lietas 25 procesos.
"Šobrīd ļoti maz ir sodu tieši par šo Krimināllikuma (KL) 190.1pantu ("Preču un vielu, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai" - red.)," viņš sacīja. "Palielinājies ierosināto kriminālprocesu skaits par nelikumīgu alkoholisko dzērienu realizāciju, tiesai nodotas lietas 228 procesos. Pēc 2013.gada izmaiņām KL praksē attiecīgajos pantos ir samazinājies gadījumu skaits, kad kriminālprocess tiek pabeigts, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu. Prokuratūra sagatavojusi grozījumus KL saistībā ar kriminālprocesa pabeigšanas veidu."
Ģenerālprokuratūras vēstules saturs Saeimas komisijai liecina, ka saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu samērā daudzi kriminālprocesi tiek izbeigti, likumpārkāpumos pieķertās personas nosacīti tiek atbrīvotas no kriminālatbildības un īstenībā sīkākie akcīzes preču nelegālās tirdzniecības dalībnieki tiek cauri sveikā vai ar minimāliem sodiem. Jācer, ka prokuratūras rosinātie KL grozījumi situāciju uzlabos. Kontrabandas lielās haizivis, kā redzams no iepriekš minētā, tiesībsargiem pieejamā attālumā parādās samērā reti.
"Tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu pūliņi gada laikā vien valstij devuši labumu gandrīz 26 miljonu eiro apmērā."
Šogad plānoti daudzi pasākumi akcīzes preču nelikumīgas aprites apkarošanas pastiprināšanai. Līdztekus starptautiskai sadarbībai VID piešķirto resursu ietvaros paredzēts aktīvi uzlabot muitas tehnisko aprīkojumu un pilnveidot infrastruktūru gan muitas kontrolpunktos (MKP) iekšzemē, gan uz valsts austrumu robežas. Tas nozīmē – turpināt pērn sākto kravu skenēšanas iekārtu, kā arī dažādu veidu svaru, rentgena iekārtu uzstādīšanu virknē MKP, ar videoiekārtām aprīkot visus MKP un izdarīt arī daudz ko citu ļoti vajadzīgu. Par dažiem no šiem darbiem dzirdēts jau gadiem ilgi un nav saprotams, kādēļ to paveikšanai valdība nevar un nevar atrast nepieciešamo finansējumu, jo skaidri redzams, ka katrs kontrabandas apkarošanā ieguldītais cents atmaksājas ar uzviju.
Tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu pūliņi gada laikā vien valstij devuši labumu gandrīz 26 miljonu eiro apmērā. Kā viens no riskiem allaž tiek pieminēta iespējamā šo amatpersonu korumpētība, un dzīves realitāte to arī apliecina. Mazas algas un lielas nekontrolētas naudas apgrozība rokas stiepiena attālumā patiešām var radīt kārdinājumu. Protams, pieķertās amatpersonas tiek sodītas.
Taču, kā uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, TAI darba kvalitātes uzturēšanai un uzlabošanai ļoti svarīgi ir cilvēku resursi un, protams, labāko darbinieku materiālā motivēšana. Bet darbinieku prēmēšana par īpašiem nopelniem dienestos ir retums. Kaut vai jocīgās sistēmas dēļ, ka Ministru kabinets gan atļauj prēmēt izcilniekus par sasniegumiem darbā, taču iestādēs esošā finansējuma ietvaros. Šāda finansējuma, piemēram, VRS un citām iestādēm nav un nav arī prēmēto. Bet nozīmīgākajos atklātajos kontrabandas gadījumos valstij novērstais kaitējums pārsniedz pat miljonu eiro, cilvēki aizturēšanas operācijas laikā riskē ar veselību un dzīvību... Vai no šā miljona atvēlēti daži tūkstoši šā labuma gādātāju prēmēšanai valsts budžetam patiešām draudētu ar diloni?
