Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts ieņēmumu dienesta prezentācija
Valsts ieņēmumu dienesta vadība Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, sniedzot pārskatu par krāpniecisko darbību apkarošanu, informēja arī par pasākumiem korupcijas risku novēršanā pašā VID, kā arī par priekšlikumiem, kas ierobežotu iespējas ierēdņiem tikt pie naudas, piemēram, kas noformēta kā nepārbaudāms mantojums.
Organizētie grupējumi – lieli zaudējumi budžetam
VID struktūrā darbojas divas policijas – Finanšu policija un Muitas policija. Katra savā kompetencē nodrošina noziedzības apkarošanu, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un līdz ar to budžetā nonāktu vairāk līdzekļu.
Ik gadu gan Muitas policija, gan Finanšu policija katra atklāj līdz 10 organizētās noziedzības grupējumu. Atklāto un pārtraukto grupējumu valstij nodarītie zaudējumi pēdējos divos gados rēķināmi vairākos desmitos miljonu eiro, informēja VID ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis.
Pēdējos divos gados kriminālvajāšanai nosūtīto lietu skaitā nav īpašu izmaiņu. 2014.gadā Finanšu policija lūgusi uzsākt kriminālvajāšanu pret 231 personu, pērn – pret 244 personām. Muitas policija attiecīgajā periodā lūgusi sākt kriminālvajāšanu par kontrabandu un citiem muitas noziegumiem pret 104 personām, pērn - pret 110 personām.
K.Čerņeckis komisijas deputātiem paskaidroja, ka par organizētu noziedzīgu grupējumu Krimināllikuma izpratnē saprot vairākas personas, parasti tās nodokļu un kontrabandas lietās ir no piecām līdz desmit, kas savstarpēji ir vienojušās, sadalījušas lomas, lai izdarītu noziegumu – ievestu kontrabandas preces, nodarot budžetam lielus zaudējumus, vai lai atmazgātu noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Noziedzīgajās shēmās iesaistītie reāli strādājošie uzņēmumi tādējādi daļu no saimnieciskās darbības var veikt, nemaksājot nodokļus, saņemt skaidru naudu – algām aploksnēs, greznai dzīvei.
Tiesa, vairākos atklātajos grupējumos ir bijuši iesaistīti esošie VID un citu valsts iestāžu darbinieki. Raksturīgi arī tas, ka ļoti bieži grupējumos (katrā trešajā) ir iesaistījušies bijušie VID, policijas un citu valsts iestāžu darbinieki. Jo ievest cigarešu kravas bez muitas un robežsargu līdzdalības nav iespējams, norāda VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Pašreiz aizdomās turamā statuss kriminālprocesos ir 12 VID darbiniekiem, kuri ir atstādināti no pienākumu pildīšanas, kamēr būs tiesas lēmums.
Atbildot uz deputāta Mārtiņa Bondara jautāto, vai valsts amatpersonām, kas iesaistītas šādos grupējumos, ir būtiski lielāks sods nekā pārējiem, K.Čerņeckis skaidro, ka par organizēto noziedzību sodi ir bargāki nekā par amata noziegumiem, tādējādi visas personas, tajā skaitā amatpersonas, ja ir ņēmušas kukuli, tiek sauktas pie kriminālatbildības par līdzdalību noziedzīgā grupā.
Savukārt M.Bondars uzsvēra, ka citās valstīs amatpersonām tādā situācijā ir lielāka atbildība. "Ja Latvijā tā nav, tad šī ir lieta, ko varam uzlabot [tiesisko regulējumu]."
Kriminālprocesos prioritāte – atgūt lielāku naudu budžetam
Statistikai, ka pēdējos gados ir samazinājies uzsākto kriminālprocesu skaits valsts ieņēmumu jomā (2014.g. – 217, pērn – 157), pievērsa uzmanību deputāts Igors Pimenovs.
Pirms krimināllietas ierosināšanas Finanšu policija veic apjomīgu darbu, resoriskās pārbaudes. Tad tiek lemts, vai sūtīt materiālus audita veikšanai, iesaistīt kontroli vai nerosināt kriminālprocesu. K.Čerņeckis informēja, ka kriminālprocesi prioritāri tiek rosināti par smagiem pārkāpumiem, kur valstij nodarīti lieli zaudējumi un var atgūt iespējami vairāk naudas budžetā. Sarežģītām lietām veido izmeklēšanas grupas, lai ātrāk un kvalitatīvāk izmeklētu smagās krimināllietas, iegūtu pārliecinošus pierādījumus, lai divos gados šīs lietas nonāktu prokuratūrā. Tāpēc visās smagajās lietās ir gan aresti, gan piespiedu ietekmēšanas līdzekļi - juridiskās personas mantas arests, lai atgūtu naudu budžetam.
Tas nenozīmē, ka citi noziegumi netiek izmeklēti. Taču, ja ir 800 krimināllietas uz 70 izmeklētājiem, viens izmeklētājs vienlaikus vairāk par trim lietām, talantīgs izmeklētājs – vairāk par piecām, ātri nevar pagūt izmeklēt.
Suņa darbs: narkotikas pasta sūtījumos un banknotes uz robežas
Pēdējā laikā ir strauji pieaudzis krimināllietu skaits muitas lietās (2014.g. - 272, 2015.g. - 818). K.Čerņeckis skaidro, ka to ietekmē pasta sūtījumos arvien biežāk ievietotās narkotikas, kuras atklāj kinologu suņi. Arī par katru šādu sūtījumu Muitas policijai jāsāk kriminālprocess.
VID amatpersonas jau iepriekš ir lepojušās ar saviem bezkaislīgajiem un absolūti godprātīgajiem palīgiem, kurus nevar ietekmēt cilvēciskais faktors un nekāda "aploksne". Jaunākais kinologu veikums – suns ir pārtvēris skaidru naudu uz robežas, vairāk par pusmiljonu eiro 500 eiro banknotēs.
Vai noziedzība mazinās?
Tiklab ēnu ekonomikas samazināšanās, kā arī akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugums no naftas produktiem, tabakas un alkohola liecina, ka noziedzība samazinās, uzskata K.Čerņeckis.
Kā satraucošu tendenci I.Pētersone minēja situāciju, ka pašreiz izmeklētajās lietās dominē tie paši cilvēki, kas grupējumos jau ir bijuši iesaistīti pirms pieciem sešiem gadiem. Ņemot vērā tiesu spriedumus, kad nav bijis piemērots apcietinājums, šie cilvēki uz laiku pierimst, bet tad atkal atgriežas noziedzīgajā pasaulē. K.Čerņeckis piebilst: "Katrā otrajā grupējumā, kas tiek atklāts, ir iesaistītas personas, kas jau iepriekš bijušas aizturētas. Latvija nav tik liela valsts. Par visiem lielākajiem grupējumiem joprojām turpinās darbs."
VID pārbaudes savā mājā
VID darbinieki ir pakļauti iekšējās drošības daļas kontrolei. Katru gadu no darba VID aiziet apmēram 300 cilvēki, attiecīgi 300 darbinieki tiek pieņemti. Lai mazinātu korupcijas riskus, pirmais vērtējums notiek darbinieku atlases procesā. Darbā nepieņem, ja saskatāms, ka pretendenta mērķis ir "strādāt nevis valsts labā, bet cita labā", paskaidro VID vadītāja.
VID daudzi amati ir ar augstu risku, piemēram, darbiniekiem, kas strādā ar nodokļu auditiem, parādu piedziņu, saistībā ar PVN atmaksām, uz robežas.
"Jaunajos noziedzīgajos grupējumos atgriezušās arī „vecās sejas”, kas darbojušās citā sastāvā pirms vairākiem gadiem, kad bargus sodus nav pieredzējušas."
M.Bondars arī interesējās, vai tiek auditēti pašu VID darbinieku lēmumi, jo uzņēmumi bieži tiesājas ar VID, un to uzskata par milzīgu problēmu. Kā skaidroja I.Pētersone, auditējamo objektu atlase ir nošķirta no auditora, kurš saņem analītisko informāciju, ko par riskiem šajā uzņēmumā ir sagatavojis cits darbinieks. Turklāt auditora darbu uzrauga struktūrvienības vadītājs. Auditors nevar pabeigt savu darbu, ja nav auditu saskaņojis ar vadītāju. Katram auditoram pirmajos mēnešos ir darbaudzinātājs.
VID vadītāja atzīst, ka kontroles dienestā ir vislielākā darbinieku mainība. Protams, ir svarīga auditora kvalifikācija, kā viņi izprot biznesu. Ne vienmēr tā ir pietiekama. Tāpēc ir vienošanās ar augstskolām – Tehnisko universitāti, kurā ir nodokļu studiju programma, un Banku augstskolu par speciāliem lekciju kursiem studiju pēdējos gados.
Trīs gadus VID darbojas ierēdņu novērtēšanas sistēma. Katram auditoram ir darba rādītāji – skaitliskais, lēmumu kvalitāte, procesuālie, kurus vērtē un iegūst novērtējumu – labu vai sliktu, no kura atkarīga materiālā stimulēšana.
No šā gada janvāra ieviesta jauna korupcijas risku analīzes sistēma, kas
Savukārt pārmetumam, ka VID zaudē daudzās tiesvedībās, I.Pētersone nepiekrīt. Jo 87% gadījumu, kad tiesā apstrīdēti lēmumi, galīgais spriedums ir pa labu VID. Turklāt bieži vien nodokļu maksātājs visus dokumentus iesniedz tad, kad notiek tiesvedība. Taču pēc katras tiesvedības tiek izdarīti secinājumi, tos ņem vērā turpmākajā darbā, lai domstarpību situācijas neatkārtotos.
Viens nevar būt karotājs
I.Pētersone uzver, ka visus valstī nesakārtotos jautājumus, kas atstāj iespaidu arī uz nodokļu iekasējamību, VID nevar atrisināt vienatnē. Viņasprāt, kādas izmaiņas nepieciešamas, lai varētu atbrīvoties no darbiniekiem, par kuru godprātību ir šaubas, un par ko tagad aktīvi diskutē, vajadzētu padomāt Valsts kancelejai: "To nevar izdarīt uz emociju pamata, ir jābūt juridiski korektiem risinājumiem."
Par izteikumiem, ka nu VID būs tas, no kura tiek gaidīti priekšlikumi, lai sakārtotu ar mantošanu saistītos jautājumus, I.Pētersone ir pikta: "Mēs nevaram visām pudelēm būt par korķi. Ir jāsadala mājasdarbi, un katram savi jāizdara. Mēs savu redzējumu esam iesnieguši, lūguši nodot Valsts kancelejai."
VID identificētie problēmjautājumi un priekšlikumi nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktos par:
Savukārt saistībā ar mantošanas procesu VID priekšlikumi ir noteikt:
Uz Budžeta komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vucāna jautāto, kas notiks ar priekšlikumiem, vai komisijai jāgaida atbilde no Finanšu ministrijas, vai arī deputātiem likumu grozījumus vajadzētu rosināt steidzamības kārtībā, FM pārstāvis informēja, ka ar kolēģiem Valsts kancelejā, Tieslietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā priekšlikumi tiks izvērtēti. Galvenokārt šie priekšlikumi ir par amatpersonām un to kontroles jautājumiem, kuri skar ne tikai VID, bet, kā I.Pētersone norādīja, skar visas valsts iestādes. Akūtu problēmu novēršanai iniciatīvas varētu tikt īstenoti ātri.
Šā gada divos mēnešos nodokļos iekasēts nedaudz vairāk par vienu miljardu eiro. Līdz nodokļu ieņēmumu plāna izpildei pietrūcis nepilna miljona eiro, taču ieņēmumi par 37 miljoniem eiro pārsniedz 2015.gada sākuma ieņēmumus. Šogad VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns ir 7,926 miljardi eiro, par 6,1% lielāks nekā gadu iepriekš.
