Kā tikt pāri komunālo maksājumu parādu kalnam

Kā liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) rīcībā esošā informācija, kopējais parāds par siltumu maijā jau pārsniedza vairāk nekā 40 miljonu latu. Vasarā parādu apjoms gan ir nedaudz dilis, taču kopumā situācija prasa neatliekamus risinājumus.

Virkne priekšlikumu valdībai

Kā preses īssaietā pēc Ministru kabineta sēdes informēja LPS padomnieks Aino Salmiņš, sarakste sākusies ar LPS vēstuli valdībai. Lai rastu risinājumu parādu problēmai, kas galvenokārt skar pašvaldības, LPS valdībai adresētajā dokumentā iekļāvusi virkni priekšlikumu:

• Ministru kabinetam jāizvērtē jautājums par situāciju siltumapgādē, paredzot mērķsubsīdijas parādu segšanai par siltumenerģiju (neatkarīgi no komersanta īpašuma veida) apkures sezonas nodrošināšanai, kā arī kredītlīnijas nepieciešamo ārkārtas (avārijas) situāciju novēršanai un kurināmā iegādei;

• jāsagatavo grozījumi MK 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", lai akcīzes nodoklis dabasgāzei tiktu attiecināts arī uz elektroenerģijas ražošanu;

• jāizstrādā universālā pakalpojuma principi siltumapgādē, izveidojot daļēju siltumapgādes maksājumu kompensācijas mehānismu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem;

• atkārtoti jāizskata jautājums par akcīzes nodokļa piemērošanas dabasgāzei atlikšanu līdz 2014. gadam;

• dzīvokļu politikas normatīvajos aktos jāprecizē un jāpastiprina dzīvokļa īpašnieka pienākumi un atbildība par norēķināšanos par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu;

• jāizvērtē garantētā minimālā ienākuma un dzīvokļa pabalsta finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetiem, ja 2012. gadā netiks saņemts valsts līdzfinansējums, papildu izdevumus kompensējot ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas pārdali.

A. Salmiņš uzsvēra, ka Latvijas Pašvaldību savienība no valdības nav saņēmusi atbildi uz vairākiem izteiktajiem priekšlikumiem.

Ja ziema būs tikpat auksta...

Minētajam parādu uzkrājumam ir vairāki iemesli. Turklāt daži no tiem nav saistīti tikai ar rēķinu ļaunprātīgu nemaksāšanu. Pašvaldībās ievērojami pieauguši dzīvokļu pabalstu apjomi, palielinājies arī trūcīgo iedzīvotāju skaits. Tas nozīmē, ka aptuveni 40% valsts iedzīvotāju saskaras ar grūtībām dzēst parādus. Turklāt pusei šo cilvēku ir jāmaksā arī hipotekārie kredīti, situāciju raksturoja A. Salmiņš.

 "Šobrīd neviena valsts iestāde nevar atbildēt uz jautājumu: "Cik turpmāk maksās gāze?" Esošā informācija liecina, ka šobrīd gāzes cena ir 180 latu par tūkstoti kubikmetru un tā ir kāpusi par 30 procentiem. Ja mēs salāgojam akcīzes nodokļa, PVN īpatsvaru un gāzes cenu, prognoze liecina, ka siltumapgādes tarifi šajā apkures sezonā varētu palielināties par 15 līdz 20 procentiem ar nosacījumu, ja ziema būs tikpat auksta kā iepriekšējā," pauda A. Salmiņš. "Jāatgādina, ka dabasgāzes cenu kāpums jūtami ietekmē arī inflāciju - ne tikai liekot mainīt elektroenerģijas un siltuma tarifus, bet arī paaugstinot ražošanas izmaksas. Latvijā dabasgāzi visā pilnībā šobrīd importē no Krievijas, un tās piedāvātā cena piesaistīta norisēm naftas tirgū. Pašreizējā situācija pilnībā apmierina mūsu dabasgāzes piegādātājus, bet – vai tā apmierina Latvijas patērētājus?"

Ja nemaksā par siltumu, tiek liegti citi pakalpojumi

"Šobrīd mēs atrodamies situācijā, kad pašvaldību siltumapgādes uzņēmumi virzās caur tā saucamo nulles posmu," skaidroja EM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele. "Lai uzsāktu jaunu apkures sezonu, tiem jāpārliecinās, vai ir dzēsti vecie parādi. Taču, ņemot vērā, ka iedzīvotāju maksātspēja ir samazinājusies, parādu apjoms šajā nulles posmā diemžēl ir lielāks nekā citus gadus.

Mūsu priekšlikumi ietver vairākus ilgtermiņa risinājumus, kas tapuši sadarbībā ar LPS un citām sabiedriskajām organizācijām. Dažkārt parādi par siltumu netiek maksāti tādēļ, ka tos gluži vienkārši nevar piedzīt. Uzskatām, ka šī situācija ir risināma saistībā ar citiem komunālajiem pakalpojumiem."

"Milzīgajam parādu uzkrājumam ir vairāki iemesli."

Šobrīd EM speciālisti kopīgi ar Latvijas Komercbanku asociāciju izvērtē iespējamos alternatīvos risinājumus dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma precizēšanai, nosakot termiņus, kā parādnieks brīdināms par maksājumiem, kas saistīti ar dzīvokļa parādiem, brīdinājumā iekļaujamām ziņām, kā arī termiņiem, kādā ceļama prasība tiesā.

"Piemēram, ja dzīvokļa īpašnieks nav norēķinājies par siltumu, apsaimniekotājam ir tiesības viņam liegt arī citus pakalpojumus: elektroenerģiju, ūdeni. Acīmredzot Civillikuma izpratnē vajadzētu arī noteikt, ka dzīvokli nav iespējams pārdot, pirms puses nav vienojušās par parādu nomaksu," teica G. Ābele. "Taču kopumā uz šīsdienas situāciju ir jāraugās no diviem redzespunktiem – kā tiks atgūti parādi un vai siltumapgādes uzņēmumi varēs iegādāties kurināmo. Šajā gadījumā būtu jālemj par valsts atbalsta mehānismu saistošā regulējuma ietvaros, lai atbalstītu šos uzņēmumus. Tajā pašā laikā valdība atzina, ka nav atbalstāms LPS priekšlikums par parādu segšanu no valsts budžeta, jo tas varētu motivēt daļu iedzīvotāju turpmāk apzināti nemaksāt komunālos maksājumus."

Ir jāizmanto granti siltumtrašu modernizācijai

Par LPS izteikto priekšlikumu – izstrādāt universālā pakalpojuma principus siltumapgādē – Ministru kabinets atbildes vēstulē LPS informē, ka EM šobrīd turpina darbu pie Eiropas Savienības dokumentos minēto universālo pakalpojuma principu ieviešanas un plāno to pilnā mērā attiecināt ne tikai uz elektroenerģijas, bet arī uz dabasgāzes un centralizētās siltumapgādes pakalpojumu neaizsargātajiem lietotājiem, skaidroja EM valsts sekretāra vietnieks.

Tādēļ ir atbalstāma Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iniciatīva atjaunot diskusiju par Latvijas apstākļiem vispiemērotāko universālā pakalpojuma ieviešanas un finansēšanas modeli. Vienlaikus priekšlikumi par universālā pakalpojuma ieviešanu siltumapgādē jāskata kopsakarībā ar dzīvokļa pabalstu sistēmu.

Ja dzīvokļa pabalsti ir veids, kā noteiktām personu kategorijām palīdzēt apmaksāt siltumapgādes pakalpojumus no pašvaldību budžeta, tad universālais pakalpojums siltumapgādē ļautu šīm personu kategorijām siltumapgādes pakalpojumus daļēji apmaksāt uz siltumenerģijas piegādātāju rēķina. Līdz ar to universālā pakalpojuma ieviešana siltumapgādē ļautu samazināt pašvaldību budžeta izdevumus dzīvokļa pabalstiem.

"Aptuveni 40% valsts iedzīvotāju saskaras ar grūtībām dzēst savus parādus."

G. Ābele uzsvēra, ka Latvijā siltuma cenas dažādās pašvaldībās ievērojami atšķiras.

Šādu situāciju ir veicinājusi nepārdomāta siltuma ražošanas uzņēmumu nodošana komersantiem, kurus nekontrolē pašvaldības. Patlaban ir pieejami granti siltuma trašu modernizācijai un šis atbalsts būtu jāizmanto, jo dažviet daudz siltuma izplēn ceļā pie patērētāja.

"EM šobrīd strādā pie enerģētikas stratēģijas, kas sniegs ieteikumus nākamajiem divdesmit gadiem, tostarp, kā uzlabot un pārveidot siltuma apgādes sistēmas," informēja G. Ābele.

Nauda apkures sezonas uzsākšanai būs

Finanšu ministrija (FM) nāks pretī pašvaldībām, kurām parādu dēļ būs problēmas uzsākt jauno apkures sezonu, solīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Pašvaldībām 2011. gadā ir iespēja saņemt aizņēmumu kurināmā iegādei (ar atmaksas termiņu – viens gads) un sniegt galvojumu savai kapitālsabiedrībai par tām parādu saistībām, ko uzņemas kapitālsabiedrības apkures sezonas nodrošināšanai un kurināmā iegādei. Turklāt FM ir gatava atbalstīt LPS priekšlikumu par iespēju saņemt aizņēmumu vai sniegt galvojumu ārkārtas (avārijas) situāciju novēršanai un kurināmā iegādei arī 2012. gadā.

Tomēr pašvaldības šo iespēju ir izmantojušas samērā maz, atzina ministrs, apgalvojot: "Droši var teikt, ka visām pašvaldībām būs iespēja iegādāties kurināmo."

Savukārt parādnieku problēmu A. Vilks nosauca par "ielaistu kaiti", jo daudzi no viņiem esot ļaunprātīgie nemaksātāji, kuru skaits pieaug. Šie cilvēki redz, ka valsts vai pašvaldības institūcijas nevar tiem piemērot atbilstošas sankcijas, bet cietēji ir komunālo pakalpojumu nodrošinātāji.

"Ja dzīvokļa īpašnieks nav norēķinājies par siltumu, apsaimniekotājam ir tiesības viņam liegt arī citus pakalpojumus."

"Tieši tāpēc šobrīd norisinās diskusija, kādā veidā visas ieinteresētās institūcijas varētu apmainīties ar informāciju un vai būtu veidojams privātpersonu parādnieku reģistrs," skaidroja A. Vilks. "Šis jautājums savu risinājumu gūs jau tuvāko nedēļu laikā. Tas dotu iespēju no kopīgā parādnieku skaita atsijāt ļaunprātīgos nemaksātājus un sniegt palīdzību tiem, kam tā patiešām nepieciešama. Parādnieku datubāzi jau ir izveidojusi a/s "Latvijas Gāze", SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un citi uzņēmumi. Protams, veidojot reģistru, tiks izvērtēta šādas informācijas datu aizsardzība un noteikts tās lietotāju loks.

Līdzīgas informācijas bāzes jau labu laiku pastāv, piemēram, Skandināvijas valstīs. Ja persona nokļūst parādnieku sarakstā, tai vairs nav pieejami arī citi pakalpojumi.

Kā liecina statistika, trūkumcietēju skaits ir audzis gada sākumā, bet otrajā un trešajā ceturksnī tas samazinās, un šādai tendencei vajadzētu turpināties arī ziemā. Nauda būtu jāparedz tiem, kam tā tiešām nepieciešama, – pensionāriem, invalīdiem un ģimenēm ar bērniem," uzsvēra A. Vilks, piebilstot, ka Rietumeiropā jau ir problēmas ar lielo pabalstu saņēmēju skaitu un arī ASV 15% iedzīvotāju pastāvīgi pārtiek tikai no pabalstiem.

Valdības ieteikums – stingrāk vērtēt pabalstu saņēmēju loku

Valdības atbildes vēstulē LPS teikts, ka Latvijas normatīvajos aktos noteiktais, ļoti atšķirīgais personu loks diemžēl nesniedz priekšstatu par to, kuras personas būtu atzīstamas par tādām, kam ir objektīvi iemesli saņemt dzīvokļa pabalstu, t.i., pretendēt uz daļēju vai pilnīgu rēķinu apmaksu no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

No apkopotajiem datiem iespējams secināt, ka iedzīvotāju kopējo parāda pieaugumu par patērēto siltumenerģiju rada arī personas, kuras saņem dzīvokļa pabalstu, jo noteiktais tā apmērs nav pietiekams, lai visā pilnībā apmaksātu rēķinus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Šāda informācija par parādniekiem nepieciešama arī pašvaldībām, lai tās zinātu, vai nepalīdz tiem, kuri sapratuši, ka var nestrādāt un izdzīvot tikai no pabalstiem. Tādēļ, Ministru kabineta skatījumā, atbildīgajām nozaru ministrijām kopīgi ar LPS būtu jāizstrādā priekšlikumi grozījumiem likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", nosakot vienotus kritērijus personām, kuras ir tiesīgas saņemt dzīvokļa pabalstu, kā arī paredzēt vienotus principus, pēc kuriem pabalsts aprēķināms.