Šā gada maijā, beidzoties apkures sezonai, parāds par siltumu pārsniedza 44 milj. latu, šobrīd tas ir samazinājies līdz 29,9 miljoniem.
Parādi tiek kārtoti labāk
Kā liecina EM pētījums, republikas nozīmes pilsētās, izņemot Jūrmalu, maksa par siltumu aizvadītajā apkures sezonā ir cēlusies. Piemēram, Rīgā izrakstītie rēķini par siltumu pārsniedza 110 milj. latu, kas ir aptuveni par 15 milj. vairāk nekā iepriekšējā apkures sezonā.
"Neskatoties uz ievērojamām izmaksām par siltumu, maksājumu disciplīna kopumā valstī ir uzlabojusies," saka EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša. "Šobrīd ir daudz mazāk neapmaksātu rēķinu nekā 2011./2012.gada apkures sezonā."
Neskatoties uz siltumenerģijas tarifu kāpumu iepriekšējā apkures sezonā un līdz ar to arī maksājumu pieaugumu salīdzinājumā ar 2011./2012.gada apkures sezonu, republikas nozīmes pilsētās kopumā apmaksāti 94,5 procenti, bet novadu pašvaldībās 92,5 procenti rēķinu par siltumenerģiju. Attiecīgi 2011./2012.gada apkures sezonā republikas nozīmes pilsētās tika apmaksāti 93,7 procenti, bet novadu pašvaldībās 88,9 procenti no izsniegtajiem rēķiniem par siltumenerģiju.
Parādu apmērs ievērojami samazinājies Valmierā – no 21,3 līdz 9,6 procentiem, Daugavpilī - no 10,1 līdz 8,7 procentiem. Tas sarucis arī Jūrmalā, Ventspilī, Rīgā un Rēzeknē. Tajā pašā laikā slinkākie maksātāji ir bijuši Jēkabpilī, Jelgavā, Liepājā, kur parādnieku skaits ir audzis.
"Vislielākā starpība starp izrakstītajām un samaksātajām summām bija vērojama no 2009. līdz 2011.gadam jeb krīzes gados," uzsver I.Oša. "Tagad šī starpība sarūk, lai arī maksa par siltumu ir ievērojami paaugstināta."
Aizvadītajās apkures sezonās vidējie siltumenerģijas tarifi pieauga visās lielajās Latvijas pilsētās, izņemot Rēzekni. Vislielākais kāpums bija Ventspilī.
"Pašvaldību teritorijās darbs ar parādniekiem nav pietiekams."
Kopumā 57% pašvaldību vai novadu teritoriālajās vienībās ir vērojams parāda apmēra pret izsniegto rēķinu summu samazinājums, savukārt 43% - palielinājums. Tomēr jāuzsver, ka lielākajā daļā pašvaldību šis palielinājums nav nozīmīgs un vērojama tendence pašvaldību skaitam, kurās ir parāda apmēra pret rēķinos izrakstīto summu palielinājums, pakāpeniski samazināties.
"Ekonomikas ministrijas pētījums vēl liecina, ka pašvaldību teritorijās darbs ar parādniekiem nav pietiekams," uzsver I.Oša. "Visā valstī ilgstošo nemaksātāju skaits diemžēl ir stabils, un viņu parādi turpina palielināties. Iepriekš, risinot parādnieku problēmu, galvenokārt runājām par tiesā celtajām prasībām, taču pērn un šogad tiek izmantoti divi jauni parādu piedziņas instrumenti – ārpustiesas parādu piedziņa un parādu apmaksas grafiku sastādīšana."
Lielākajā daļā republikas nozīmes pilsētu 2012./2013.gada apkures sezonā tiesā celto prasību skaits par parāda piedziņu ir pieaudzis tikai trīs pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī, savukārt Jūrmalā pēdējos četros gados tiesā nav celta neviena šāda prasība, taču ir izmantoti citi parādu atgūšanas instrumenti. Visvairāk ārpustiesas parādu piedziņa tiek pielietota Jūrmalā un Ventspilī, savukārt parādu apmaksas grafiku sastādīšana - Rīgā un Jelgavā.
Daudzi iedzīvotāji ir izmantojuši iespēju veidot savu parāda apmaksas grafiku. Piemēram, "Rīgas namu apsaimniekotājs" (RNP) nu jau otro gadu saviem klientiem, kuriem izveidojies parāds par saņemtajiem pakalpojumiem, piedāvā iespēju noslēgt izlīgumus par pakāpenisku parādu atmaksu, nepiemērojot soda procentus. Šo iespēju ir izmantojuši tūkstošiem rīdzinieku. EM pētījumā secināts, ka šādu iespēju pilsētās izmanto 47%, bet novados – 44% parādnieku.
Kā atzinušas pašvaldības, tas ir efektīvāk un lētāk, kā arī parāda atgūšanai tiek patērēts mazāk laika.
Tarifi par siltumu kļuvuši zemāki
Siltumenerģijas tarifu veido vairāki komponenti. Taču viens no svarīgākajiem neapšaubāmi ir enerģijas ražošanai izmantotā kurināmā cena. Daudzās pašvaldībās, tai skaitā Rīgā, apkurei galvenokārt izmanto dabasgāzi. Mainoties tās cenai, mainās arī siltumenerģijas tarifi.
Pērnā gada oktobrī par 1000 kubikmetriem gāzes bija jāmaksā 230 latu, turpretī šā gada oktobrī - 205 lati. Šis cenu kritums ir ievērojami ietekmējis arī siltuma izmaksas, un līdz ar to visās valsts nozīmes pilsētās, izņemot Ventspili, šā gada oktobrī salīdzinājumā ar 2012.gada oktobri siltumenerģijas tarifi ir ievērojami samazinājušies.
Jāpiebilst, ka siltuma enerģijas gala tarifu no 1.decembra samazinās arī ventspilniekiem un jelgavniekiem.
Salīdzinājumam – šā gada septembrī siltumenerģijas tarifi Baltijas valstu galvaspilsētās bija šādi: Viļņā – 50,35, Rīgā – 40,99, bet Tallinā – 45,08 latu par megavatstundu (Ls/MWh).
"Taču tas nav vienīgais iemesls tarifu sarukšanai," skaidro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis. "Gandrīz visu lielāko pilsētu siltuma ražošanas uzņēmumi ir paaugstinājuši savu efektivitāti. Ir samazināti zudumi pārvades tīklos, kā arī vairāki uzņēmumi ir atteikušies no dabasgāzes un pārgājuši uz šķeldu."
Siltumenerģijas tarifu samazinājums ir tieši saistīts ar siltuma ražošanas uzņēmumu un pašvaldību īstenotajiem energoefektivitātes pasākumiem, kas norisinās ar ES fondu atbalstu (EM pārziņā esošajās aktivitātēs pieejamais Kohēzijas fondu finansējums ir gandrīz 80 milj. latu) un ir vērsti uz siltumenerģijas zudumu samazināšanu tīklos un energoresursu efektīvu izmantošanu. Siltumenerģijas zudumi tīklos Latvijā pēdējā desmitgadē ir ievērojami sarukuši - no 18,7% 2000.gadā līdz 14,1% 2012.gadā, kas ļāvis ierobežot siltumenerģijas tarifu pieaugumu iedzīvotājiem.
"Vērojama vēl kāda tendence - siltuma apgādes uzņēmumi dažkārt ir gatavi samazināt savu rentabilitāti, lai piesaistītu jaunus klientus," stāsta R.Irklis. Viņš arī uzskata, ka subsidētās enerģijas nodoklis (SEN) būtiski neietekmēs siltuma tarifus.
No 20 lielākajām Latvijas pilsētām visaugstākais tarifs ir Jūrmalā, Olainē un Cēsīs. Savukārt zemākais - Dobelē, Valmierā un Kuldīgā. Taču šobrīd nav nevienas lielās pašvaldības, kur maksa par siltumu pārsniegtu 50 Ls/MWh. Tāpat ir vērojama tendence, ka tarifi visās pilsētas izlīdzinās.
SPRK savā mājaslapā ir izveidojusi "Siltuma tarifu karti", kas dod iespēju aplūkot un salīdzināt siltuma tarifus visā Latvijas teritorijā. "Pēdējo divpadsmit mēnešu laikā regulators ir izvērtējis un apstiprinājis 15 tarifus," informē R.Irklis. "Taču, izvērtējot komersantu iesniegtos projektus, nācās identificēt arī ekonomiski nepamatotas izmaksas. Tad mēs uzņēmumam lūdzam tās samazināt. Piemēram, Jūrmalā bija mēģinājums tarifā iekļaut pat vietējā preses izdevuma izmaksas. Rezultātā SPRK ir palīdzējusi siltuma gala lietotājiem kopumā ietaupīt 1,2 milj. latu."
Atbalsts energoefektivitātes pasākumiem
Lai arī siltuma tarifi šajā apkures sezonā būs zemāki, neviens nevar garantēt, ka tie nākamajos gados necelsies. Tāpēc īpaša uzmanība tiek pievērsta dažādiem energoefektivitātes pasākumiem.
"Šobrīd mēs atrodamies krustcelēs: ir noslēdzies kārtējais Eiropas Savienības plānošanas periods, bet nākamais vēl tikai lēni uzņem apgriezienus," stāsta EM parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis. "Aizvadītajos gados valsts atbalsts ir sniegts centralizētās siltuma apgādes uzņēmumiem siltuma trašu rekonstrukcijai, arī to pārejai no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem resursiem. Šis atbalsts ir sasniedzis 60 miljonus latu."
Arī dzīvojamo namu siltināšanai iepriekšējā periodā ERAF aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ietvaros kopumā izlietoti ap 60 milj. latu. Šīs programmas īstenošanu uzsāka 2009.gada 1.aprīlī, bet jaunu projektu pieņemšana noslēdzās šā gada 31.jūlijā, kad pieprasītais atbalsta apjoms sasniedza aktivitātes kopējā finansējuma maksimālo apmēru – 62,75 milj. latu. Šo četru gadu laikā kopumā saņemti 1440 projektu, no kuriem 288 šobrīd jau ir pabeigti un nepilni 600 projekti vēl ir īstenošanas stadijā.
Visvairāk projektu pieteikumu saņemts no Kurzemes – 401, no kuriem savukārt gandrīz puse – 191 - no Liepājas. Aktīvi bijuši arī Rīgas reģiona, Vidzemes un Zemgales dzīvokļu īpašnieki. Ievērojami atpaliek Rīga ar 83 un Latgale ar 38 apstiprinātiem projektiem.
"Daudzi iedzīvotāji ir izmantojuši iespēju veidot savu parāda apmaksas grafiku."
"Labā ziņa ir tāda - lai arī sākumā ļaudis bija visai skeptiski noskaņoti, šī programma ir uzņēmusi apgriezienus, jo iedzīvotāji sapratuši, ka namu siltināšana nes augļus," spriež V.Ķirsis. "Tāpēc ES fondu atbalsts daudzdzīvokļu māju renovācijai būs pieejams arī nākamajā plānošanas periodā. Kopējais ERAF finansējums energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem gan daudzdzīvokļu mājās, gan publiskā sektora un rūpnieciskās ražošanas ēkās 2014.-2020.gadā plānots aptuveni 220 miljonu latu apmērā. Taču šobrīd norisinās sarunas ar Eiropas Komisiju, un, iespējams, šī summa varētu būt lielāka."
V.Ķirsis uzsver, ka nozīmīgs faktors ir Eiropas naudas sadale. "Aizvadītajā periodā mēs identificējām divas būtiskas problēmas. Vispirms tie ir birokrātiskie šķēršļi, kas kavē projektu īstenošanu. Un otrs – pēdējā laikā bankas visai bieži atsakās finansēt ēku renovācijas projektus. Nākamajā plānošanas periodā šis finanšu instruments tiktu izmantots kā atbalsts ar pazeminātām kredītu likmēm, lai nerastos problēmas ar kredītresursiem. Otrkārt, ja renovētais nams sasniegs noteiktu energoefektivitātes līmeni, ar valsts atbalstu tiks dzēsta daļa no projektam iztērētās pamatsummas."
Kā atzīst parlamentārais sekretārs, šis instruments nesāks darboties līdz ar nākamā ES plānošanas perioda sākumu – 1.janvāri, jo visai piņķerīga ir visu jautājumu saskaņošana Eiropas Komisijas gaiteņos. Taču Komisija uzskata, ka tā ir prioritāte, kas jārisina visstraujāk.
Ministru kabinets ir akceptējis 4 milj. latu piešķiršanu daudzdzīvokļu māju renovācijai 2014.gada valsts budžetā. Ja Saeima šo priekšlikumu atbalstīs, EM lems par finansējuma izmantošanas nosacījumiem, un šie noteikumi varētu stāties spēkā nākamā gada otrajā pusē.
