Saeimas lēmums par akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei siltumenerģijas tarifus savukārt palielinās vidēji par 6–7 procentiem, norāda Latvijas Pašvaldību savienība (LPS). Turklāt izveidojusies paradoksāla situācija: dabasgāze koģenerācijas iekārtās tiek aplikta ar akcīzes nodokli – gan siltumenerģijas ražošanai izmantotā, gan elektroenerģijas ražošanai izmantotā dabasgāze, bet visi izmaksu pieaugumi, kas rodas, ražojot elektrību koģenerācijā, ir jāiekļauj siltumapgādes pakalpojumu tarifā. Jo – akcīzes nodokļa piemērošana dabasgāzei elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas iekārtās nav iespējama: saskaņā ar MK noteikumiem Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" to neparedz elektroenerģijas cenas iepirkuma formulas.
Cenas ceļas, iedzīvotāju maksātspēja krīt
LPS uzsver: prognozējot iespējamo dabasgāzes cenas ietekmi uz siltumtarifiem nākamajā apkures sezonā (atkarībā no naftas un mazuta kotācijas, kas patlaban saglabājas augstā līmenī), kopējais siltumapgādes pakalpojumu cenu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, sagaidāms vismaz 15-20% robežās. To pirmām kārtām veido nodokļu paaugstinājums: 2% - PVN paaugstinājums, 6-7% - dabasgāzes akcīzes nodoklis.
Savukārt, kā uzsver LPS padomnieks enerģētikas jautājumos Paulis Barons, iedzīvotāju finansiālais un sociālais stāvoklis arvien pasliktinās. "Pašlaik valstī ir 190 tūkstoši trūcīgo, pērn bija ievērojami mazāk. Atbalstāmo kategorijā nonāk arvien vairāk mājsaimniecību, kur ir tikai viens pelnītājs. Palielinās arī dzīvokļa pabalstu saņēmēju skaits, bet no nākamā gada šis pabalsts pašreizējā veidā beidzas, atbalsta līdzekļus pašvaldības iegūs iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdales rezultātā, bet nav skaidrs, kā tas īstenosies."
Kā liecina LPS informācija, dzīvokļa pabalsta saņēmēju īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pērnā gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni ir ievērojami pieaudzis. Tas liecina gan par iedzīvotāju ienākumu līmeņa krišanos, gan arī daļēji par dzīvokļa īres izdevumu un komunālo maksājumu pieaugumu gada laikā. Līdz ar to arvien lielākai iedzīvotāju daļai nav iespējas pilnībā segt šos maksājumus no saviem ienākumiem. Pērn arī vērojams, ka arvien lielāka dzīvokļa pabalstu daļa tiek izmaksāta tieši par trūcīgām atzītajām personām – 2010. gada 1. ceturksnī 63% no saņēmējiem, 4. ceturksnī šis rādītājs sasniedza 77 procentus.
"Kopējais siltumapgādes pakalpojumu cenu pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, sagaidāms vismaz 15-20% robežās."
Šīs tendences turpinās, jo 2011. gada 1. ceturksnī krasi ir pieaudzis dzīvokļa pabalstu saņēmēju skaits (no 45 574 līdz 68 558). Izmaksāto dzīvokļu pabalstu apjoms šā gada piecos mēnešos pieaudzis par 24%, savukārt garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts - par 67% salīdzinājumā ar tādu pašu laikposmu pērn.
Saglabājoties šādām tendencēm, dzīvokļu pabalstiem izmaksājamā summa šogad varētu pieaugt par 25% līdz 30%, bet GMI pabalstiem – par 50 procentiem. Līdz ar to pašreizējais valsts atbalsta apjoms GMI un dzīvokļu pabalstiem 12,2 milj. apmērā šogad būs jāpaaugstina vismaz par trim milj. latu. Paredzot nākamajā gadā GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta novirzīšanu tikai uz pašvaldību budžetiem, finanšu ietekme uz pašvaldību budžetiem pieaugs vismaz par 15 milj. latu, kas kompensējama ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas pārdali vismaz 2% apmērā, lēš LPS.
Ko darīt ar parādniekiem
"Lielu daļu no siltuma parādiem veido tieši dzīvokļi, kam ir hipotekāro kredītu parādi, un joprojām nav pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, kas ļautu šos parādus saņemt pirms banku parāda prasījumiem.
Lūk, piemērs no dzīves: kādai daudzdzīvokļu mājai parāds par piegādāto siltumu ir 12 tūkstoši. Astoņi tūkstoši no šīs summas ir kādu piecu dzīvokļu, kurus pārņēmušas bankas, "nopelns". Tātad skaita ziņā parādnieku nav daudz, bet summas sakrājas," novērojumos dalās P. Barons. "Un ko darīt ar pārējiem sīkajiem parādniekiem?" Viņš norāda, ka tiesas procesi ir gari un dārgi, nereti to izmaksas pārsniedz parāda apjomu. Ja arī tiesa pieņem lēmumu, ka parāds jāpiedzen, parādniekam nekā nav – ne naudas, ne mantas. "Bet ļaunprātīgo nemaksātāju īpatsvars nav liels, cilvēkiem vienkārši trūkst naudas. Jo viss kļuvis dārgāks. Un arī nākamgad paredzams tāds pats pieaugums pret šo gadu. Tas nozīmē, ka salīdzinājumā ar 2009. gadu par siltumu kopumā jāmaksā pusotru reizi dārgāk."
Daugavpils pašvaldības a/s "Daugavpils siltumtīkli" valdes locekļa Māra Laudiņa pieredze ir šāda: "Strādājam ar katru parādnieku atsevišķi, gan slēdzam vienošanās, gan sūtām brīdinājumus. Ja nekas nelīdz, ja cilvēks var, bet negrib maksāt, tad vēršamies tiesā. Tas īstenībā ir vienīgais veids, kā piedzīt parādu. Tiem, kuri tiešām ir mazturīgi, iesakām vērsties pašvaldības sociālās palīdzības dienestā, lai saņemtu pabalstu; tad parādi tik ļoti neuzbriest.
Ļoti daudzi cilvēki "treknajos" gados ir paņēmuši hipotekāros kredītus, tagad maksātspēja ir kritusies, un pirmām kārtām viņi cenšas nokārtot parādu bankai, kaut ko atstāj iztikai, pāri nekas nepaliek, un par siltumu nemaksā. Par elektrību vai gāzi, interneta vai tālruņa pakalpojumiem nevar nemaksāt, jo tos atslēgs, bet par siltumu var, jo atsevišķu dzīvokli no tīkla atslēgt nevaram.
Ja par šādu cilvēku sniedzam tiesā prasību, tiesa to, protams, apmierina. Bet, ja lieta aiziet līdz izsolei (jo cilvēks agri vai vēlu pārtrauc arī maksāt bankai), tad visu iespējamo parāda atmaksu saņem hipotekārais nodrošinātājs – banka. No šādām situācijām cenšamies izvairīties, jo summas nav tik lielas, lai vērstos pret nekustamā īpašuma piedziņu. Sākam strādāt daudz ātrāk: tiklīdz parāds pārsniedzis 200 latus, cilvēks pāris mēnešu nemaksā kārtējos rēķinus, parādnieku brīdinām, un, ja nekas nenotiek, sniedzam prasību tiesā. Summas parasti nepārsniedz tūkstoš latu. Bet kas sanāk? Mēs griežamies tiesā brīdinājuma kārtībā par parāda piespiedu piedziņu. Ja cilvēks piekrīt, ka viņam ir parāds, tad operatīvi saņemam tiesas spriedumu un varam vērsties pie parādnieka – varbūt viņš tomēr samaksās, ja nē, tad pie tiesu izpildītāja. Par to, protams, jāmaksā. Bet tiesu izpildītājiem darba ļoti daudz, process ievelkas, un šai laikā parāds tikai aug. Līdz atkal jāiet uz tiesu jauna parāda dēļ.
"Pašlaik valstī ir 190 tūkstoši trūcīgo, pērn bija ievērojami mazāk."
Taču, ja cilvēks brīdinājuma kārtībā savu parādu neatzīst (un tādu ir daudzi), tad jāsniedz prasība izskatīšanai vispārējā kārtībā; process velkas ilgi, un parāds krājas atkal. Te no mums vairs nekas nav atkarīgs, tāda ir tiesas sistēmas prakse. Ja parāds veidojas par gāzi vai elektrību, šis parāds gulstas uz īpašumu. Bet komunālo pakalpojumu parādi tiek attiecināti uz īpašnieku, fizisku personu. Ja viņš, piemēram, pārdod dzīvokli, jaunais īpašnieks vecos parādus neatzīst un sāk maksājumus no nulles.
Tagad tiek spriests, ka komunālos parādus vajadzētu piesaistīt pie īpašuma. Jāteic, ka situāciju īpaši saasina akcīzes nodoklis dabasgāzei, tas tika paaugstināts nelaikā, kad iedzīvotāju maksātspēja jau tā ir zema. Jāņem taču vērā, ka gāzes cena nenovēršami kāps, un valdība akcīzes nodokli kaut vai siltumenerģijai taču varēja atlikt līdz 2014. gadam."
Kā izkļūt no gaidāmajām grūtībām
Ko tomēr darīt, lai situāciju kaut cik normalizētu un tiktu galā ar iedzīvotāju parādiem? Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) valdes loceklis un Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Andris Akermanis domā tā: "Nevar saņemt pakalpojumu un par to nemaksāt. Premjers izteicās, ka siltumapgādes uzņēmumiem varētu dot kredītus apkures sezonas uzsākšanai, taču tad ir jānosaka, kā tas notiks.
Asociācijas viedoklis ir tāds, ka palīdzība jāsniedz reāli tiem, kuri nevar samaksāt objektīvu iemeslu dēļ – ar sociālās palīdzības dienestu starpniecību pašvaldībās vai tamlīdzīgi. Un atbalsts jāsniedz konkrētajiem parādniekiem, nevis tiem starpniekiem no siltumuzņēmumiem, kas siltumenerģiju piegādā. Tas gan nebūtu piemērots risinājums, jo tai brīdī gan tiks apmaksāti parādi par gāzi, bet tālāk tik un tā ir jāmaksā siltuma patērētājiem. Tas neveicinās siltuma ražotāju interesi tomēr atgūt un mazināt parādu apjomu.
"Palīdzība jāsniedz reāli tiem, kas nevar samaksāt objektīvu iemeslu dēļ."
Atcerēsimies, kā bija 1994. gadā Godmaņa vadītās valdības laikā – iedzīvotāji skaidru naudu neredzēja; viņiem tika piešķirti taloni, kurus varēja iesniegt jeb atprečot, kā toreiz teica, tikai siltuma parādu apmaksai. Pēc tam kad taloni nonāca siltuma uzņēmumos, tie tika segti ar naudu."
LPS un LSUA gan deputātiem, gan ministriem un citām atbildīgajām personām kopā ar situācijas analīzi adresējuši šādus priekšlikumus:
- Aicinām valdību steidzami izvērtēt jautājumu par situāciju siltumapgādē, paredzot mērķsubsīdijas parādu segšanai par siltumenerģiju (neatkarīgi no komersanta īpašuma formas) apkures sezonas nodrošināšanai, kā arī kredītlīnijas nepieciešamo ārkārtas (avārijas) situāciju novēršanai un kurināmā iegādei;
- Pieprasām Ekonomikas ministrijai steidzami sagatavot izskatīšanai grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", lai akcīzes nodoklis dabasgāzei tiktu attiecināts arī uz elektroenerģijas ražošanu;
- Aicinām valdību steidzami izstrādāt universālā pakalpojuma principus siltumapgādē, izveidojot daļēju siltumapgādes maksājumu kompensācijas mehānismu maznodrošinātajiem iedzīvotājiem;
- Aicinām Saeimu un valdību atkārtoti izvērtēt jautājumu par dabasgāzes akcīzes nodokļa piemērošanu siltumapgādei, atliekot tā piemērošanu līdz 2014. gadam;
- Aicinām Saeimu steidzamības kārtā izskatīt izmaiņas Civilprocesa likumā gan par maza apmēra prasību paātrinātu izskatīšanu, gan par komunālo parādu segšanu nekustamo īpašumu izsoles gadījumā;
- Aicinām dzīvokļu politikas normatīvajos aktos precizēt un pastiprināt dzīvokļu īpašnieku atbildību par komunālo maksājumu kārtošanu, kā arī pārņemt pozitīvo kaimiņvalstu pieredzi siltumapgādes nodrošināšanā iedzīvotājiem;
- Lūdzam Saeimu un valdību izvērtēt GMI un dzīvokļa pabalsta finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, ja 2012. gadā netiks saņemts valsts līdzfinansējums, un to kompensēt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijas pārdali.
P. Barons atzīst, ka līdz šim nekāda virzība situācijas risināšanā nav jūtama un secina: "Šis jautājums briest arvien vairāk. Kartupeļi briest, rudzi briest un nepatikšanas arī. Rudens nāk ātri."
