Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) šogad atkārtoti ir veikusi pašvaldību aptauju par situāciju siltumapgādē un secina, ka tā patlaban kļuvusi bīstama. Datu apkopojums par iedzīvotāju parādsaistībām šā gada apkures sezonas beigās 1. maijā salīdzinājumā ar situāciju iepriekšējā sezonā liecina - tās ir tik ļoti uzbriedušas, ka neiegūtā nauda dažam siltumuzņēmumam var kļūt par šķērsli pilnvērtīga pakalpojuma sniegšanai un pat apkures sezonas uzsākšanai. Savukārt pašvaldības nonākušas grūtībās, jo ļoti strauji aug trūcīgo iedzīvotāju skaits, kam nepieciešami gan dzīvokļa, gan iztikas pabalsti.
Šogad parādi divreiz lielāki
Kā liecina LPS apkopotā informācija no 71 pašvaldības, kas piedalījās aptaujā, iedzīvotāju parādsaistības pērnās apkures sezonas beigās sasniedza 40,16 milj. latu. Salīdzinājumā ar situāciju iepriekšējā apkures sezonā parādu apmērs pieaudzis 1,6 reizes (t.sk. republikas nozīmes pilsētās 31,49 milj. latu, 2010. gadā - 16,96 milj., pieaugums 1,9 reizes). Pašvaldībās parādsaistību apjoms strauji pieaudzis tieši aizvadītajā apkures sezonā, iepriekšējo sezonu parādi veido tikai 38% no pašreizējā parādu apjoma.
Kopš šā gada 1. janvāra ievērojami pieaudzis parādsaistību apjoms Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Jēkabpilī un Rēzeknē. LPS uzsver, ka ir liels skaits pašvaldību, kurās, salīdzinot ar iepriekšējās apkures sezonas kopējiem parādiem, parādsaistību apjoms pārsniedz 20 procentus. Tas liecina, ka parādsaistības ir lielākas par 1,5 mēnešu maksājumu apjomu, un iedzīvotāju zemā maksātspēja siltumapgādes uzņēmumiem var radīt nopietnas problēmas uzsākt un veiksmīgi nodrošināt kārtējo apkures sezonu.
Šāda situācija ir četrās republikas nozīmes pilsētās (Daugavpilī 28%, Jēkabpilī 29%, Liepājā 27,6%, Valmierā 24%). Daudz labāk nav arī novadu pilsētās un novados, kur gandrīz trešajai daļai pašvaldību iedzīvotāju parāds pārsniedz 1,5 mēnešu maksājumu.
"Iedzīvotāju parādsaistības pērnās apkures sezonas beigās sasniedza 40,16 milj. latu."
P. Barons spriež: "Līdz šim bija tā, ka vasarās iedzīvotāju parādi par siltumu ievērojami sadila, piemēram, pērn tie saruka aptuveni par 20 procentiem. Bet šogad parādu kopējais apjoms ir pusotras reizes lielāks. Pērn iedzīvotāji parādus no 25 miljoniem samazināja līdz 16 miljoniem. Ja šogad no 40 miljonu parāda tiks dzēsts apmēram tikpat daudz, tad beidzot būs tā, ka apkures sezonu patiešām visur nevarēs uzsākt. Jo siltuma ražotājiem nebūs naudas, par ko iegādāties kurināmo."
Ļoti bažīgi noskaņots ir arī Andris Akermanis, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) valdes loceklis un Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, kas jau pērn brīdināja par apkures sākšanas grūtībām: "Patlaban ir vasara, ārā silts, valdībā un sabiedrībā tagad gluži citas rūpes. Pašvaldības un siltumuzņēmumi visu laiku brīdina, ka būs lielas nepatikšanas, ka rudens pienāks ļoti ātri, bet neviens neko nedara."
Remontu naudu tērēs parādu dzēšanai un kurināmajam
"Ir vēl viena problēma. Līdzekļus, kas siltumapgādes uzņēmumiem tagad būtu jāiegulda siltumsistēmu profilaktiskajā remontā, tie tērē, iepērkot kurināmo, maksājot parādus par gāzi. Tas nozīmē, ka tehniskais stāvoklis kļūst sliktāks," brīdina P. Barons.
Arī A. Akermanis norāda: "Protams, "siltumnieki" darīs visu, ko varēs, taču brīnumi nenotiek: šī nesamaksātā nauda no kaut kurienes būs jāpaņem, un pirmais, kam tā tiks atrauta, ir remontiem, rekonstrukcijai, siltumsistēmu modernizācijai, un tādēļ nav ko cerēt, ka siltuma ražošanas pašizmaksa kļūs zemāka."
Te gan var iebilst, ka daudzviet iedzīvotāji par siltumu maksā vairāk nekā vajadzētu, jo tīklos joprojām ir lieli siltuma zudumi, tie nav racionāli izvietoti, arī katlumājas neatbilst mūsdienu prasībām, un – galu galā – siltuma tarifi atkarīgi arī no darba organizācijas uzņēmumos un vēlmes nopelnīt.
"Visur vajadzētu būt rūpnieciski izolētajām caurulēm; tās, kas saglabājušās no padomju laikiem, ir jāmaina, jo piegādātā siltuma apjomi samazinās un vecās caurules ir pārāk lielas. Kur iespējams, tur jāpāriet uz šķeldu, bet tas ir dārgs prieks, jo jāveido gluži cita sistēma, un ne visiem šādiem projektiem ir pieejama Eiropas nauda. Šķelda pašlaik tomēr ir lētāka par gāzi, turklāt patērētāji ir pasargāti no lielajām un pēkšņajām gāzes cenas svārstībām.
"Pašvaldības un siltumuzņēmumi visu laiku brīdina, ka būs lielas nepatikšanas."
Par siltuma tarifu atbilstību reālajām izmaksām faktiski atbildīga ir sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), kas apstiprina šos tarifus. Bet SPRK regulē tikai tos komersantus, kuru saražotā jauda pārsniedz vienu megavatu. Tas jau ir tik liels uzņēmums, kas var apgādāt ar siltumu vienu dzīvojamo māju kvartālu. Bet mazie ražotāji ir atstāti savā ziņā, paši organizē savu darbu, nosaka štatus un algas, un cenas. Līdz ar novadu reformu mazie siltuma ražotāji atsevišķos pagastos nu apvienoti lielākos uzņēmumos, kļūstot par to filiālēm, un tad iespējama racionālāka saimniekošana kaut vai no administratīvā aparāta viedokļa. Bet katrā vietā ir atšķirīgi apstākļi, tādēļ arī izmaksas ir dažādas, vispārināt neko nav iespējams," teic A. Akermanis.
Par spīti visam – remontē
Starp pilsētām, kurām var rasties grūtības ar apkures sezonas sākšanu, LPS informācijā minēta arī Daugavpils. Taču pašlaik šajā pilsētā notiek gana vērienīga maģistrālo siltumtīklu rekonstrukcija, kuras mērķis ir paaugstināt Daugavpils siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmas efektivitāti, samazinot siltumenerģijas un ūdens zudumu. Projekta īstenošana ļaus ietaupīt kurināmo un elektroenerģiju, kā arī samazinās izmešus atmosfērā.
Pašvaldības a/s "Daugavpils siltumtīkli" valdes loceklis Māris Laudiņš situāciju Daugavpilī raksturo šādi: "Debitoru parāds mums ir diezgan liels – 1. maijā kopējais parāds bija 2,8 miljoni latu. Iedzīvotāju daļa bija 2,5 miljoni latu, tātad lielākā daļa parādnieku ir tieši viņi. Bet, tāpat kā katru starpapkures sezonu, arī šogad iedzīvotāji vasarā daļu parādu dzēš, un līdz 1. jūnijam parāds bija nodilis par 318 tūkstošiem latu.
Ļoti ceram, ka līdz apkures sezonas sākumam iedzīvotāji parādus nomaksās vismaz miljona latu apmērā. Tad paliks 1,5 miljoni, un šāda summa saglabājas jau vairākus gadus. Protams, šogad parāds gan ir lielāks nekā iepriekš. Diemžēl ir vērojama tendence, ka parādu summa arvien pieaug un tie tiek dzēsti arvien lēnāk.
Mums tagad nav tik daudz apgrozāmo līdzekļu (kā jau jebkuram uzņēmumam, kam ir lieli debitoru parādi) un tādēļ pilnā mērā nevaram veikt nepieciešams kapitālieguldījumus, lai sagatavotos apkures sezonai. Taču jebkurā gadījumā to darām. Saistībā ar siltumtrašu remontu mums ir divi projekti. Ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu nomainīsim maģistrālo siltumtīklu 1,8 kilometru garumā (projekta kopējās izmaksas ir 654 tūkstoši latu, 40 procentus attiecināmo izmaksu segs Kohēzijas fonds, bet pārējo maksājam no saviem līdzekļiem; un tas nozīmē, ka mēs bankā ņemam kredītu). Bet nevar teikt, ka tas iedzīvotājiem nebūtu izdevīgi. Ja siltumtrases ir vecas, ar lieliem zudumiem, tad, modernizējot šo posmu, kas ir viens no vissliktākajiem pilsētā, ekonomija būs ļoti jūtama. Tas ievērojami ļaus ietaupīt gāzes patēriņu siltuma ražošanai, lai to pašu daudzumu pievadītu pilsētas iedzīvotājiem, un ietaupītā nauda tiks izlietota kredīta dzēšanai.
Par saviem līdzekļiem rekonstruējam vēl vienu posmu Vienības laukumā, pašā pilsētas centrā, nomainot mazliet vairāk par 200 metriem maģistrālo siltuma trašu, jo tās savu laiku ir nokalpojušas: ik gadu, veicot hidrauliskās pārbaudes, tieši šajā posmā ir plīsumi. Daugavpilī nebija nevienas mājas, kam par parādiem pērn nepieslēgtu siltumu: mēs nepraktizējam tādas metodes kā kolektīvo atbildību. Saprotam, ja 80 dzīvokļi no 90 maksā par pakalpojumu, tad to 10 parādnieku dēļ nedrīkst visai mājai atslēgt siltumu."
Siltumapgādes sistēmas, par spīti finansiālajām grūtībām, tiek rekonstruētas arī Liepājā un citviet. Turklāt no rudens (kas gan nav piemērotākais laiks šiem darbiem), pārdalot Kohēzijas fonda finansējumu, 13 miljoni latu siltumsistēmu uzlabošanai būs pieejami siltuma ražotājiem, kuru uzstādīto siltumražošanas iekārtu jauda pārsniegs trīs megavatus.
"Maksātāji lielā mērā cieš nemaksātāju dēļ."
Tomēr jāatzīst arī tas, ka šo remontdarbu rezultātā iegūto ietaupījumu, kā saka M. Laudiņš, iedzīvotāji faktiski nejutīs, jo debitoru parādu dēļ komersantiem ir jāņem aizdevumi un ietaupītie līdzekļi tiks novirzīti banku aizdevumu procentu dzēšanai, nevis siltuma tarifu pazemināšanai. Tādējādi iznāk, ka maksātāji lielā mērā cieš nemaksātāju dēļ.
"Ir grūti prognozēt, kas notiks šoruden, jo ir jau viegli celt tračus cerībā, ka apkure tomēr tiks pieslēgta. Ja tas nenotiek, tad tie cilvēki, kuriem iespējams, pāriet uz citu apkures veidu, kurinot krāsnis un plītis, citi savukārt sildās ar elektrību. Taču tas ir aptuveni divreiz dārgāk, nekā maksāt par apkuri. Vēl ir jāņem vērā, ka tad, ja nauda siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijai nav iekļauta pakalpojuma tarifā, tad uzņēmumiem nav citas izejas, kā ņemt kredītus, maksājot procentus, kas arī sadārdzina pakalpojumu, kamēr tiks nodzēsti šie maksājumi. Tas ir ļoti slikts rādītājs," spriež A. Akermanis.
"Protams, viens no efektīviem risinājumiem ir dzīvojamo māju siltināšana, samazinot energoresursu patēriņu. Bet siltumapgādes uzņēmumi šajā ziņā palīdzēt neko nevar, vienīgi mudināt izmantot šo valsts atbalstu ar Eiropas naudas līdzfinansējumu."
