Apkures sezona Igaunijā sākas ar problēmām un cenu kāpumu

Tikko Igaunijas iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka jau oktobrī un novembrī vairākos Igaunijas rajonos, tajā skaitā arī vairākos Tallinas rajonos, tiks paaugstināta cena par siltumenerģiju.

Rudens Igaunijā atnāk ar dārgāku apkuri

Ar augstākām izmaksām nāksies rēķināties tiem, kam siltumu piegādā uzņēmums "Eraküte" Jogevā, Tartu un Raplas rajonos, firma "Fortum Termes" Lāgri, Saues, Vīratsi, Veike-Mārja un Narva-Jēsū rajonos, kā arī galvaspilsētā – Nemmē, centra rajonā, Piritā, Pihja-Tallinā. Paaugstināt cenas atļauts vēl diviem citiem uzņēmumiem.

Piemēram, Tallinas ziemeļu daļā siltuma izmaksas celsies par gandrīz 42% - līdz 61,66 eiro (43,16 latiem) par megavatstundu, Piritā – par 38% - līdz 60,80 eiro (42,56 latiem), Lāgri – par 35% līdz 66,88 eiro (46,82 latiem), bet Veike-Mārjā par 34,5% - līdz 64,74 eiro (45,32 latiem) par megavatstundu. "Fortum Termest" cenu šajos rajonos nebija mainījis kopš 2009.gada.

Uzņēmumi "Võru Soojus" un "Tallinna Kütte" no novembra cenas cels attiecīgi par 9% un 4% - līdz 50,03 un 59,73 eiro (35,02 un 41,81 latam) par megavatstundu.

Pavisam neliels cenu kāpums ir vērojams arī firmas "Eraküte" piedāvātajiem pakalpojumiem Jogevā, Tartu un Raplā, kur cenas celsies par 2-5 procentiem. Savukārt par nepilnu procentu mazāk būs jāmaksā tiem, kas dzīvo Tiskres-Hansu rajonā.

Tiesa, daudziem Tallinas iedzīvotājiem, domājot par siltumu mājoklī, nāksies rēķināties ne tikai ar to, ka būs jāmaksā vairāk. Viņus skārusi vēl kāda problēma.

Kooperatīvus piespiež slēgt apkures līgumus

Kā raksta www.postimees.ee, septembra sākumā "Tallina Küte" – uzņēmums, kas nodrošina apkuri Igaunijas galvaspilsētā, pārtraucis līgumattiecības ar 145 daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, lai jaunos līgumus slēgtu jau ar šo māju dzīvokļu kooperatīviem. Daudzi kooperatīvi, kā arī paši iedzīvotāji ar šādu monopolista rīcību nav apmierināti.

Mazie dzīvokļu kooperatīvi baidās, ka tiem radīsies problēmas saņemt naudu no iedzīvotājiem, kuri iekrājuši parādus par apkuri. Savukārt tiem, kas rēķinus maksā kārtīgi, nāksies norēķināties arī parādnieku vietā. Līdz šim "Tallina Küte" ar nemaksātājiem cīnījies pats.

(Te jāpaskaidro, ka runa ir par mājām, kuras iepriekš bija nodotas nekustamā īpašuma uzņēmumu apsaimniekošanā. Tie iedzīvotāju iemaksāto naudu nereti visā pilnībā un laikus nepārskaitīja siltumapgādes pakalpojuma sniedzējam, tādēļ "Tallina Küte" piespiedu kārtā izvēlējās noslēgt līgumus ar pašiem dzīvokļu īpašniekiem.)

Tagad norēķinu modelis atkal tiek mainīts, par līguma objektu izvēloties mājas dzīvokļu īpašnieku kopību.

"Septembra sākumā “Tallina Küte” – uzņēmums, kas nodrošina apkuri Igaunijas galvaspilsētā, pārtraucis līgumattiecības ar 145 daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem."

Viens no šādiem kooperatīviem ir "Mah-tra", kurā ir 45 dzīvokļi. Kooperatīva priekšsēdētājs Vjačeslavs Čertkovs nevēlēšanos slēgt līgumu ar apkures nodrošinātāju skaidro šādi: ja mājā uzradīsies parādnieki, tad kooperatīvam pašam nāksies no viņiem piedzīt parādus. Tajā pašā laikā kooperatīvam nāksies maksāt par visas mājas apkuri, bet naudas tam var nepietikt. Tā rezultātā varētu nākties ciest tiem cilvēkiem, kuri par apkuri maksā laikus. Turklāt šajos ekonomiski grūtajos laikos varētu uzrasties jauni parādnieki, bažījas kooperatīva vadītājs.

"Lielā deviņstāvu mājā situācija nav tik slikta, jo tur var atrast naudu, bet mazā kooperatīvā trīs četri parādnieki jau ir problēma, īpaši ziemā," viņš skaidro, piebilstot, ka "Tallinna Küte" draud pat ar apkures atslēgšanu visai mājai, ja kooperatīvs līgumu nenoslēgs.

"Tallina Küte" mārketinga un komunikāciju vadītājs Urmass Ēbiks sacījis, ka pagaidām neviens cilvēks un neviens dzīvokļu kooperatīvs prasību pret viņiem tiesā nav iesniedzis. Viņš arī skaidro, ka vairāk nekā puse no 145 kooperatīviem līgumu ar uzņēmumu jau ir noslēguši un līgumu skaits ar katru dienu tikai palielinās.

U.Ēbiks piebildis, ka saskaņā ar Likumu par centralizēto siltumapgādi uzņēmumam ir jāslēdz līgums ar dzīvokļu kooperatīviem, nevis ar katru dzīvokli atsevišķi.

Pēc Tallinas vicemēra Arvo Sarapū vārdiem, būtu tomēr jāņem vērā ne tikai monopolista tiesības, bet arī tas, ka tiesības ir katram cilvēkam. Šobrīd pret līgumu slēgšanu ir vairāki desmiti kooperatīvu. "Pat ja tikai daži cilvēki vai dzīvokļu kooperatīvi ir neapmierināti ar situāciju, mums ir pienākums iejaukties un pārliecināties, ka cilvēkiem paskaidros, vai viņu dzīvokļi tiks apkurināti un ar kādiem noteikumiem," sacīja vicemērs, piebilstot - nedrīkst pieļaut, ka cilvēkiem apkuri vienkārši atslēdz.

Konkurences departaments skaidro, ka saskaņā ar Likuma par centralizēto apkuri katrā mājā ir tikai viens siltumapgādes pieslēguma punkts, taču, ja cilvēks uzskata, ka viņa tiesības ir pārkāptas, viņš var vērsties administratīvajā tiesā.

Daudzviet Igaunijā ievērojami siltuma zudumi

Igaunijas Dzīvokļu kooperatīvu savienība jau vasarā pauda neapmierinātību ar "Tallina Küte" vēlmi piespiedu kārtā slēgt līgumus ar kooperatīviem. Kooperatīvu pārstāvji norādīja, ka tad būtu pareizi, ja dzīvokļu kooperatīvs kā vairumpircējs arī saņemtu siltumu par 5-10% lētāk, un uzsvēra, ka, viņuprāt, nav godīgi, ja kooperatīvi darbojas bez maksas kā starpnieki siltuma pārdošanā dzīvokļu īpašniekiem, bet monopolists tikai gūst no tā peļņu.

Saistībā ar siltuma izmaksām savienības Dzīvokļu kooperatīvu valdes loceklis Urmass Mardi uzskata: ir arī visai absurda situācija, ka patērētāji ir spiesti maksāt par siltuma zudumiem vairāk nekā 44 miljonus eiro (30,8 miljonus latu) gadā, kā liecina pēdējais Valsts kontroles veiktais audits.

Pēc Igaunijas preses paustā, audits parādīja, ka 36 no 164 apkures rajoniem centralizētā apkure izrādījusies pat dārgāka par elektrību.

Siltumenerģijas augstās izmaksas tiek skaidrotas ar lielajām degvielas iepirkuma cenām, novecojušiem katliem un siltuma zudumiem siltumtīklu sliktā stāvokļa dēļ: 10-30% no siltuma zūd jau cauruļvados, pat nenokļūstot līdz patērētājam. Zaudējumi 28 vietējās pašvaldībās pārsnieguši pat 25 procentus.

Vēl viens iemesls augstajām izmaksām, pēc Valsts kontroles atzinuma, ir – vietējās pašvaldības nereti izveidojušas centralizētās apkures rajonus, nepārliecinoties, ka tieši šāds siltumapgādes veids iedzīvotājiem būtu lētākais un labākais.

Iedzīvotāji neapmierināti ar vēl vienu monopolistu

Tallinas iedzīvotāji šoruden neapmierināti ar vēl vienu monopolistu – "Tallinna Vesi" ("Tallinas Ūdens"), uzskatot, ka viņi par ūdeni maksā krietni vairāk, nekā vajadzētu.

Dzīvokļu īpašnieku savienība visai atzinīgi vērtē Konkurences departamenta "Tallinna Vesi" nule kā izteikto brīdinājumu samazināt ūdens cenas par 36 procentiem. Dzīvokļu īpašnieki uzskata, ka šī problēma būtu jāatrisina nekavējoties, jo katra nedēļa patērētājiem izmaksā aptuveni piecus miljonus kronu (225 tūkst. latu). Ja līdz novembra vidum cena ūdenim netiks pazemināta, savienība vērsīsies tiesā.

"Augstās izmaksas tiek skaidrotas ar lielajām degvielas iepirkuma cenām, novecojušiem katliem un siltuma zudumiem."

Tiesa, Dzīvokļu īpašnieku savienības valdes loceklis Prīts Verks norādījis, ka cilvēkiem vēl ir par agru sākt rēķināties ar ūdens tarifu, kas būtu par aptuveni trešdaļu zemāks, jo cenu samazināšana būtībā ir sarežģīts process. Piemēram, "Tallinna Vesi" varētu uzsākt novilcināšanas taktiku, lai iekasētu vairāk naudas no cilvēkiem, un iesniegt Konkurences departamentā jaunus, pamatotākus aprēķinus. Bet, ja arī vēl tad saņems atteikumu, vērsties pie Tieslietu kanclera. Iznākumā process varētu ievilkties pat uz vairākiem gadiem.

Tajā pašā laikā Dzīvokļu īpašnieku savienība cer, ka Konkurences departamentam kā neatkarīgam regulatoram izdosies atrisināt jautājumu. Cenu samazinājums ūdenim var radīt pozitīvu precedentu, kas parādītu, ka ar mērķtiecīgu rīcību arī sabiedriska organizācija var aizstāvēt patērētāju tiesības.

Kā vēsta Tallinas mērijas preses centrs, tad pēc oficiālās statistikas tēriņi par dzīvojamo platību galvaspilsētā kopš 2007.gada ir palielinājušies par 26%, elektroenerģijas cena ir pieaugusi par 40%, bet dabasgāzes – par 33 procentiem. Dzīves dārdzību negatīvi ietekmējusi arī apgrozījuma un akcīzes nodokļa palielināšanās.

Tallina ieinteresēta atbalstīt dzīvokļu kooperatīvus

Oktobra sākumā Tallinā notikušajā XIV Igaunijas Dzīvokļu kooperatīvu forumā Tallinas mērs Edgars Savisārs konstatējis, ka daudziem cilvēkiem ir radušās grūtības, lai varētu nodrošināt sevi ar minimālo iztikas līmeni. Tādēļ viņi nav spējīgi maksāt par komunālajiem pakalpojumiem, savukārt dzīvokļu kooperatīviem lielākā daļa laika un pūļu aiziet, cīnoties ar parādniekiem. Tieši tādēļ Tallinas vadība uzskata, ka ir ļoti svarīgi iedzīvotājiem kompensēt, piemēram, elektroenerģijas cenu kāpumu.

Mērs arī norādījis, ka lielākā daļa dzīvokļu kooperatīvu strādā efektīvi, pat neraugoties uz to, ka cilvēki tajos strādā tikai entuziasma vadīti. Ir uzlabojies daudzu māju izskats, pie mājām izveidoti bērnu rotaļu laukumi, autostāvvietas, sakārtoti pagalmi. Taču diemžēl tā ir ne visur, un daudzu māju un pagalmu nesakārtotība Tallinai joprojām ir nopietna problēma.

Tallinas pašvaldības preses centrs informē, ka pēdējo gadu laikā dzīvokļu kooperatīvi no Tallinas ir saņēmuši vairāk nekā 90 miljonus kronu (4,05 milj. latu) savu problēmu risināšanai.