NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
18. oktobrī, 2011
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Ekonomika
2
2

Lietuviešu rūpju ziema

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Maksa par apkuri un karsto ūdeni lielai daļai Lietuvas iedzīvotāju ir pārāk smaga nasta.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Lietuvā ziema neatnāk negaidot. Gluži pretēji - tā tiek gaidīta. Gaidīta ar rūpēm un satraukumu. Lietuvā, kā zināms, ziema ir ierasts gadalaiks, tomēr pēdējos gados tas kļuvis par gadalaiku, par kuru tikai domājot daļai iedzīvotāju strauji saskrien augšup asinsspiediens. Tas viss – apkures cenu dēļ.

Nevarētu teikt, ka varas vīri nerūpētos par iedzīvotāju mājokļu apkures problēmām. Iedzīvotāji tiek "draudzīgi" brīdināti, lai, saņemot rēķinus par apkuri, neizbītos un laikus atliktu naudiņu to apmaksai. Jau pavasarī dzirdējām enerģētiķu aicinājumu: "Taupiet atvaļinājuma naudu, tā noderēs rudenī, jo apkure kļūs dārgāka!"

Par visu ir jāmaksā, tā ir neapstrīdama patiesība, bet maksa par apkuri un karsto ūdeni lielai daļai iedzīvotāju ir pārāk smaga nasta viņu visai trūcīgajam ģimenes budžetam.

Neskatoties uz to, ka Lietuva, salīdzinot ar Latviju, ir "dienvidvalsts", lietuvieši par apkuri maksā vairāk nekā Latvijas iedzīvotāji: pēc "SEB bankas" ziņām, Lietuvā vidējais mēneša rēķins par apkuri esot 300 litu (60,69 lati), Latvijā - zem 300 litiem. Nevajadzētu aizmirst, ka Lietuvā ir viszemākā minimālā mēnešalga (800 litu bruto, aptuveni 164 lati), tādēļ maksa par apkuri ir visai jūtama izdevumu pozīcija.

Ikdienas jaunums ir ziņa, ka no Krievijas importējamās gāzes cena dramatiski aug. Salīdzinot gāzes cenu šā gada septembrī ar cenu aprīlī, tā ir pieaugusi par 26 procentiem. Salīdzinot šā gada dabasgāzes vidējo cenu ar vidējo cenu 2005.gadā, tā ir četrkāršojusies. Kā skaidro enerģētiķi, apkures cenas pieauguma galvenais iemesls - gāzes cenas nepārtrauktā palielināšanās.

Izeju meklējot, groza likumu

Septembrī tika pieņemti prezidentes Daļas Grībauskaites iniciētie Siltumsaimniecības likuma grozījumi, kas stāsies spēkā jau šā gada 1.novembrī. Vai grozījumi dos cenas samazināšanos?

Stājoties spēkā Siltumsaimniecības likuma grozījumiem, ēkas siltuma un karstā ūdens sistēmu apsaimniekotājs vairs nevarēs būt ar siltumenerģijas piegādi saistītas persona. Siltumenerģijas piegādātājs nevarēs regulēt (attālā vai citā veidā) ēkas siltumpunkta iekārtu darbu, to varēs veikt tikai ēkas apkures un karstā ūdens sistēmas apsaimniekotājs vai iedzīvotāju pilnvarota persona.

Prezidenta kancelejas izplatītajā paziņojumā presei teikts, ka siltumenerģijas piegādātājs nevarēs ietekmēt siltumenerģijas patēriņu ēkā. Daudzstāvu dzīvojamo namu iedzīvotāji varēs paši lemt, cik viņiem vajag siltuma, tādējādi samazinot apkures rēķinus. Tas ļaušot jau šogad samazināt siltumenerģijas cenu.

"D.Grībauskaite atzīst, ka rēķini par siltumenerģiju krietni samazinātos, ja tiktu izmantots biokurināmais."

Sabiedrības, kas pārvalda un uzrauga pilsētu siltumsaimniecību, nevarēs būt arī daudzstāvu ēku administratores. Šādi cer aizstāvēt komunālo pakalpojumu patērētāju intereses un veicināt godprātīgu konkurenci komunālo pakalpojumu sektorā.

"Patērētāju intereses bija aizmirstas, kad vienas un tās pašas sabiedrības piegādāja siltumenerģiju un regulēja siltumpunktu darbu jeb nosprieda, cik siltumenerģijas pirks patērētāji. Nodalot siltuma piegādes pakalpojumu, situācija nozīmīgi izmainīsies," paziņojumā citēta prezidente. "Šo likumu grozījumu galvenais mērķis bija nevis cena, bet konkurences radīšana, kas savukārt ietekmēs cenu, jo šodien monopols pastāv, gan ražojot siltumenerģiju, gan to sadalot, gan uzraugot, jo īpaši lielajās pilsētās."

Vai biokurināmais būs glābiņš?

Prezidente D.Grībauskaite prognozē, ka likuma grozījumu rezultātā siltumenerģijas cena iedzīvotājiem varētu kristies par 7 līdz 9 procentiem. Viņa atzīst, ka rēķini par siltumenerģiju krietni samazinātos, ja tiktu izmantots alternatīvais kurināmais - biokurināmais.

"Ar kopējiem spēkiem un iedzīvotāju iniciatīvu tiešām būtu iespējams samazināt siltumenerģijas patēriņu un atbilstoši arī rēķinus par to," "Žiniu radio" 11.oktobrī klāstīja prezidentes padomnieks ekonomikas un sociālās politikas jautājumos Nērijs Ūdrēns. Viņš uzsvēra, ka siltumenerģijas sektorā vajadzētu pieaugt valsts lomai. Enerģētikas ministrija savos aprēķinos gan nav tik optimistiska.

Savukārt siltumenerģijas piegādātāji nesenos Siltumsaimniecības likuma grozījumus vērtē kā veiksmīgu prezidentes publisko attiecību akciju. Pēc viņu domām, D.Grībauskaites aizgādībā esošā Enerģētikas ministrija nekādi nespējot vienoties ar "Gazprom" par mazāku gāzes cenu, tādēļ esot atrasti vainīgie siltuma cenu augšanā, skaidro siltumenerģijas piegādātāji.

Lietuvas Siltumenerģijas piegādātāju asociācijas prezidents Vitauts Stasjūns uzskata, ka situāciju varētu glābt biokurināmā tirgus attīstība. Šis kurināmais esot pat divas reizes lētāks par dabasgāzi. Bet valsts pārāk maz atbalstot biokurināmā izmantošanu.

Rādīs vien nākotne

Kā ietekmēs mūsu rēķinus Siltumsaimniecības likuma grozījumi, to rādīs nākotne. Jau nākamā gada pavasarī būs skaidrs: maksājam mazāk vai maksājam vairāk. Šaubas rada vien minētā iedzīvotāju iniciatīva. Atrisinājumu dotu dzīvojamo namu biedrības, kas spētu vienoties un pieņemt lēmumu par atbilstošāko siltummezgla uzraudzītāju. Bet lielākā daļa daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju, kas privatizējuši katrs savu "kastīti", neko negrib dzirdēt pat par kāpņu telpu remontu, nemaz nerunājot par ēkas renovāciju! Un - ja nu kaut kas nojūk siltummezglā? Kas remontēs? Kur ņems detaļas?

Tās visas ir nākotnes lietas. Viļņas, Kauņas un citu pilsētu iedzīvotāji vēl cīnās ar pagātni jeb pagājušās apkures sezonas parādiem. Siltumenerģijas piegādātāji atzīst, ka parādi aug ziemā, bet vasaras mēnešos iedzīvotāji cenšas tos likvidēt. Tomēr bez tiesu darbiem neiztikt. Siltumenerģijas piegādātāji uzskata, ka būtu mazāk tiesu darbu, ja iedzīvotājiem maksa par apkuri būtu izlīdzināta visa gada garumā.

Lietuvā katram dzīvokļa īpašniekam ir noslēgts individuāls līgums ar siltumenerģijas piegādātāju. Līdz septembra sākumam aptuveni pieci tūkstoši Viļņas iedzīvotāju bija nomaksājuši pagājušās apkures sezonas parādus.

"Lielākā daļa daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju, kas privatizējuši katrs savu „kastīti”, par dzīvokļu apsaimniekotāju biedrību neko negrib dzirdēt."

Parādnieku netrūkst arī otrā lielākajā pilsētā Kauņā. "Kauno energija" pārstāvji teic, ka tiesā griežoties tikai galējā situācijā, ja piedzīt parādu neizdodas pat parādu piedziņas uzņēmumiem. Sarežģītāka situācija esot ar sociālo dzīvokļu iedzīvotāju parādiem, jo faktiskā dzīvokļa īpašniece ir pašvaldība, kas tad arī ir slēgusi līgumu ar siltumenerģijas piegādes uzņēmumu. Tātad pašvaldība kā īpašniece arī ir atbildīga par komunālo rēķinu apmaksu.

Šādās situācijās siltumenerģijas piegādātāji tiesājas jau ar pašvaldībām, kuras savukārt mēģina atgūt parādus no sociālo dzīvokļu iedzīvotājiem. Pašvaldībām tas ir dārgs prieks, jo jāsamaksā ne tikai iedzīvotāju parādi, bet arī tiesvedības izdevumi.

Ja nodomi "barotu" krāsnis

Nesenie Siltumsaimniecības likuma grozījumi ir viens (jau pieņemts) mēģinājums samazināt maksu par siltumenerģiju. Savi plāni vai ieceres (labu nodomu līmenī) tāpat esot gan Enerģētikas ministrijai, gan Viļņas pilsētas mēram Artūram Zokam.

Enerģētikas speciālisti šos nodomus gan uzlūko visai skeptiski. Viļņas mēram vienmēr ir bijušas oriģinālas idejas: gan oranžie divriteņi, gan ķīniešu vingrojumu popularizēšana Viļņā. Lielākais mēra sasniegums ir "šnobeļa prēmija" par videoklipu, kurā mērs ar bruņumašīnu uzbrauc nevietā novietotam limuzīnam. Viena no pēdējām A.Zoka idejām, ar kuru viņš iepazīstināja 7.oktobrī uzņēmējdarbībai veltītā konferencē, ir Grieķijas salas Vidusjūrā pirkšana! Maksāšot tikai kādus 6,9 miljonus eiro. Salu pirktu privātpersonas un uzņēmumi, to reģistrētu uz Lietuvas valdības vārda. Tā palielinātos Lietuvas teritorija, un varbūt tas atrisinātu arī samilzušo siltumapgādes problēmu…

Vai apkures cena tiešām šoziem kritīsies? Vislabāk, protams, būtu, ja dabasgāzes, mazuta un malkas vietā krāsnīs varētu dedzināt politiķu labos nodomus. To līdz nākamā gada rudenim netrūks, jo – nākamruden gaidāmas Lietuvas Seima vēlēšanas.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU