„Uz tāsīm rakstīto vēstuļu izpēte un apzināšana varētu izvērsties vēl plašāk, jo tāpat kā no Baltijas valstīm arī no Baltkrievijas un Ukrainas cilvēki tika izsūtīti uz Sibīriju.”
„Tas, ka mūsu pieteiktā nominācija ir iekļuvusi nacionālajā reģistrā, ir apliecinājums visa muzeja krājuma vērtībai. Turklāt tā ir arī papildu atbildība turpmāk vēl vairāk rūpēties par reģistrā ierakstītā vēstures mantojuma saglabāšanu,” stāsta Ina Lastovecka no „Latvenergo” Enerģētikas muzeja, kurš ir viens no četriem reģistrā iekļauto nomināciju autoriem. Līdzīgu viedokli pauž arī pārstāvji no pārējiem trim muzejiem – Latvijas Kara muzeja, Rakstniecības muzeja un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves un Raiņa un Aspazijas muzeja, un Tukuma muzeja. Tā direktore Agrita Ozola pieļauj, ka ne tikai Tukuma muzejam, bet arī daudziem citiem, pieteikuma sagatavošana reģistram ir bijis iemesls pārskatīt visu krājumu un no tā izvēlēties dokumentus, kurus ir svarīgi akcentēt un izcelt. „Es pozitīvi vērtēju nacionālā reģistra veidošanu. Iedzīvotāju uztverē bieži vien priekšstats par muzeju ir visai abstrakts: vērtību glabātājs. Taču cilvēki varbūt nemaz nezina, kādas tieši svarīgas vērtības te atrodamas,” minējumu izsaka A.Ozola.
Interesē industriāli objekti
Vēstures liecību loma tagadējā Latvijā – tāds ir bijis galvenais kritērijs, izvēloties piemērotāko nomināciju reģistram, teic muzeju pārstāvji. Piemēram, Enerģētikas muzeja vadītāja I.Lastovecka uzskata, ka ir laiks runāt par Eduarda Krauca fotonegatīviem uz stikla pamatnes – Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaitas atspoguļojumu, jo sabiedrībā aizvien pieaug interese par industriālo objektu dokumentāro mantojumu. Savukārt Latvijas Kara muzeja speciālists Valdis Kuzmins stāsta, ka 1944. gadā Konstantīna Čakstes un Fēliksa Cielēna izstrādāto Latvijas Centrālās padomes Memorandu muzejnieki izvēlējušies, jo tas ir vēsturisks dokuments ar politisku nozīmi: „Otrais pasaules karš Latvijā ir aktuāls jautājums – joprojām raisās diskusijas par to, kā vērtēt politiskos notikumus valstī, un tāpēc memorands ir svarīga dokumentāra liecība strīdu procesā,” paskaidro V.Kuzmins.
Ķeguma spēkstacijas ēkas celtniecība. 1938.gads. Foto Eduards Kraucs. No AS Latvenergo Enerģētikas muzeja krājuma.
Svarīgs ir dialogs
Tukuma muzeja iecere, piesakot nominācijai Sibīrijā rakstītās vēstules uz bērza tāss, bija pievērst uzmanību vēsturiskajam mantojumam, jo tas līdz šim nav pētīts. Direktore A.Ozola spriež, ka, iespējams, muzeja sūtība ir parādīt smagu tautas vēstures posmu, kāds bija Otrais pasaules karš un izsūtījums, caur vienkāršām, ikdienišķām lietām – caur šīm vēstulēm. „Nevienā no tuviniekiem sūtītajām vēstulēm nav runāts par grūtībām, skarbajiem apstākļiem, bet paustas rūpes par mīļajiem. Emocionālā dimensija sarakstē ļauj vēl spēcīgāk uztvert traģēdiju,” uzskata direktore. Rakstniecības muzeja un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuves galvenā glabātāja Anna Egliena stāsta, ka izvēlēties pieteikt Raiņa un Aspazijas saraksti no 2499 vēstulēm bijis itin viegli. Muzejs jau kopš 2005. gada šai kolekcijai pievērš sevišķu uzmanību, „uzsākot tās digitalizāciju, ievadot datus muzeja krājuma uzskaites sistēmā”. Memoriālo muzeju apvienības, kurā ir arī Raiņa un Aspazijas muzejs, sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Zobena skaidro, ka līdz šim ne reizi Raiņa un Aspazijas sarakste nav bijusi pieejama kā vienots veselums – kā dialogs, kas svarīgi, lai izsekotu vēstuļu savstarpējai sakarībai.
No kurienes nāk papīrs?
Muzeju pārstāvji uzskata, ka šobrīd nominācijām bojāeja nedraud un tās ir labā stāvoklī. Dokumentus glabā atbilstošos apstākļos krātuvēs. Piemēram, šogad ir pabeigta visu Raiņa un Aspazijas vēstuļu restaurācija. Tagad vēstules ievietotas jaunās aploksnēs un jaunās mapēs, kas nodrošinās to saglabāšanos turpmāk. Tukuma muzeja direktore gan atzīst, ka vienai no Sibīrijas vēstulēm uz bērza tāss tomēr ir nepieciešama restaurācija, jo pašlaik tā ir sarullēta un neizlasāma.
"Līdz šim ne reizi Raiņa un Aspazijas sarakste nav bijusi pieejama kā vienots veselums – kā dialogs, kas svarīgi, lai izsekotu vēstuļu savstarpējai sakarībai."
Visu reģistrā ierakstīto dokumentu pieteicēji arī saņēmuši vēstules no UNESCO ekspertiem ar ieteikumiem. Latvijas Kara muzejs aicināts veikt Latvijas Centrālās (LCP) padomes Memoranda parakstu profesionālu ekspertīzi Tiesu un kriminālistikas centrā. „Dokuments ir ieguvis jaunu statusu, un tāpēc, iespējams, cilvēkiem radīsies jautājumi – kā var zināt, ka tas patiesi ir autentisks. Tāpat arī ekspertīze ļautu uzzināt ko vairāk par dokumenta tapšanu. Piemēram, kur ražots papīrs un cik dienās tas ir ticis parakstīts,” ieguvumus no ekspertīzes uzskaita V.Kuzmins.
Vēstules sešos sējumos
Viens no noteikumiem, lai nomināciju iekļautu reģistrā, bija uzdevums pasākumu plānos izklāstīt, ko muzejs apņemas veikt vēsturiskā dokumenta popularizēšanas labā. Piemēram, Raiņa un Aspazijas vēstuļu atpazīstamība tiks veicināta no divu institūciju puses – Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja kolekciju krātuve apņēmusies, ka jau šogad apraksti par katru vēstuli būs pieejami elektroniskajā datubāzē MUPUS muzeja lasītavā. Savukārt Raiņa un Aspazijas muzeji īsteno projektu „Raiņa un Aspazijas sarakste”, gatavojot vēstules publicēšanai. Pašlaik sējums atrodas rediģēšanas stadijā. Pavisam plānoti seši sējumi gan grāmatas, gan arī digitālā formātā. Pēc diviem gadiem, kad, visticamāk, klajā nāks pirmais sējums, Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā iecerēta sarakstei veltīta izstāde – akcija, stāsta muzeja pārstāve S.Zobena.
Daļa no „Latvenergo” Enerģētikas muzeja pieteiktajām E.Krauca fotogrāfijām līdz aprīlim būs aplūkojamas Ķeguma HES teritorijā izstādē „70 mirkļi Ķeguma spēkstacijas vēsturē”. Vadītāja I.Lastovecka stāsta, ka fotogrāfiju slaidšovus demonstrēs Muzeju nakts, īpašu akciju un citu publisku aktivitāšu laikā. Tāpat iecerēta ceļojoša izstāde pa Latviju. Ar ieskenētiem fotoattēliem uz stikla pamatnes jau šobrīd var iepazīties Enerģētikas muzejā Rīgā.
Sadarbojas ar kaimiņvalstīm
Īpašs pasākumu plāns LCP Memoranda popularizēšanai Latvijas Kara muzejā nav iecerēts. Tas tāpēc, ka pērn dokuments svinēja 65 gadu jubileju, kurai par godu tika rīkotas gan lekcijas, gan referātu prezentācijas un citas aktivitātes. Tuvākā iecere ir veikt dokumenta skenēšanu un apstrādi – lai to varētu aplūkot muzeja mājaslapā www.karamuzejs.lv. Muzeja pārstāvis V.Kuzmins prognozē, ka liels ieguvums ir plānotā nominācijas ievietošana Pasaules digitālajā bibliotēkā. „Cilvēku loks, kuri interesējas par vēsturi un kuri zina par Memoranda eksistenci, tomēr ir ļoti ierobežots – pētnieki, vēsturnieki. Ievietojot to starptautiski pieejamā publiskā vietnē, interesentu, zinātāju loks varētu paplašināties,” cer V.Kuzmins. „Mēs pavisam noteikti zinām, ka Lietuvā muzejos ir šādas vēstules.”
Vērienīgākās ieceres ir Tukuma muzejam. A.Ozola stāsta, ka muzejs gatavojas rīkot Baltijas mēroga vēstuļu uz bērza tāss ceļojošo izstādi. Muzejs jau pieteikuma rakstīšanas gaitā ir uzsācis sadarbību ar Lietuvas Genocīda muzeju un ir noskaidrojis, ka arī Lietuvas vēsturisko vērtību krātuves glabājas uz bērza tāss rakstītas vēstules. Par Igauniju ziņu pagaidām nav, bet Tukuma muzejs apņēmies uzsākt saziņu jau tuvākajā laikā. Direktore A.Ozola pieļauj, ka uz tāsīm rakstīto vēstuļu izpēte un apzināšana varētu izvērsties vēl plašāk, jo tāpat kā no Baltijas valstīm, arī no Baltkrievijas un Ukrainas cilvēki tika izsūtīti uz Sibīriju – dzīvoja ļoti skarbos apstākļos un iespējams, arī viņiem nebija papīra un tintes. Tādā gadījumā nākotnē šo nomināciju varētu pieteikt arī starptautiskajai UNESCO programmai.
Šobrīd vienu vēstules kopiju var aplūkot Tukuma pilsētas vēstures muzejā, savukārt visu vēstuļu oriģināli tiks eksponēti nākamajā mēnesī Latvijas Okupācijas muzejā izstādē „Bērza tāss”.
ZINĀŠANAI:
- „Latvenergo” Enerģētikas muzejs – ievērojamā fotogrāfa un kinooperatora Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija, kas hronoloģiskā precizitātē ataino Ķeguma spēkstacijas būves gaitu laikposmā no 1936. gada 8. septembra līdz 1940. gada 20. jūlijam. E.Krauca veikums ir līdz šim Eiropā vienīgā zināmā kāda būvobjekta vērienīga fotodokumentācija.
- Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve un Raiņa un Aspazijas muzejs – Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste, ko veido gandrīz 2499 vēstules latviešu, krievu un vācu valodā. Sarakste aizsākusies līdz ar dzejnieku iepazīšanos 1894. gadā un turpinājusies līdz Raiņa nāvei 1929. gadā.
- VA „Rakstniecības muzejs un rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuve” un Raiņa un Aspazijas muzeja (VA „Memoriālo muzeju apvienība”).
- Tukuma muzejs sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeju, Daugavas muzeju, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju – 19 Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss, kuras 20. gadsimta 40. gados un 50. gadu sākumā rakstījuši padomju varas iestāžu represēti, ieslodzījumā vai nometinājuma vietās Sibīrijā nonākuši Latvijas iedzīvotāji.
- Latvijas Kara muzejs – Latvijas Centrālās padomes Memorands, ko 1944. gada martā izstrādāja Konstantīns Čakste un Fēlikss Cielēns, lai deklarētu nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko neatkarību un, saskaņā ar spēkā esošo 1922. gada Latvijas Satversmi, izveidot Latvijas valdību.
