Muzeju nakts galvenās vērtības
Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Muzeju un vizuālās mākslas nodaļas vadītājs Jānis Garjāns uzsver, ka muzeju nakts ir muzeju dāvana un muzeju darbinieku pateikšanās sabiedrībai par kopīgā darba nozīmību. J.Garjāns atzīst, ka muzeju sūtība ir apzināt kultūrvēsturisko mantojumu, vērtības, mācīties no pagātnes, bet šīs akcijas dalībniekus vieno rūpes par kultūras mantojumu.
Starptautiskās muzeju padomes Latvijas nacionālās komitejas valdes priekšsēdētāja un Muzeju nakts koordinatore Gundega Dreiblate teic, ka Muzeju nakts noteikti ir izkonkurējusi Muzeju dienu, kuru pirms šīs tradīcijas ieviešanas atzīmēja 18.maijā. G.Dreiblate uzskata, ka Muzeju nakts popularitātes iemesls ir demokrātiskā gaisotne, kas saista arī tos cilvēkus, kuri ikdienā nav pastāvīgie muzeju apmeklētāji. Arī programmas piedāvājums muzeju naktī ir rotaļīgāks un izklaidējošāks nekā ikdienā.
G.Dreiblate novērojusi, ka došanās uz Muzeju nakts pasākumiem pamazām kļūst gandrīz par "labo toni", bet galvenais apmeklētāju un jo īpaši jaunās paaudzes ieguvums – muzejs tiek pieskaitīts pozitīvām institūcijām.
"Šīs akcijas dalībniekus vieno rūpes par kultūras mantojumu."
Ventspils muzeja direktore Margarita Marcinkeviča atzīst: Muzeju nakts
ir iespēja lauzt stereotipus to ļaužu vidū, kas muzejus neapmeklē. Viņasprāt,
tieši šī sabiedrības daļa ir Muzeju nakts pamata mērķauditorija, jo tie, kam jau
izveidojusies noturīga interese, nav īpaši jāpievilina ne naktī, ne dienā.
Ventspils muzeja direktore stāsta, ka Ventspilī Muzeju nakts pasākumus organizē
ar domu, lai vismaz kādai daļai no apmeklētājiem turpmāk ar muzeju veidotos
ilglaicīgas attiecības.
Rojas muzeja vadītāja Gundega Balode pauž pārliecību, ka galvenā pasākuma
vērtība ir iespēja vēlreiz apliecināt – muzejs nav tikai senila mantu krātuve.
Muzejā var izglītoties, patīkami pavadīt laiku un iegūt labas emocijas,
nepazaudējot svarīgāko - saikni ar muzeja priekšmetiem, ar stāstu par cilvēkiem
un laikiem.
Šogad pirmo reizi Muzeju naktī piedalīsies Ainažu jūrskolas muzejs. Tā direktore Iveta Erdmane uzsver, ka viņu mērķis ir popularizēt muzeju un piesaistīt pēc iespējas vairāk interesentu.
Savukārt Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja struktūrvienības "Mencendorfa nams" vadītāja Ilona Audere atzīst, ka šī akcija ir atgādinājums cilvēkiem, cik interesanti un aizraujoši ir Latvijas muzeji.
Zili brīnumi, romantika un daudz kas cits
J.Garjāns sola, ka šogad Muzeju naktī patiešām dominēs zilā krāsa. Porcelāna muzejā to varēs ieraudzīt porcelānā, Okupācijas muzejā redzēt zilās krāsas izpausmes padomju laikā, bet, piemēram, Motoru muzejs šo krāsu saista ar automobili "ZIL".
J.Garjāns stāsta, ka būs arī "zili brīnumi", tomēr visbiežāk zilo krāsu raksturos romantiskas noskaņas. Tā kā otrs Muzeju nakts atslēgas vārds ir "jūra", tā vienos Latviju ar tālām zemēm.
Savdabīgus jūras tēmas risinājumus centušies atrast piejūras pilsētu un novadu muzeji. Ventspils muzeja direktore M.Marcinkeviča saka: "Paradokss, bet tieši tāpēc, ka jūra ir mūsu ikdiena, šis temats mums ir izaicinājums. Katru gadu svinam Jūras svētkus, un Ventspilī visi svētki ir pie jūras. Kā par to pastāstīt vēlreiz?"
Direktore norāda, ka Ventspils ir īpaša arī ar savām govīm – gan tām, kas no parādes, gan arī zilajām, tādēļ Amatu mājā būs skatāmi Ventspils novadā sastaptu govju portreti, bet pagalmā - fragmenti no Gunāra Priedes lugas "Zilā". Herberta Dorbes muzejā zudušo piekrastes ciemu iedzīvotāji stāstīs savas puses teikas, nostāstus un tautasdziesmas. Livonijas ordeņa pilī, kuras tornis kādreiz patiesi bijis loču novērošanas postenis, kopīgiem spēkiem būvēs milzu bāku, galerijās strādās dažādas darbnīcas, bet izglītības centrā rādīs filmas par jūru.
"Atrakcijas ir vajadzīgas, bet galvenā vērtība muzejā ir priekšmets."
Rojas muzeja vadītāja G.Balode stāsta, ka Rojā varēs gan radoši izpausties, gan mēroties spēkiem. Jūras akadēmijas studenti aicinās pievienoties savam pulkam, un katru gadu viens Rojas jaunietis arī izvēlas šo augstskolu. Muzeja vadītāja zina teikt, ka šajā Muzeju naktī taps kopīgs vēstījums, kuru ievietos pudelē un uzticēs skaistākās jahtas komandai, lai to iemet jūrā.
Ainažu jūrskolas muzeja direktore I.Erdmane lepojas ar to, ka pirmo reizi publiskai apskatei izstādīs Ainažu pirkšanas līgumu.
J.Garjāns norāda, ka virknei jaunizveidotu muzeju, piemēram, Drustu muzejam, Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas muzejam, Muzeju nakts šogad ir pirmais plašais sabiedriskais uzdevums. Pēc viņa sniegtās informācijas, akcijas dalībnieku skaits ir pieaudzis visā Latvijā, bet visaktīvākā ir Vidzeme.
Muzeju un vizuālās mākslas nodaļas vadītājs informē, ka atraktīvas programmas piedāvās arī Leļļu teātris, Nacionālais teātris, Dailes teātris un Valmieras teātris. Tāpat Muzeju nakts pasākumos iesaistīsies Saeima, Prezidenta pils, Ministru kabinets, baznīcas, koncertzāle "Ave Sol", Spīķeru koncertzāle un koris "Latvija".
Kas nepieciešams muzeju attīstībai?
Mencendorfa nama vadītāja I.Audere uzskata: lai muzejs attīstītos, ir vajadzīgs darbinieku azarts un milzīga interese par to, ko dari, jo tikai tad top jaunas lietas un daudz interesantu projektu arī bez naudas.
Rojas muzeja vadītāja G.Balode atzīst, ka muzejam noteikti nepieciešamas plašākas telpas, lai varētu uzņemt arī lielas apmeklētāju grupas. Viņa ir pārliecināta, ka muzejam vajadzīgi zinoši cilvēki, radošums, nauda un inovācijas, lai caur digitalizēto vidi piesaistītu jauno paaudzi.
Muzeju nakts koordinatore G.Dreiblate domā, ka mūsdienu tehnoloģijas muzejos ir vajadzīgas, taču aicina nekrist galējībā: tur, kur virtuālā pasaule ņem virsroku, pats svarīgākais – muzeja priekšmets – tiek aizēnots. Viņa uzsver: "Ir vērts maksāt naudu par to, lai redzētu izstādīto priekšmetu, kas ir unikāls un īpašs. Virtuālo attēlu var piedāvāt arī citur, bet pašu priekšmetu – nē. Atrakcijas ir vajadzīgas, bet galvenā vērtība muzejā ir priekšmets."
G.Dreiblate ir pārliecināta, ka muzejos ir vajadzīgi jauni un atraktīvi cilvēki. Ekonomiskā situācija nav spējusi jaunajiem speciālistiem piedāvāt adekvātu atalgojumu, un tas radījis situāciju, ka paši spējīgākie muzejos, iespējams, nenonāk. Viņa uzskata: ne nauda, bet kadri izšķir visu.
"Līdztekus dziļai vēlmei kultūrvēsturiskās vērtības glabāt un pētīt, tikpat ļoti jāgrib un jāprot par tām pavēstīt."
Ventspils muzeja direktore M.Marcinkeviča akcentē muzeja darbinieku īpašo lomu. "Lielos publiskos pasākumos pie apmeklētājiem ejam visi neatkarīgi no tā, kāds ir mūsu dienišķais amats – vēsturnieks, ekonomists, muzeja pedagogs, eksponātu uzraugs, dārznieks vai direktors –, turklāt ar vienu mērķi – pastāstīt visaizraujošāko stāstu gan par tematu vai vēsturisko faktu, gan par muzeju visā tā daudzveidībā. Ja esam atvērti un bez aizspriedumiem, tad jūtam arī lielākās daļas apmeklētāju atbalstu. Līdztekus dziļai vēlmei kultūrvēsturiskās vērtības glabāt un pētīt, tikpat ļoti jāgrib un jāprot par tām vēstīt līdzcilvēkiem," uzskata Ventspils muzeja direktore.
Muzeji saviem apmeklētājiem sagatavojuši daudzveidīgu programmu visos Latvijas novados. Muzeju nakts organizatori aicina rīdziniekus šoreiz doties ārā no centra un pat ārpus Rīgas, jo arī tur sagaida daudz interesanta. Savukārt citu pilsētu un novadu iedzīvotāji varētu izmantot galvaspilsētas muzeju piedāvātās iespējas.
J.Garjāns: "Uz muzejiem mēdzam skatīties kā uz izglītojošām un pētnieciskām institūcijām. Šajā reizē mēs aicinām ieraudzīt arī patīkamu laika pavadīšanas iespēju. Negaidīsim no muzeja neko vairāk kā īpašo atmosfēru, priecāsimies par to, ka varam būt kopā, un atcerēsimies, ka mums ir kultūras mantojums un muzeji, kas par to rūpējas."
Uzziņai
Informācija par Muzeju nakts pasākumiem atrodama mājaslapā http://www.muzeju-nakts.lv/lv/ un http://www.1188.lv/izklaide/meklet/saisinatie/ko/Muzeju%20nakts
"Rīgas satiksme" sabiedriskā transporta kustību pilsētā nodrošinās līdz plkst. 02:00.
