Valsts zemes dienesta pārstāvis decembra sākumā Latvijas LTV1 100. pantā apstiprināja, ka interese par kadastra informāciju ir liela – pirmajās četrās dienās pēc jauno Nekustamā īpašuma nodokļa normu pieņemšanas mājaslapu apmeklējuši 70 tūkstoši interesentu. Latvijā ir apmēram 900 tūkstoši mājsaimniecību.
Ja veicas, internets strādā normāli un Valsts zemes dienesta kadastra informācijas vietnē (www.kadastrs.lv) esat pareizi atzīmējuši meklējamo sadaļu, pēc kadastra numura uzreiz var uzzināt, piemēram, ka vienistabas standarta dzīvokļa Rīgas mikrorajonā kadastrālā vērtība šogad ir 11 tūkstoši latu. Tātad, ja arī nākamgad šim dzīvoklim kadastrālā vērtība nemainītos, tad mājokļa nodoklis būs 11 latu gadā (zemākā likme – 0,1%, ja kadastrālā vērtība nepārsniedz Ls 40 000).
Likuma izstrādātāji ir apgalvojuši, ka nākamajam gadam kadastra vērtības ir pārskatītas, tās būs mazākas. Jau tagad ir pieejama prognozētā kadastrālā vērtība – par maksu. Datu pārlūkošanu var apmaksāt, izmantojot Mobilly apmaksas sistēmu. Mājaslapā arī atrodams skaidrojums darbību secīgumam: reģistrēties ar īsziņas starpniecību, saņemt paroli un atvērt Mobilly kontu.
Par drošību, maksājot pakalpojumu sniedzējiem internetā
Uzņēmumi, arī valsts iestādes piedāvā norēķināties par pakalpojumiem internetā. Piemēram, ērti un bez komisijas maksas par elektrību var samaksāt „Latvenergo” mājaslapā. Lai to veiktu, ir jānorāda vārds, uzvārds, bankas kartes numurs, tās derīguma datums, kā arī CVC2/CVV2 kods.
Patlaban aktuāla ir nekustamā īpašuma prognozējamās kadastrālās vērtības meklēšana vietnē kadastrs.lv. Šajā gadījumā starp iestādi, kura sniedz pakalpojumu (informāciju), ir arī starpnieks, tāpēc patērētājam ir jāveic vēl viens solis – ar mobilā tālruņa īsziņas palīdzību jāsaņem parole, un Mobilly konta papildināšana notiek, ievadot savus datus, ieskaitot drošības kodu. Tie ir dati, kurus parasti cilvēks uzskata par svešām acīm slēpjamiem.
Abos piemēros, vismaz ar klienta prātu skatoties, ir atšķirības. Tāpēc LV.LV bankām jautā: Kādi nosacījumi, līgumi starp uzņēmumu un banku garantē klienta bankas datu drošību, ja norēķināmies uzņēmumu mājaslapā, un kas garantē klienta naudas aizsardzību, ja norēķinos ir vēl kāds posms – šajā gadījumā Mobilly?
Skaidro „Swedbank” Ikdienas pakalpojumu daļas vadītāja Ināra Tiltiņa: “Banka, kas ir klientam izdevusi karti, saukta arī par izdevējbanku, nosaka, kādi pakalpojumi ir atļauti un kādi noteikumi ir jāievēro klientam, izmantojot karti interneta pirkumiem. Bankas, kas izdod starptautiskās kartes (Latvijā praktiski visas), ievēro starptautisko karšu sistēmu drošības prasības. Šīs prasības nodrošina visas norēķinu sistēmas darbības savietojamību un drošību, tās tiek regulāri atjaunotas un pārbaudītas.
Visi jautājumi par karšu norēķiniem klientam ir jārisina ar savu izdevējbanku. Banka, kas ir noslēgusi līgumu ar tirgotāju un apkalpo uzņēmuma kontu, tiek saukta arī par pieņēmējbanku, slēdz līgumu ar uzņēmumu un, tāpat kā izdevējbanka, ievēro kartes apkalpošanas drošības standartus un prasības.”
„DnB NORD Bankas” Interneta pārvaldes vadītāja vietniece Inga Gailīte: „Uzņēmuma mājaslapā parasti var izvēlēties veidu, kā apmaksāt rēķinu – izmantojot karti vai internetbanku. Uzņēmums iepriekš ir vienojies ar banku un noslēdzis sadarbības līgumu, kurā atrunāts, kādā veidā notiek informācijas apmaiņa starp uzņēmumu un banku, kādi risinājumi tiek izmantoti, lai garantētu maksimālu klienta datu drošību, kādi pakalpojumi klientiem pieejami.”
„SEB bankas” Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Strazda: „Par „Latvenergo” pakalpojumiem „SEB bankas” klients var norēķināties elektroniski, izmantojot divus risinājumus. Viens no tiem – maksāt ar savu „SEB bankas” maksājumu karti. Tādā gadījumā, lai veiktu maksājumu, jāievada kartes identifikācijas dati (kartes numurs, derīguma termiņš un CVC2/CVV2 kods), konta numurs vai citi klienta personīgi dati nav nepieciešami. Lai garantētu papildu drošību, pēc kartes datu ievades ir nepieciešams ievadīt arī Ibankas lietotāja vārdu/paroli un pieejas kodu. Tas ir nepieciešams, lai novērstu neautorizētu kartes lietošanu. Ibankas datu ievadīšana notiek „SEB bankas” internetbankas vidē, tādējādi klienta Ibankas dati netiek nodoti tirgotāja zināšanai.
Otrs risinājums – veikt maksājumu uzreiz Ibankā. Klients no „Latvenergo” mājaslapas tiek novirzīts uz Ibankas mājaslapu un autorizējas, izmantojot savus Ibankas identificēšanas datus (lietotāja vārds, parole un autorizācijas kods). Tā klients uzreiz nonāk pie maksājuma uzdevuma, kur saņēmēja daļa jau ir aizpildīta.”
Skaidro „Nordea bankas” Karšu apstrādes daļas vadītājs Aigars Tatarčuks: “Klienta bankas datu drošību pirkumos internetā nodrošina vairākas lietas. Pirmkārt, datu apmaiņu ar tirgotāju, kura mājaslapā tiek nodrošināta apmaksa ar bankas maksājumu kartēm, aizsargā SSL (Secure Sockets Layer) sertifikāts, nodrošinot datu apmaiņu šifrētā veidā. Par to liecina mājaslapas adrese, kam jāsākas ar https://. Otrkārt, pats tirgotājs bankas klientu karšu datus nesaņem un neuzglabā, tādējādi, pat uzlaužot tirgotāja mājaslapu, klienta karšu dati nebūs pieejami. Te gan jāmin atsevišķi tirgotāji jeb norēķinu pakalpojumu sniedzēji internetā, kas karšu datus uzglabā, piemēram, payPal.com, vai Latvijā zināmais mobilly.lv.
"Tirgotājs bankas klientu karšu datus nesaņem."
Papildus noteiktajiem drošības standartiem maksājumu pieņemšanai internetā „Nordea banka” pastāvīgi seko līdzi savu klientu karšu darījumiem. Tas tiek darīts, lai novērstu iespējamos krāpnieciskos darījumus ar maksājumu karti. Protams, netiek analizēti visi darījumi, bet tikai tie, kas pēc vairākām iepriekš definētām pazīmēm tiek uzskatīti par aizdomīgiem. Piemēram, ir aizdomīgi, ja darījums ar karti tiek veikts divās dažādās valstīs ar nelielu laika atšķirību. Šādos gadījumos banka noteikti sazināsies ar klientu, lai noskaidrotu, vai tie ir paša klienta veikti darījumi.”
Attiecībā uz konkrēto jautājumu par kadastra informācijas apmaksu A. Tatarčuks skaidro, ka šajā gadījumā klienta naudas drošību garantē banka, kas apkalpo karšu darījumu pieņemšanu Mobilly sistēmā, nevis banka, kurai piesaistīta klienta norēķinu karte un pats SIA „Citycredit”, kas ir Mobilly īpašnieks. Mobilly darbojas kā elektroniskās naudas sistēma, un maksājumu karte tiek izmantota tikai e-naudas konta papildināšanai. E-naudas konts pats par sevi nesatur informāciju, kas skar klienta bankas datus. Turklāt likumdošana ierobežo e-naudas konta maksimālo atlikumu (150 EUR), līdz ar to arī klienta iespējamais risks ir ierobežots ar šo summu. Savukārt norēķini Valsts zemes dienesta lapā notiek, jau izmantojot e-naudas līdzekļus un karšu dati šeit netiek izmantoti.
„Sākot darbu ar jebkuru finanšu instrumentu (bankas kontu, maksājumu karti, internetbanku u.c.), klienta pienākums ir rūpīgi iepazīties un ievērot gan bankas, gan pakalpojuma sniedzēja obligātās drošības prasības. Papildus pakalpojuma sniedzēja obligātajai drošības prasību ievērošanai klientam jāpārliecinās, ka pakalpojuma sniedzējs ir uzticams,” atgādina “Latvijas Krājbankas” sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ozolniece. Kā to izdarīt? Šim nolūkam Krājbanka piedāvā pakalpojumu „Drošs pirkums internetā”, kam var pieteikties Krājbankas internetbankā – “Online bankā”. Pakalpojums “Drošs pirkums internetā” ir apvienojis divu populārāko starptautisko maksājumu karšu organizāciju VISA un MasterCard drošības risinājumus norēķinu karšu maksājumiem, kas paredz papildu paroles vai koda izmantošanu, veicot norēķinus par preci vai pakalpojumu uzņēmumu mājaslapās.
Ja klients neizmanto internetu iepirkumiem, piesakot karti pakalpojumam “Drošs pirkums internetā”, karte tiek pasargāta no krāpnieciskiem darījumiem gadījumos, ja tā ir pazudusi vai nozagta. Konkrētā pakalpojuma sniedzēja atbalstu pakalpojumam “Drošs pirkums internetā” apliecina mājaslapā izvietotie logo Verified by VISA un MasterCard SecureCode. Ja pakalpojuma sniedzējs neatbalsta pakalpojumu “Drošs pirkums internetā”, bet klients savai kartei to ir pieteicis, tik un tā klients paliek pasargāts no krāpniecības interneta vidē.
Ja maksājumu veic caur „Online banku”, tad banka un uzņēmums, savstarpēji noslēdzot sadarbības līgumu, vienojas, ka darījumā iesaistīto pušu saņemtie/nodotie klienta dati tiks izmantoti tikai konkrētā līguma izpildei – pakalpojuma nodrošināšanai. Tie netiks uzglabāti vai nodoti trešajām personām. Savstarpējā datu nodošana starp līgumslēdzējiem notiek, izmantojot aizsargātus datu pārraides kanālus.
Arī „DnB NORD Bankas” pārstāve I. Gailīte apliecina: „Naudas drošību garantē banka, kurā ir atvērts konts vai izsniegta karte. Runājot par karšu darījumiem, drošus norēķinus internetā garantē CVC2/CVV2 kodu izmantošana, Verified by Visa un MasterCard SecureCode risinājumu lietošana un katras izdevējbankas ieviestā risku kontroles sistēma.”
Attiecībā uz konkrēto jautājumu par kadastra informācijas apmaksu “Latvijas Krājbankas” pārstāve K. Ozolniece, paskaidro, ka banka, saņemot no uzņēmuma, ar ko noslēgts sadarbības līgums, klienta pieprasījumu pakalpojuma apmaksai, apstiprina darījumu un pārskaita naudu uzņēmuma kontā. Bankas nozīme šajā gadījumā ir nodrošināt klienta norādīto naudas līdzekļu pārskaitījumu uz Mobilly kontu. Tālāka naudas izmantošana notiek, izmantojot Mobilly kontu, un šajā procesā banka vairs nav iesaistīta, par naudas drošību ir atbildīgs pakalpojuma sniedzējs – Mobilly.
Kur un kā drošāk
LV.LV jautā: Vai norēķini uzņēmumu mājaslapās ir tikpat droši kā norēķini bankas internetbankā?
“Jā, šie norēķini ir droši,” apstiprina „Swedbank” speciāliste I. Tiltiņa, piebilstot, ka bankas rīcībā tomēr ir vairāk informācijas un pārpratumu atrisināšana ir ātrāka, ja klientu darījums notiek bankas sistēmā.
A. Tatarčuks (Nordea banka) skaidro: “Norēķinu drošībai gan banku internetlapās, gan pie tirgotājiem tiek izmantoti dažādi tehnoloģiskie risinājumi. Internetbankas drošība bankai ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, tāpēc gandrīz visas bankas izmanto vairāku līmeņu drošības sistēmas piekļuvei bankas kontam. Karšu norēķiniem šobrīd pasaulē arvien plašāk tiek ieviesta 3D Secure sistēma, kas apmaksu ar karti ļauj veikt tikai tad, ja klients papildus kartes datiem sevi identificē ar paroli vai kodu. Taču pagaidām šo tehnoloģiju vēl neizmanto visas karšu izdevējbankas un tirgotāji.”
A. Strazda (SEB banka) stāsta: „Datu drošību klientam garantē gan banka, kas nodrošina norēķinus, gan elektronisko norēķinu operators, kas nodrošina norēķinu tehnisku izpildi (Latvijā tas ir uzņēmums „First data”). Latvijā darbojas datu dubultpārbaudes sistēma, jo visi elektroniskie darījumi tiek pārbaudīti gan no pieņemšanas puses, ko veic tirgotājs, gan no saņemšanas puses, ko veic saņēmēja banka. „SEB banka” piedāvā īpašu drošības sistēmu tirgotājiem, kas piedāvā saviem klientiem norēķināties par produktiem vai pakalpojumiem elektroniski. Izmantojot „SEB bankas” piedāvāto 3D secure sistēmu, klienta autorizācija notiek Ibankas vidē, kas sniedz augstāku operācijas drošību gan tirgotājam, gan klientam.”
Vai pietiek ar algas kontu visiem gadījumiem?
LV.LV jautā: Vai klientam būtu ieteicams izveidot atsevišķu kontu šādiem maksājumiem, nevis jāveic tie, piemēram, algas konta?
“Ja tiek izmantots pakalpojums „Droši pirkumi internetbankā”, saukts arī par 3DSecure, Verified by Visa, MasterCard Secure Code, tad kartes darījums ārpus bankas ir drošs.
Bez šī drošības pasākuma visu klienta naudu nevajag uzglabāt vienā kontā, bet lielāku uzkrājumu pārskaitīt uz krājkontu vai depozītkontu, no kura naudu izņemt būs nedaudz sarežģītāk un arī uzkrāsies procenti,” iesaka „Swedbank” speciāliste I. Tiltiņa.
“Ja klients pirkumus internetā veic bieži, tad atsevišķa maksājumu karte, kura tiek papildināta tikai pirms pirkumiem par nepieciešamo darījuma summu, protams, iespējamo krāpniecības risku samazinās,” uzskata A. Tatarčuks.
„Samaksa par preci/pakalpojumu notiek tikai pēc autorizēšanās internetbankā, kad klients ir pareizi ievadījis savus identifikācijas datus. Klients var izvēlēties apmaksai jebkuru savu kontu, kurš pieslēgts internetbankai. Ja maksājums notiek caur internetbanku, nav nepieciešamības lietot vienu noteiktu kontu, maksājumu droši var veikt no algas konta,” paskaidro I. Gailīte. Ja klients norēķinus internetbankā veic diezgan regulāri, norēķinoties ar ārzemju tirgotājiem, „DnB NORD Banka” iesaka noformēt atsevišķu karti Internet Visa karte, kas paredzēta tieši šim mērķim – norēķiniem internetā.
Vai pastāv problēmas, un kā tās risina
LV.LV jautā: Vai un kādas problēmas ir bijušas viņu klientiem, kuri norēķiniem internetā izmanto, ja tā var teikt, trešās personas – mobilo sakaru operatorus, pašus uzņēmumus? Jo naudu taču klients ir uzticējis bankai.
„Swedbank” katrs gadījums tiekot atrisināts, un klients neizjūt starpnieku lomu. Ja starpnieks rada pārāk daudz pārpratumu, tie tiek novērsti vai arī banka izvēlas citu risinājumu. I. Tiltiņa uzsver: „Klientam būtu jāapzinās, ka tai brīdī, kad tas ir kartes rekvizītus nodevis tirgotājam (vai starpniekam), tas jau ir iedevis tirgotājam naudu un apstiprinājumu preci vai pakalpojumu pirkt. Ja klients pārdomā, tam ir jāprasa tirgotājam, lai atceļ pirkumu un apmaksu. Tāpat jārīkojas, ja karte ir izmantota pakalpojuma rezervācijai, bet tomēr pakalpojums netiks izmantots. Ir jāsaglabā e-maili un citi dokumenti, pierādījumi, kas ļauj pārpratumu atrisināt ātri. Šajos gadījumos runa ir nevis par preces apmaksu un tās labošanu, bet runa ir par pasūtīto preci vai saņemto pakalpojumu, kas ir klienta un tirgotāja attiecības.”
„Problēmas var būt saistītas ar klientu vieglprātīgu vai neuzmanīgu attieksmi personīgo datu aizsardzības jautājumos, kā arī ar bankas drošības prasību un rekomendāciju neievērošanu,” norāda K. Ozolniece. Lai mazinātu iespējamos riskus, Krājbanka savu klientu vidū popularizē pakalpojumu “Drošs pirkums internetā” – papildus, banka un uzņēmums savstarpēji noslēdzot līgumu, vienojas, ka abas darījumā iesaistītās puses klientu datus izmantos tikai konkrētā līguma izpildei - pakalpojuma nodrošināšanai. Dati tiek uzglabāti un datu nodošana notiek, izmantojot aizsargātus datu pārraides kanālus.
Vēl viena no raksturīgākajām klientu kļūdām ir neiepazīšanās ar mājaslapas saturu un noteikumiem, kas nosaka apmaksas kārtību, piemēram, par specifiskiem darījumiem, kas paredz īpašu norēķinu veidu vai papildu komisijas maksas par to veikšanu. Šāda informācija jāizpēta īpaši rūpīgi, sevišķi apmeklējot ārzemju (īpaši ne Eiropas Savienības valstu) mājaslapas.
Banku ieteikumi, kas jāievēro klientam, veicot norēķinus internetā
Ināra Tiltiņa (Swedbank): “Jāizmanto bankas pakalpojums „Droši pirkumi internetā”, kur apmaksai tiek izmantoti nevis kartes parametri, bet tikai parole. Un savlaicīgi jāinformē banka, ja pakalpojums neatbilst klienta prasībām.”
Aigars Tatarčuks (Nordea banka): “Veicot jebkurus norēķinus internetā, klientam būtu jāpievērš uzmanība tam, vai pati mājaslapa vai, kā minimums, internetlapa, kurā tiek prasīti kartes dati, ir aizsargāta ar SSL sertifikātu. Par to liecinās mājaslapas adrese, kurai jāsākas ar https://. Pirms veikt jebkādus norēķinus internetā, klientam būtu svarīgi iepazīties ar mājaslapas maksājumu veikšanas noteikumiem. Maksājumu karšu datu atklāšana būtu pieļaujama, tikai veicot apmaksu. Gadījumos, kad karšu dati tiek glabāti pie interneta tirgotāja (parasti tas tiek darīts, lai nodrošinātu ērtākus norēķinus nākotnē), klientam jāpārliecinās, ka viņš šim tirgotājam uzticas un tas ir labi zināms. Papildus „Nordea bankas” klienti var aizsargāt sevi arī paši, ierobežojot savu karšu kontu atļauto diennakts norēķinu summu limitus. Tas ir vienkārši izdarāms Nordea internetbankas mājaslapā.”
"Latvijā darbojas datu dubultpārbaudes sistēma."
Agnese Strazda (SEB banka): „Rīkojoties ar skaidru naudu, mēs esam prātīgi. Neatstājam naudu bez uzraudzības, svešiniekam viegli pieejamā vietā u.tml. Izmantojot maksājumu kartes, arī jāievēro drošības noteikumi: glabāt karti drošā vietā, neatstāt to bez uzraudzības, lai novērstu kartes klonēšanas iespēju, glabāt savus autorizācijas datus atsevišķi no kartes, neglabāt paroli pierakstītā veidā kopā ar karti, savus maksājumus veikt patstāvīgi, nevienam tos neuzticēt.”
Kristīne Ozolniece (Latvijas Krājbanka): „Jāpārliecinās par pakalpojumu sniedzēja uzticamību. Pat ja pakalpojumu sniedzēja mājaslapa nepiedāvā klientam ievadīt papildu drošības simbolus, gadījumā, ja klients ir reģistrējies šim pakalpojumam, atbildību par tā izpildi un risku uzņemas konkrētais pakalpojuma nodrošinātājs. Lietojot Krājbankas internetbanku, klientam jāievēro “Online bankas” lietošanas drošības nosacījumi. Gadījumā, ja klients apmaksā pirkumus uzņēmumu mājaslapās internetā ar karti - jāizmanto bankas pakalpojums “Drošs pirkums internetā”. Banka rūpējas par klienta drošību, taču arī klientam jāievēro bankas drošības rekomendācijas.”
Inga Gailīte (DnB NORD Banka): „Strādājot ar internetbanku, lietotājam ir jāizmanto drošs dators, kurā instalēts atjaunināts programmnodrošinājums, tajā skaitā aizsardzības programmnodrošinājums (antivīrusu programma, ugunsmūris, spiegu un tastatūras ierakstītāju ķērāji). Datora aizsardzībai jāizmanto parole, tai ir jābūt pietiekami komplicētai, zināmai vienīgi tā īpašniekam, un tā regulāri jāmaina. Lietotājam ir rūpīgi jāseko, kas izmanto viņa datoru. Bez bankas nodrošinātajiem aizsardzības pasākumiem (internetbankas sesijas laiks, lietotāja bloķēšana, ja tiek ievadīti nepareizi dati u.c.) klients var izvēlēties papildu drošības līdzekļus:
- kodu kalkulatoru, kas ģenerē vienreizējus piekļuves kodus (nevis kodu karti, kas satur ierobežotu skaitu vairākkārtīgi lietojamus kodus),
- limitu sistēmu, kas ierobežo viena maksājuma summu un vienā dienā veikto maksājumu summu no attiecīgā konta.
Klienta internetbankas dati - paroles un drošības elementi (kodu karte, kodu kalkulators u.c.) – nedrīkst būt pieejami citām personām.
Lietotājam ir regulāri jākontrolē kontu atlikumi un informācija par darījumiem. Jebkādu šaubu gadījumā par darījumu vienmēr jāsazinās ar banku.”
