No Igaunijas prezidenta norādītajiem četriem amatiem jauno dalībvalstu pārstāvjiem ir laimējies ieņemt tikai vismazāk iespaidīgo Eiropas Parlamenta prezidenta amatu. Uz pārējiem amatiem par labākiem tiek uzskatīti kandidāti no vecajām ES dalībvalstīm, politiķi no Rietumeiropas. Pēc Ilvesa teiktā, tā uzlūkojama par nopietnāku problēmu, ja augstākos amatus ieņem galvenokārt pārstāvji no vecajām dalībvalstīm.
"Ja jau augstākos amatus ieņem galvenokārt pārstāvji no vecajām ES dalībvalstīm, darīšana ir ar nopietnāku problēmu."
„No Eiropas Savienības vēstniecībās ārzemēs strādājošajiem 120 EK delegāciju vadītājiem tikai viens ir no jaunajām dalībvalstīm. Tikpat nopietna ir situācija ar Eiropas Komisijas divdesmit sešiem galvenā direktorāta vadītājiem, kuri visi ir tikai no Rietumeiropas. Šī situācija būtu jāmaina, jo tas neatspoguļo realitāti, kas izveidojās pēc 120 miljonu jaunu pilsoņu pievienošanas Eiropas Savienībai. Domāju, ka ir nopietns pamats apsēsties un uzsākt sarunas par šo jautājumu,” teica Igaunijas prezidents. J. Buzeks šajā jautājumā ir piebildis, ka Austrumeiropas valstīm vairāk jāpiestrādā, lai savus kandidātus labāk sagatavotu, iepazīstinātu un virzītu uz ES vadošajiem amatiem.
Šā gada beigās Eiropas Savienībā tiks aizpildītas Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un, saskaņā ar Lisabonas līgumu, kā jauna pozīcija par ES prezidentu sauktā kopienas augstākā priekšsēdētāja vieta. Bez šiem amatiem augstu tiek vērtētas arī ES ārlietu ministra un drošības politikas pārstāvja amati. No jaunajām dalībvalstīm uz minētajiem amatiem līdz šim ir ievēlēts tikai Eiropas Parlamenta vadītājs Ježijs Buzeks, kādreizējais Polijas premjerministrs un konservatīvo partijas vadītājs.
