Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Veselības ministrija realizē ERAF aktivitāti “Stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras attīstība”. Tās kārtību nosaka Ministru kabineta (MK) 13.01.2009. noteikumi Nr. 44 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.1.5.3.1. apakšaktivitāti "Stacionārās veselības aprūpes attīstība"". Tajos ir iestrādāta sistēma, kas veicina slimnīcu savstarpējo apvienību veidošanos, skaidro Jevgenijs Blaževičs, Veselības ministrijas Budžeta un investīciju departamenta Eiropas Savienības fondu ieviešanas nodaļas vadītājs. Viņš norāda, ka šā projekta ietvaros slimnīcām tiek piešķirts papildu finansējums, tostarp lai atbalstītu slimnīcu apvienību rašanos. Piemēram, Veselības ministrija šobrīd ir saņēmusi pieteikumus sešu slimnīcu apvienību veidošanai (sk. sadaļu “Uzziņai”).
ERAF projekts paredzēts slimnīcu infrastruktūras sakārtošanai un remontu veikšanai, bet ne jaunu iekārtu iegādei.
Pakalpojumu sadale
Slimnīcu apvienību veidošanas pamatā ir ideja, ka tās pašas sāk plānot savstarpējo pakalpojumu sadali. Piemēram, septembra sākumā J. Blaževičs skaidroja, ka attālums starp Krāslavu un Daugavpili nav liels, bet daudzus ārstniecības pakalpojumus sniedz abas slimnīcas: “Iespējams, ka Daugavpils reģionālajā slimnīcā būs visi “dārgie” pakalpojumi – ārstēšana u.c., bet Krāslavā – aprūpes gultas. Tur varēs palikt cilvēki, kam vairs nav nepieciešama intensīva ārstēšana, bet ārsta 24 stundu uzraudzība.” Pēc 8. septembra kļuva skaidrs, ka Krāslavas slimnīcai atjaunots daudzprofilu slimnīcas statuss. Tās vadītājs Aleksandrs Jevtušoks to uzskata par slimnīcas glābšanu. Tā turpmāk atkal sniegs ķirurģijas, neiroloģijas, terapijas, intensīvās terapijas, traumatoloģijas un diennakts uzņemšanas pakalpojumus. Lai minētos pakalpojumus nodrošinātu, slimnīca no jauna pieņem darbā 1. septembrī atlaistos darbiniekus.
"Plānots operāciju blokus attīstīt tikai tajās iestādēs, kuras ir spējīgas gadā nodrošināt vismaz 800 operācijas."
Plānoto profilu sadali starp slimnīcām gan skarbi kritizē SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca", kas pagaidām nav iesaistījusies nevienā slimnīcu apvienībā, valdes loceklis un galvenais ārsts Andris Ķipurs. Viņš ziņu aģentūrai LETA pamatoja: "Cilvēki taču neslimo pa profiliem. Lai noteiktu diagnozi, slimniekam nereti nepieciešama dažādu profilu speciālistu apskate. Daudzprofilu slimnīcā, pacientu apskata dažādi speciālisti un ir iespēja noskaidrot slimības cēloņus, kas iepriekš nav paredzami.” Mediķis prognozē, ka profilu dalīšana novestu pie tā, ka pacienti regulāri būtu jātransportē starp divām slimnīcām.
Labākajiem lielāka slodze, pārējiem – bezdarbs
Viens no slimnīcu apvienošanas un tai pakārtotās profilu sadales mērķiem ir panākt pēc iespējas kvalitatīvāka pakalpojuma sniegšanu. “Ja slimnīca veic 300 operāciju gadā, ķirurgam nav tādas pieredzes, lai veiktu sarežģītu operāciju. Apvienojot iestādes, darba apjoms labākajiem speciālistiem pieaugs, bet būs arī mediķi, kas darbu zaudēs. Ja slimnīcā kāds ārsts bija noslogots tikai divas stundas dienā, tad, visticamāk, slimnīcām apvienojoties, viņam darba nebūs,” slimnīcu apvienību personāla jautājumu skaidro J. Blaževičs.
Minētie MK noteikumi Nr. 44 ierobežo mazu un neefektīvu slimnīcu attīstību. Piemēram, ir plānots operāciju blokus attīstīt tikai tajās iestādēs, kuras ir spējīgas gadā nodrošināt vismaz 800 operācijas. “Grūti iedomāties, kādā kvalitātē var veikt operāciju, ja iestāde veic mazāk par divām operācijām dienām,” saka J. Blaževičs.
Slimnīcu vadītāju viedokļi ir atšķirīgi – citi slimnīcas pastāvēšanai apvienībā saskata vairāk ieguvumus un iespējas, citi – draudus.
“Nedrīkst apvienot divus slīcējus”
Vienu no slimnīcu apvienībām plāno veidot SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", SIA "Preiļu slimnīca" un SIA "Krāslavas slimnīca". Daugavpils reģionālās slimnīcas galvenais ārsts Aivars Zdanovskis norāda, ka slimnīcu apvienība ir viens no variantiem, kā saglabāt veselības aprūpes iestādes un kā izdzīvot lokālajām slimnīcām. Vai Daugavpils, Krāslavas un Preiļu slimnīcu apvienība veiksmīgi sāks darbu no nākamā gada janvāra – tas atkarīgs no daudziem faktoriem. A. Zdanovskis uzsver, ka galvenais jautājums ir: kas notiks ar slimnīcu parādiem? „Nedrīkst apvienot divus vai vairākus „slīcējus”, tad apvienībai nav nekādas jēgas. Slimnīcu apvienību dibinātājiem būs jālemj, kā dzēst slimnīcu parādus, kas izveidojošies, nesaņemot vajadzīgo valsts finansējumu,” uzskata A. Zdanovskis, ieskicējot vienu no slimnīcu apvienību gaidāmajām problēmām.
"Slimnīcu apvienība ir viens no variantiem, kā izdzīvot lokālajām slimnīcām."
Ekonomisku pamatojumu iespējamai Jelgavas un Bauskas slimnīcu apvienošanai nesaskata arī A. Ķipurs, informē LETA. Viņš uzskata: “Šādām apvienībām nav ekonomiska pamatojuma, jo reģionālajai slimnīcai finansējums ir tāds, kāds tas ir. Tas nekļūs lielāks, veidojot apvienību. Tas nozīmē, ka ar esošo finansējumu būs jāiztiek divām slimnīcām, un tas ekonomiski neiztur nekādu kritiku.” Viņš arī norādīja, ka, uzdodot reģionālajai slimnīcai "pavilkt" kādu no pievienotajām slimnīcā, no problēmām atbrīvojas vienīgi ministrija, jo ar esošo finansējumu šādas apvienības vadība agri vai vēlu būs spiesta slēgt pievienoto slimnīcu.
J. Blaževičs atgādina, ka slimnīcu apvienību veidošana jau pirms pāris gadiem bija paredzēta ģenerālplānā. Tolaik slimnīcas piekritušas, ka 2010. gadā tiks pārstrukturēta veselības aprūpes sistēma. Savukārt tagad, tuvojoties izpildes termiņam, tās arvien vairāk pauž protestus.
Pozitīvu pārmaiņu gaidās
Pēc Preiļu slimnīcas vadītāja Jāņa Anspoka novērotā, slimnīcu apvienība sekmēs slimnīcu pakāpenisku reorganizāciju, jo arī mediķi uzskata, ka veselības sistēma ir jāmaina. „Reģionālajai slimnīcai jāatstāj visus dārgos pakalpojumus, bet lokālās slimnīcās jāpaliek ģimenes ārsta praksēm, dienas ķirurģiskajai palīdzībai un dienas stacionāram, kā arī terapijai, kā tas ir citviet Eiropā,” ir pārliecināts Preiļu slimnīcas vadītājs. Valsts amatpersonām par to visu būtu jāskaidro gan mediķiem, gan pacientiem, lai sabiedrībai ir skaidri veselības reformas mērķi. Tikai tad būs mazāk protesta un citu akciju, kurās aiziet tas laiks, ko varētu lietderīgi tērēt pacientu ārstēšanai, uzskata J.Anspoks.
"Slimnīcu profilu dalīšana novestu pie tā, ka pacienti regulāri būtu jātransportē starp divām slimnīcām."
Arī Balvu un Gulbenes slimnīcas Valsts uzņēmumu reģistrā iesniegušas dokumentus par apvienības veidošanu. Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība apkalpos reģionu ar 54 000 iedzīvotājiem. „Mēs līdz apvienības izveidošanai esam gājuši trīs gadus, un tas ir solis uz priekšu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā,” norāda Balvu slimnīcas valdes locekle Irēna Sprudzāne. Viņa uzskata, ka no slimnīcu apvienības ieguvēji būs gan iedzīvotāji, gan mediķi – tiks saglabātas abas ārstniecības iestādes, līdz ar to pacientiem pakalpojumi būs pieejami tuvāk viņu dzīvesvietai, bet ārsti turpinās darbu savās slimnīcās.
Lokālo slimnīcu nozīme
Aptaujātie slimnīcu pārstāvji uzsver, ka ir “jāsaglabā lokālās slimnīcas, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami arī lauku iedzīvotājiem”.
Krāslavas slimnīcas vadītājs A. Jevtušoks cer, ka Krāslavas slimnīcas atgriešanās iepriekšējā statusā ir ilglaicīga un ka apvienības dalībniecēm slimnīcām piešķirtie 500 000 latu katrai tiks izlietoti arī lokālo slimnīcu – Krāslavas un Preiļu – attīstībai.
Pēc viņa sacītā, lokālo slimnīcu lomu nedrīkst nenovērtēt. Piemēram, Krāslavas reģionā tālākais pagasts no Daugavpils reģionālās slimnīcas atrodas vairāk nekā 100 km attālumā. Ja šai posmā pa vidu nebūs lokālās slimnīcas, tad mediķi steidzami ārstējamus pacientus var arī nespēt izglābt.
UZZIŅAI
Plānotās slimnīcu apvienības
Avots: Veselības ministrijas informācija
