.JPG)
Šos daudzdzīvokļu namus apsaimnieko dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība (DzĪKS) „Bāka -2”, un tagad tos renovēs jeb, precīzāk, siltinās, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ietvaros.
Latvijā siltināšanai visvairāk naudas Baltijā. Bet naudu neglabās mūžīgi
Augusta beigās abu namu dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona „Bāka -2” valdes priekšsēdētājs Sergejs Sidorko un Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras (BEMA) direktors Valdis Blome parakstīja līgumus par ERAF un valsts līdzfinansējuma saņemšanu daudzdzīvokļu māju siltumnoturības pasākumiem. Abu noslēgto līgumu kopējā līdzfinansējuma summa – 74,6 tūkst. latu.
Svinīgā ceremonijā, kurā piedalījās ekonomikas ministrs Artis Kampars un BEMA direktors V. Blome, Dzelzavas ielas 97. nama fasādei tika uzklāta pirmā siltinājuma plāksne. Sarunā ar nama iedzīvotājiem ministrs uzsvēra, ka šim māju siltināšanas projektam būtu jāaizsāk dzīvojamo namu renovācijas kustība visā Latvijā, līdzīgi kā tas notiek citās Eiropas Savienības valstīs. Tas būs ieguvums ne tikai iedzīvotājiem, bet arī valstij kopumā: tiks samazināts energoresursu patēriņš, vienlaikus arī pasargāta apkārtējā vide. „Domāju, ka ļaudis vēlāk nāks apskatīt šo renovēto ēku, aprunāsies ar dzīvokļu īpašniekiem un pieņems lēmumu siltināt arī savu māju,” sacīja A. Kampars. „Ar lepnumu gribu teikt, ka kopumā ERAF un valsts līdzfinansējums namu siltināšanai ir lielāks nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Šajā ziņā esam apsteiguši kaimiņzemes. Taču kopumā projekta attīstību kavē cilvēku neticība, ka namu renovācija tiek veikta iedzīvotāju interesēs un to var īstenot godīgā ceļā. Tas ir ievērojams šķērslis.”
"Tas būs ieguvums ne tikai iedzīvotājiem, bet arī valstij kopumā: tiks samazināts energoresursu patēriņš, vienlaikus arī pasargāta apkārtējā vide."
Ministrs arī norādīja: lai vienkāršotu dokumentu kārtošanu, jau trīs reizes ir mainīti valsts atbalsta programmas noteikumi. Viņš aicināja iedzīvotājus izmantot līdzfinansējuma iespējas, jo šāda palīdzība nebūs bezgalīga. Turklāt Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumu, ka siltinātām mājām vajadzētu piemērot zināmas atlaides iespējamam nekustamā īpašuma nodoklim. „Domājam, ka šogad kopumā par namu siltināšanu tiks parakstīti līgumi aptuveni desmit miljonu latu apmērā. Taču, ja šie līdzekļi netiks pieprasīti ilgstoši, tos novirzīs, piemēram, ceļu būvniecībai vai citur,” tā A. Kampars.
Iedzīvotāju viedoklis dalās
Renovācijas sākšanas dienā daži nama iedzīvotāji pauda kategorisku nostāju pret mājas remontu, uzstājot - darbi jāsāk ar jumta sakārtošanu. „Cilvēkiem ir jāatver acis, ka viņus apmānīs,” visai agresīvā tonī paziņoja kāda nama iedzīvotāja. S. Sidorko pēcāk gan uzsvēra, ka Dzelzavas ielas nama jumts jau pērn ir kapitāli atjaunots, un neticīgos aicināja doties to aplūkot. Tomēr visi teiktajam noticēja uz vārda un uz jumta nekāpa. Apsaimniekotājs arī uzsvēra, ka namam jau ir atjaunotas visas ūdens apgādes komunikācijas un modernizēta apkures sistēma, bet siltināšana ir pēdējais Dzelzavas ielas 97. nama renovācijas posms.
Nama renovācijas gaitā tā fasāde tiks pārklāta ar 10 centimetru biezu BASF speciālistu radīto jauno būvniecības putu polistirolu "Neopor". Būvniecību veic pazīstamā firma SIA „Manass”. Tās valdes loceklis Andris Deičmanis uzvēra, ka darbus viņi gatavojas pabeigt apmēram piecdesmit dienu laikā. Namam tiks nomainīti arī logi un durvis koplietošanas telpās. Kopumā nama energoefektivitāte palielināsies apmēram par 35 procentiem un, protams, pagarinās ēkas kalpošanas laiku. Abu namu siltināšanu uzraudzīs sertificēti būvuzraugi.
Kurš maksā dārgāk, kurš – lētāk
„Mums bija sanāksme, un „Bāka -2” valdes priekšsēdētājs Sergejs Sidorko pastāstīja par siltināšanas nozīmi. Jāteic, lielu diskusiju dzīvokļu īpašnieku starpā nebija. Kad vajadzēja parakstīt lēmumu par siltināšanu, es ievēroju, ka to akceptējuši ap 80 procentu mūsu mājas iedzīvotāju. Taču tagad, cik redzu, aptuveni trīs dzīvokļu īpašnieki ir pret šiem darbiem. Mēs abi ar vīru esam pensionāri, dzīvojam nama piektajā stāvā. DzĪKS jau daudz ir paveicis – nomainījis radiatorus, uzstādījis skaitītājus. Cik sapratu, pie līdzšinējās maksas vajadzēs piemaksāt ap deviņiem latiem,” stāsta 97. nama iedzīvotāja Ņina.
Savukārt Dzelzavas ielas 84. nama iedzīvotāja Lelde uzskata: pieņemt lēmumu par mājas siltināšanu rosinājusi jau tagad pastāvošā starpība maksājumos par siltumu, piemēram, namu apsaimniekošanas uzņēmuma „Purvciems” pārvaldībā esošās mājās un DzĪKS „Bāka -2” namos, kuros pastāvīgi tiek veikti energoefektivitātes uzlabojumi.
DzĪKS apsaimniekotajās mājās iedzīvotāji par siltumu maksājot aptuveni 70 santīmu par kv.m, bet citos namos – vairāk nekā latu. „Domāju, ka šī starpība ir labs stimuls, lai dzīvokļu īpašnieki sāktu domāt par sava nama siltināšanu. Turklāt tā ir reta izdevība saņemt ES līdzfinansējumu, kas izdevumus samazina par 50 procentiem,” domā dzīvokļa īpašniece.
Domas par renovāciju atvēsina krīze
Iniciatīvas grupas dalībnieki runāja ar visiem nama dzīvokļu īpašniekiem. Sākumā siltināšanai piekrita lielākā daļa iedzīvotāju, taču pēc krīzes sākuma daudzi no šīs idejas atteicās, un nepieciešamais atbalstītāju skaits tika savākts ar grūtībām. Atbalstu galvenokārt sniedza jaunākas ģimenes, kas vēlas uzlabot sava mitekļa kvalitāti, vērojumos dalās Lelde.
„Es esmu pret jeb, precīzāk, neatbalstu šī līguma vienu punktu, kas paredz, ka atbildību par kredītu mājas siltināšanai uzņemas visi dzīvokļu īpašnieki. Tas nozīmē, ka man būs jāmaksā par kaimiņu, ja viņš nepildīs savas saistības. Bet es esmu pensionārs,” pauž bažas Dzelzavas ielas 84. nama dzīvokļa īpašnieks Jevgeņijs.
"Renovācijas sākšanas dienā daži nama iedzīvotāji pauda kategorisku nostāju pret mājas remontu."
Toties sava nama siltināšanu atbalsta dzīvokļa īpašnieks Jānis: „Esmu pensionārs, bet šim mērķim no pensijas labprāt atlicināšu desmit latu mēnesī.”
Kā liecina līdzšinējā pieredze, kvalitatīvi siltinātās mājās ieguldījumi atmaksājas. Piemēram, iepriekš pat bez ERAF atbalsta renovētās mājas Kurzemes prospektā 14 dzīvokļu īpašnieki, kas sākumā kategoriski iebilda pret ēkas remontu, pēc darbu pabeigšanas ar puķēm un šampanieti viesojās pie apsaimniekošanas sabiedrības „Kurzemes nams 14” valdes priekšsēdētājas Valentīnas Jermakas un atzina, ka sākotnējie iebildumi bija nevietā.
Projektu īstenošanai labvēlīgāki nosacījumi
Šobrīd Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra ir apstiprinājusi 24 pirmajās divās kārtās saņemtos projektu pieteikumus daudzdzīvokļu māju siltināšanai un parakstījusi deviņus līgumus par ēku siltināšanu.
Taču nosacījumi ēku siltināšanai kļūst arvien labvēlīgāki. Līdz šim daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumiem tika sniegts ES līdzfinansējums 50% apmērā no projekta kopējām atbalstāmajām izmaksām, nepārsniedzot 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru. Bet Ministru kabineta 15. septembra sēdē tika apstiprināti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi MK noteikumos Nr. 138 aktivitātei „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, kas paredz palielināt maksimāli pieļaujamo finansējuma intensitāti par 10 procentpunktiem – līdz 60%, ja vismaz 10% no daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem projekta iesnieguma iesniegšanas brīdī ir noteikts maznodrošinātā statuss.
EM šo priekšlikumu pamato šādi: pašreizējā ekonomiskajā situācijā un tuvojoties jaunajai apkures sezonai, ir ļoti svarīgi sniegt lielāku atbalstu tām daudzdzīvokļu mājām, kurās dzīvo maznodrošinātas personas, tādējādi samazinot ne tikai šo personu, bet visu dzīvokļu īpašnieku izdevumus par apkuri.
Ministru kabinetā tika atbalstīts arī EM priekšlikums projektu iesniegumu atlases astoto kārtu organizēt par visu aktivitātei pieejamo un iepriekšējās kārtās neizmantoto finansējumu.
Projektu pieņemšana aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” 5. kārtā beigsies 18. septembrī; 6. kārta ilgs no 19. septembra līdz 19. oktobrim (ieskaitot), bet 7. kārta noslēgsies 20. novembrī.
Ja līdz šim noteiktajās septiņās projektu iesniegumu atlases kārtās netiks noslēgti līgumi par visu aktivitātei pieejamo finansējumu, BEMA izsludinās astoto projektu iesniegumu atlases kārtu par visu atlikušo summu.
Vienlaikus līdz ar grozījumiem MK noteikumos tika precizēts līdzfinansējuma avots - saskaņā ar valdības 8. septembra lēmumu daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem pieejamais līdzfinansējums (50% vai 60% apmērā) turpmāk tiks nodrošināts tikai no ERAF līdzekļiem.
