Lai uzsāktu nama renovāciju, ar dzīvokļu īpašnieku atbalstu vien ir par maz – vajadzīgi ievērojami naudas resursi. Tieši par šiem jautājumiem tika spriests diskusijā „Dzīvojamo ēku renovācijas finansēšanas iespējas”, ko rīkoja Ekonomikas ministrija (EM), Rīgas enerģētikas aģentūra un citas organizācijas.
Daudzveidīgi finanšu avoti
Šobrīd Latvijā ir pieejami daudzveidīgi finanšu avoti ēku renovācijai. Šī saraksta augšgalā neapšaubāmi atrodas Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) aktivitāte „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ar kopējo finansējumu 44,3 milj. latu.
Jūnija pirmajā pusē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra bija noslēgusi 16 jaunus līgumus par kopējo ES fondu līdzfinansējumu 631 156,47 lati.
Atbilstoši šiem līgumiem renovācijas darbi sāksies astoņās daudzdzīvokļu mājās Valmierā, Ugāles novadā, Ventspilī, Burtnieku novadā, Rīgā un citviet. Renovācijas procesa laikā tiks siltinātas namu ārsienas, cokols, pagrabs, bēniņi, kā arī modernizēta siltumapgādes sistēma un veikti citi darbi.
Minētās atbalsta programmas ietvaros šogad renovācijas darbi kopumā ritēs aptuveni 100 daudzdzīvokļu mājās gandrīz 20 apdzīvotās vietās visā Latvijā. Kā apliecina nozaru asociāciju pārstāvji, dažviet pat pietrūkst sastatņu un būvnieki pierakstoties uz tām rindā, pastāstīja EM ES fondu ieviešanas departamenta vecākā referente Signe Kajaka.
Aprēķini par siltuma patēriņu jau renovētajās mājās aizvadītajā bargajā ziemā liecina – salīdzinājumā ar iepriekšējo apkures sezonu tas vidēji ir samazinājies par 40 procentiem. Tātad gandrīz divreiz vairāk, nekā paredzēja atbalsta programmā izvirzītais mērķis – sasniegt 20% ekonomijas.
"Lai uzsāktu nama renovāciju, ar dzīvokļu īpašnieku atbalstu vien ir par maz – vajadzīgi ievērojami naudas resursi."
Līdz 15. jūnijam programmas ietvaros kopumā ir iesniegti 162 projekti no 36 apdzīvotām vietām par kopējo līdzfinansējumu vairāk nekā 7,8 milj. latu. Šajā laika posmā noslēgti 69 līgumi par projektu īstenošanu 3,5 milj. latu vērtībā. Visvairāk projektu iesniegumu ir saņemti no Liepājas, Ventspils, Valmieras un Limbažu novada. Kā liecina arī skaitļi, šis resursu avots ne tuvu vēl nav izsmelts.
ERAF līdzfinansējums tomēr sedz tikai pusi vai 60% (ja vismaz 10% no mājas dzīvokļu īpašniekiem ir noteikts maznodrošinātas personas statuss) no kopējām renovācijas izmaksām. Tas nozīmē, ka visu tāmē paredzēto summu nāksies aizņemties bankā vai arī likt lietā pašu uzkrājumus, jo starpposma maksājumus, ko piešķir, pamatojoties uz jau veiktajiem attiecināmajiem izdevumiem, var saņemt ne biežāk kā reizi trijos mēnešos (ja projekta īstenošanas ilgums pārsniedz sešus mēnešus).
Ja dzīvokļu īpašnieki ir nolēmuši nepieciešamos līdzekļus aizņemties bankā, jāatceras, ka šajā gadījumā banka prasa vismaz 75% dzīvokļu īpašnieku akceptu, brīdina a/s „SEB banka” finansēšanas projektu vadītāja Tatjana Botina-Solomaha. Taču dažkārt, izvērtējot situāciju, banka pozitīvu lēmumu par kredīta izsniegšanu var pieņemt, ja par to balsojuši 60% dzīvokļu īpašnieku.
Kā nodrošinājums kredītam kalpo iedzīvotāju ikmēneša maksājumi un depozīts vismaz divu, trīs mēnešu maksājuma apmērā. Turklāt jāatceras, ka dzīvoklis, ņemot kredītu mājas siltināšanai, īpašniekam nav jāieķīlā, skaidro T. Botina-Solomaha. Tad, ja dzīvoklis tiek pārdots, kredīta nenomaksātā daļa tiek attiecināta uz šo dzīvokli, un tātad saistības pāriet nākamajam dzīvokļa īpašniekam.
Jauni risinājumi naudas gādāšanā
Ja nu dzīvokļu īpašnieki nolēmuši renovēt savu māju, bet maciņš pavisam plāns, iespējams izmantot energoservisa kompānijas pakalpojumus.
Energoservisa kompānija (ESKO) (angliskais saīsinājums ESCO, latviski- ESKO) ir uzņēmums, kas sniedz plašu ar enerģētikas nozari saistītu pakalpojumu klāstu, tostarp īstenojot energotaupības projektus, nodrošinot enerģētikas infrastruktūras ārpakalpojumus, enerģijas ražošanu un piegādi, kā arī risku pārvaldību. ESKO darbība ļauj atjaunot nekustamos īpašumus, kuru renovācijai nepietiek līdzekļu. Pie tam ESKO var būt jebkuras nozares uzņēmums vai uzņēmumu grupa ar brīviem finanšu līdzekļiem un iespējām garantēt lētus kredītus.
Šobrīd Latvijā darbojas divas šāda veida kompānijas - SIA „Sunenergy Energy Baltic” un „Latio Namsaimnieks”. Šī niša pagaidām mūsu valstī vēl nav attīstīta, un tā paver visai labas perspektīvas, uzskata pilsētplānošanas uzņēmuma „Urb. Energy” eksperts Zigo Rutkovskis.
Ejot tradicionālo ceļu, lai uzlabotu mājas energoefektivitāti, dzīvokļu īpašniekiem vispirms nākas sarūpēt nepieciešamos līdzekļus jeb kredītu, kas ir parasti visai sarežģīts un garš process, ņemot vērā mūsu cilvēku maksātspēju un nespēju savstarpēji vienoties par nama siltināšanas sākšanu. Savukārt ESKO piedāvā citu ceļu – uzņēmums finansē visus renovācijas darbus un pēc tam atgūst ieguldītos resursus, par avotu izmantojot ietaupīto. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki turpina maksāt par siltumu tāpat kā iepriekš, līdz ESKO tiek segti visi izdevumi un, protams, apmaksāti peļņas procenti.
"Šogad renovācijas darbi kopumā ritēs aptuveni 100 daudzdzīvokļu mājās gandrīz 20 apdzīvotās vietās visā Latvijā."
Iznākumā dzīvokļu īpašnieki saņem pilnīgi renovētu ēku, kurai nākamais remonts būs nepieciešams pēc divdesmit, trīsdesmit gadiem. Vēl ESKO uzņēmums papildus nodrošina šo ēku uzturēšanu, informē SIA „Sunenergy Energy Baltic” valdes loceklis Raivo Damkevics. Šāds risinājums var būt interesants tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri negrib uzņemties riskus un namā ieguldīt savu naudu.
ESKO uzņēmumi saviem projektiem namus parasti izvēlas, ņemot vērā vairākus faktorus – mājas tehnisko stāvokli, tās atrašanās vietu un siltuma izmaksas attiecīgajā pilsētā. Jo siltums dārgāks, jo projekts efektīvāks.
Taču tajā pašā laikā ESKO uzņēmumam ir arī savas problēmas, stāsta R. Damkevics. „Kā zināms, lēmumu par mājas renovāciju pieņem dzīvokļu īpašnieki. Savas pilsētas namu renovāciju, kā redzams, īpaši atbalsta valmierieši, savukārt Rīgā šis process ir smags un garš, bet, piemēram, Jēkabpilī par siltināšanu labāk pat nerunāt. Šādu lēmumu pieņemšanu vai noraidīšanu rosina būtisks apstāklis – vai attiecīgajā pilsētā ir labi piemēri (siltinātas mājas), vai arī tādu nav. Tieši tāpēc mums problēmu nav ar siltināšanas projektiem Valmierā, kur katrs interesents var aiziet un, kā saka, aptaustīt renovētu ēku. Kā labu piemēru es gribētu minēt māju Valmierā, Gaujas ielā 13. Pašlaik līdzīgus projektus ir gatavi uzsākt četru blakus namu iemītnieki.
Otra problēma – mūsu dzīvokļu īpašniekiem saimnieka sajūta par savu īpašumu parasti beidzas pie dzīvokļa ārdurvīm un par kopīpašuma uzturēšanu viņi interesi neizrāda. Treškārt, Latvijā trūkst uzņēmumu, kas piedāvātu kompleksu servisu no ēkas siltināšanas līdz apsaimniekošanai.
Īpaši par saviem īpašumiem vajadzētu rūpēties pašvaldībām – ja tagad netiks uzsākta šo ēku renovācija, pēc gadiem divdesmit šajā pasākumā nāksies ieguldīt apmēram desmit divdesmit reižu lielākas naudas summas nekā tagad.”
Arī pašvaldības var veidot savus energoservisa uzņēmumus
Pašvaldības energoservisa uzņēmuma veidošanas modelis (PEKO) (Public Internal Performance Commitments (PICO) – angliski; PEKO – latviski – red.) ir pašvaldībai piederošs uzņēmums, kas darbojas pēc ESKO principiem, savai darbībai izmantojot gan pašvaldības finanšu līdzekļus, gan piesaistītu finansējumu.
Piemēram, Rīgā šobrīd renovācija ir nepieciešama aptuveni 6000 tūkst. ēku 12 milj. kvadrātmetru platībā. Kopējās izmaksas tiek lēstas ap 615 milj. latu.
Kā liecina statistika, tad no dzīvokļa kopējās enerģijas patēriņa 70% veido apkure, siltais ūdens – 15%, gāze un elektroenerģija arī 15 procentus. Apkures sezonā šo ēku siltuma patēriņš parasti pārsniedz 200 kWh/m2, taču līdz 2020. gadam jāsasniedz mērķis - 150 kWh/m2.
"ESKO piedāvā citu ceļu – uzņēmums finansē visus renovācijas darbus un pēc tam atgūst ieguldītos resursus, par avotu izmantojot ietaupīto."
Jāpiebilst, ka PEKO uzmanības lokā neatrodas tikai ēku siltināšana un servisa pakalpojumi, bet, tāpat kā ESKO, arī rūpes par racionālu enerģijas izmantošanu, piemēram, ielu apgaismojumam un citiem nolūkiem. Rīgā šobrīd ir 1510 apgaismotu ielu, parku, skvēru un dzīvojamo masīvu. Tajā pašā laikā nakts stundās gaismas nav 167 galvaspilsētas ielās. Šāds energoservisa uzņēmums varētu veicināt modernu apgaismošanas līdzekļu, tostarp gaismas diožu (LED), ieviešanu.
Enerģijas taupīšanu sekmētu arī saules enerģijas izmantošana. Piemēram, ar Rīgas enerģētikas aģentūras atbalstu plānots ar saules kolektoriem apgādāt trīs galvaspilsētas sociālās mājas.
Veidojot pašvaldības energoservisa uzņēmumu, aktuāls ir sensenais jautājums - kur ņemt finanšu resursus? Ja ESKO var likt lietā savus uzkrātos naudas līdzekļus, tad PEKO gadījumā speciālisti iesaka dibināt Rotācijas fondu. Tas tiek definēts kā ilgtermiņa finanšu instruments, ko veido investīciju projektu īstenošanai, nodrošinot projektu finansēšanu galvenokārt aizdevuma (dažkārt arī granta) veidā ar zemām procentu likmēm vai vispār bez tām. Tātad - cik daudz aizņemies, tik arī atdod. Taču no šī avota resursus varētu saņemt projekti ar nodrošinātu atmaksu un pārskatāmu kreditēšanas laiku. Savukārt atmaksātie līdzekļi tiktu atkal izmantoti nākamajiem projektiem.
Rīgā šāda Rotācijas fonda pamatkapitālu varētu veidot starptautisko banku un pašvaldības finansējums. No šī fonda naudas resursus tālāk novirzītu dzīvokļu īpašnieku biedrībām vai pašvaldības PEKO. Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna uzskata, ka ik gadu šāds aizdevums varētu būt ap diviem līdz trīs miljoniem latu.
