Pirms Ziemassvētkiem Rīgas, Saldus, Madonas un pašmāju pārvaldniekus un citus interesentus uzņēma SIA „Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde” (JNĪP) kopā ar Zemgales reģionālo enerģētikas aģentūru. Diskusijas galvenokārt raisījās ap pieredzi, kuru uzkrājusi JNĪP, renovējot vairākas pilsētas daudzdzīvokļu mājas.
Krājot pieredzi
SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, kas dibināta 1998. gadā, ir lielākais māju apsaimniekošanas uzņēmums Jelgavā. Pašlaik tā rūpējas par 435 dzīvojamām ēkām, kurās ir aptuveni 14 500 dzīvokļu. Šo namu vidū īpaši izceļas trīs, kuri pēc renovācijas ieguvuši jaunu veidolu.
Pirmos divus namus 4. līnijā un Helmaņa ielā atjaunoja Vides ministrijas un Vācijas Vides, dabas aizsardzības un reaktoru drošības federālās ministrijas kopīga projekta ietvaros. Būvniecības darbus organizēja SIA JNĪP un „Austrumeiropas mājokļu apsaimniekošanas iniciatīva” (IWO – „Initiative Wohningswirtschaft Osteuropa”). Savukārt trešā māja Raiņa ielā tika renovēta, izmantojot ERAF līdzfinansējumu.
„Īstu renovācijas skolu mēs izgājām, īstenojot pirmos divus projektus, strādājot plecu pie pleca ar vācu kolēģiem,” atceras JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis.
Sākumā vācu pusi neapmierināja izstrādātais projekts, kas tika ievērojami pārveidots. Strādājot Latvijā, vācu būvinženieri secināja, ka mūsu būvnieki izmanto stipri novecojušus konstruktīvus risinājumus un darba metodes. Tāpēc ar partneru atbalstu tika sagatavots Vācijas būvniecības praksei atbilstošs darbu apraksts. Tajā sīki atspoguļota visa nama renovācijas procesa gaita - sākot no sienu siltināšanas materiālu izvēles un uzklāšanas tehnoloģijas līdz durvju un logu aiļu, balkonu pieslēgumu veidošanas paņēmieniem, no jumta renovācijas līdz ventilācijas sistēmas atjaunošanas veidam.
"Vācu būvinženieri secinājuši, Latvijā būvnieki izmanto stipri novecojušus konstruktīvus risinājumus un darba metodes."
Šāds apraksts dod iespēju izvairīties no nekvalitatīviem materiāliem, precīzi noteikt to cenu, kā arī samaksu par darbu, tajā iekļauta instrukcija, kā, piemēram, pareizi iekārtot būvlaukumu. Tādējādi šajā grāmatā norādītas visas mājas renovācijas detaļas, uzskata J. Vidžis.
Šai sadarbībai tagad ir arī turpinājums – TWO un JNĪP šogad uzsāka projektu „Mājas draugs”, kura ietvaros šobrīd zināšanas apgūst divdesmit pieci nākamie ēku renovācijas vadītāji – būvniecības speciālisti no arhitektu un projektēšanas birojiem, pašvaldību namu apsaimniekošanas uzņēmumu, valsts struktūru un citu organizāciju pārstāvji no Cēsīm, Bauskas, Jelgavas, Rīgas, Auces un citām Latvijas pilsētām. Gan Vācijā, gan tepat, Latvijā, viņi mācās ieinteresēt dzīvokļu īpašniekus uzlabot savus dzīves apstākļus, rīkot kopsapulces, uzraudzīt un vadīt namu renovācijas darbus.
Ko darīt ar lodžijām
„Apsekojot Helmaņa ielas namu, saskārāmies ar visai smagu problēmu saistībā ar lodžijām,” turpina J. Vidžis. „Vācu puse sākumā gandrīz vai kategoriski pieprasīja demontēt vecās lodžijas, jo tās bija kļuvušas cilvēkiem bīstamas. Tomēr pārrunās radām citu risinājumu, jo jaunu lodžiju būvniecība būtu pārāk dārga. Renovācijas laikā nomainījām tām priekšējos paneļus, aizstiklojām, savukārt grīdas tika izklātas ar flīzēm. Tas deva iespēju novērst tā dēvētos aukstuma tiltus, kurus šīs sērijas namos veido lodžiju konstruktīvie elementi. Tagad nama istabas, kas vērstas uz rietumiem, ir ieguvušas dubultstiklojumu.
Par uzkrāto pieredzi iespējams stāstīt daudz, taču uz galveno jautājumu – vai bija jēga šos namus renovēt – atbildi dod konkrēti skaitļi jeb, precīzāk, šo namu dzīvokļu īpašnieku maksājumi par siltumu.
Vidēji Jelgavā par siltumu dzīvokļu īpašnieki maksā 0,71 Ls/m², turpretī 4. līnijas renovētā nama iemītniekiem no maciņa nākas izņemt 0,38 Ls/m². Vēl labāka situācija ir Helmaņa ielā – tur iedzīvotājiem jāmaksā vien 0,19 Ls/m²; Raiņa ielas renovētajā namā šī maksa tomēr joprojām ir augsta - 0,43 Ls/m², jo nams pēc renovācijas vēl žūst. Šie aprēķini veikti 2010. gada novembrī.”
"Pagaidām nav atbildes – vai atjaunotajām mājām tiks piemērots augstāks nekustamā īpašuma nodoklis, jo pēc renovācijas to kadastrālā vērtība palielinās."
Un vēl kāda jelgavnieku inovācija, kas neskar renovētās mājas, taču lieti var noderēt citu namu iemītniekiem. Ziema ir lielākais aukstā ūdens cauruļvadu ienaidnieks. To zina visi, kam nācies atkausēt aizsalušas caurules. Tas ir mokošs darbs, kura dēļ pieredzētas arī bēdīgas sekas - nosvilināts ne viens vien nams.
Jelgavā sevi labi pierādījušo risinājumu galvenokārt izmanto ar malku apkurināmās mājās, kurām ūdensvada caurules atrodas aukstās kāpņu telpās. Pašregulējošo sildkabeli iemontē tieši aizsalstošajā ūdensvadā, un līdz ko ūdens gatavojas pārvērsties ledū, tas sāk darboties automātiski. Sistēmu pieslēdz standarta elektrotīklam, taču ieteicams izmantot tā dēvēto strāvas noplūdes automātu, ja kabelis iemontēts metāla caurulē. Pie tam šī ietaise nepatērē daudz elektrības.
Sarežģītākais – iedzīvotāju pārliecināšana
Atvērto durvju dienas laikā jelgavnieku viesi apmeklēja arī renovētās mājas un paši aplūkoja veikumu.
Raiņa ielas 3. namā pasākuma dalībnieki tikās ar šā nama vecāko Aivaru Pūku un apsprieda ikvienas renovācijas sarežģītāko jautājumu - kā izdevies pārliecināt mājas iedzīvotājus sākt ēkas siltināšanu.
„Pēc pieredzes varu teikt, ka kopsapulces, lai pārliecinātu iedzīvotājus par šo darbu lietderību, nelīdz. Kad to sapratu, katru dzīvokļu īpašnieku uzrunāju atsevišķi. Pirmā stāva iedzīvotāji lielākoties piekrita uzreiz, bet citus vajadzēja pārliecināt. Tiesa, bija gadījums, kad pagājušajā ziemā kādā dzīvoklī pie radiatoriem pat nosarmoja siena, un tad jau par siltināšanas nepieciešamību šaubu vairs nebija,” atzina A. Pūka.
„Mūsu māja ir līdzīga tai, kāda Jelgavā ir nosiltināta Helmaņa ielā. Mani īpaši interesē lodžiju renovācijas risinājumi, šo darbu izmaksas. Arī mūsu mājā tās ir katastrofālā stāvoklī,” sacīja atvērto durvju dienas dalībniece, mājas vecākā Aina Lūsēna no Saldus. „Esmu piedalījusies vairākos semināros par daudzdzīvokļu māju siltināšanu, taču šī ir pirmā reize, kad ir iespēja redzēt, kā renovētas trīs dažādas mājas. Diemžēl šādu piemēru Saldū pagaidām nav. Kopumā tas ir grūts un sarežģīts darbs, kas prasa ievērojamus pūliņus.”
A. Lūsēna vēl piebilda, ka viņu māja, ļoti iespējams, Saldū būs pirmā, kas tiks atjaunota, izmantojot ERAF līdzfinansējumu. Projekts jau ir iesniegts LIAA, un darbi sāksies pavasarī.
"Smaga namu apsaimniekošanas problēma ir cīņa ar parādniekiem, un visai bieži apsaimniekotāji tajā ir zaudētāji."
„Visā pilnībā jāpiekrīt Pūkas kunga teiktajam, ka lielākā problēma ir iedzīvotājus pārliecināt par pārmaiņu nepieciešamību,” tā A. Lūsēna. Taču dzīvokļu īpašniekiem ir jāskaidro ne tikai par siltināšanu, bet arī citiem darbiem, kas paaugstina ēkas energoefektivitāti. Piemēram, par logu nomaiņu, apkures sistēmas un stāvvadu renovāciju.
Arī jelgavnieku pieredze liecina - tikai veicot pilnīgu nama energorenovāciju, iespējams gūt vislielāko efektu. Obligāti nepieciešams modernizēt apkures un karstā ūdens apgādes sistēmu. Jāpiebilst, ka divpadsmit daudzdzīvokļu māju sildķermeņi (radiatori) Jelgavā ir aprīkoti ar individuālā siltumenerģijas patēriņa uzskaites devējiem (alokatoriem), kas apkures izmaksas ļauj aprēķināt pēc proporcionālā patēriņa metodes. Tas nozīmē – maksā tik, cik esi patērējis.
Cīņa ar parādniekiem
Tikšanās dalībnieki atzina, ka smaga namu apsaimniekošanas problēma ir cīņa ar parādniekiem un visai bieži apsaimniekotāji tajā ir zaudētāji. Grūtības galvenokārt rodas parādu atgūšanas secības dēļ, jo pagaidām neapstrīdama prioritāte ir bankām.
Kā viens no iespējamiem risinājumiem tika piedāvāta iespēja parādus cedēt jeb tos pārdot kādai trešajai personai, kas nodarbosies ar parāda atgūšanu. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, cilvēkiem, kuri ņēmuši kredītus mājokļa iegādei, nereti ir jāizvēlas vai tos atmaksāt, vai arī norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem. Parasti gan viņi izvēlas maksāt kredītu, saka J. Vidžis.
Pagaidām nav arī atbildes uz jautājumu – vai atjaunotajām mājām tiks piemērots augstāks nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), jo pēc renovācijas to kadastrālā vērtība palielinās. Sanāksmes dalībnieki izteica domu, ka valstij, lai veicinātu energoefektīvu mājokļu rašanos, vajadzētu pieņemt normatīvos aktus, kas renovētām mājām noteiktu zemāku NĪN, bet šo nodokli paaugstinātu ēkām, kuras „silda” apkārtējo vidi.
Kopumā, kā secināja J. Vidžis, māju renovācija dod neapstrīdamu labumu – tiek ietaupīts siltums, pagarinās namu dzīves cikls, to apsaimniekošanai jātērē mazāk līdzekļu nekā agrāk, jo nav jāveido uzkrājumi remontiem. Taču, viņaprāt, galvenais ieguvums pēc šiem kopdarbiem ir draudzīgās attiecības, kas šajos namos veidojas dzīvokļu īpašnieku starpā, un attieksme pret savu namu kopumā.
