Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Saules kolektori dzīvojamām mājām, šķiet, drīz vairs nebūs tikai bagātu cilvēku greznība.
FOTO: "LA sistēmas"
Lai situāciju vērstu uz labu, ES pieņēmusi Direktīvu par atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanas veicināšanu (209/28/EK). Tās mērķis ir – 2020. gadā 20 procentu no ES dalībvalstu enerģijas galapatēriņa iegūt no atjaunojamiem energoresursiem. Šī direktīva pamatos nodrošina nepieciešamo politisko atbalstu atjaunojamo energoresursu tirgiem.
Direktīva nosaka, ka divdesmit septiņām ES dalībvalstīm ir jāiesniedz savi valsts rīcības plāni atjaunojamo energoresursu jomā (VRPAE), kura veidošanai jāizmanto Eiropas Komisijas piedāvātais paraugs.
Nozīmīgākais pienesums – no lielajām hidroelektrostacijām
Latvijā atbilstoši Direktīvai 2009/28/EK ir sagatavots Atjaunojamās enerģijas likuma (AEL) projekts, kura mērķis ir veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu tautsaimniecības vajadzībām, noteikt stabilu ilgtermiņa investīciju vidi atjaunojamās enerģijas ražošanai, lai līdz 2020. gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvars kopējā bruto enerģijas gala patēriņā sasniegtu vismaz 40% un turpmāk pakāpeniski pieaugtu (AEL 2. pants). Diemžēl likums vēl atrodas pilnveidošanas stadijā.
Kā zināms, atjaunojamo energoresursu sarakstā ir atrodams vējš, ūdens, saules starojums, biomasa (koksne, biogāze u.c.), kā arī zemes siltums un citi resursi. Latvijā atjaunojamie energoresursi aizņem vienu trešo daļu primāro energoresursu bilancē. To vidū divi visvairāk izmantotie šo energoresursu veidi ir koksne un hidroresursi, kas Latviju ES ierindo AER apguvēju līderu pozīcijās. Šā pienesuma pamatdaļu dod valsts trīs lielākās hidroelektrostacijas (HES). Tajās vidēji saražo 70% no kopējā iegūtā elektroenerģijas apjoma. Ķeguma HES kopējā jauda ir 264,1 MW, Pļaviņu HES – 868,5 MW un Rīgas HES – 402 MW.
Savukārt vēja enerģija un biogāze tiek izmantota ievērojami mazāk, bet saules enerģija tikai atsevišķu pilotprojektu ietvaros.
No cita skatupunkta
Taču uz energodrošības problēmu iespējams paraudzīties arī no cita skatupunkta. Kā zināms, ievērojama enerģijas daļa tiek tērēta ēku apsildīšanai, taču, salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā pēckara gados celtie sērijveida dzīvojamie nami parasti ir ar zemu siltumnoturību. Kā liecina statistika, šādos mājokļos mitinās vairāk nekā 70 procentu Latvijas iedzīvotāju. Līdzīgas vainas piemīt arī sabiedriskajām (skolas, slimnīcas utt.) un rūpnieciskajām ēkām.
Lai gaisā veltīgi neizkūpinātu AER ražošanā ieguldītos līdzekļus, Latvijā ir pieejama virkne dažādu ES atbalsta programmu. Šeit vispirms jāmin Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitāte „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, kurā līdz 2010. gada beigām kopumā bija iesniegti vairāk nekā 270 projekti par kopējo ERAF līdzfinansējumu aptuveni 14 milj. latu apmērā (vēl pieejami ap 30 milj. latu). Turklāt dzīvokļu īpašnieku interese par šo programmu arvien vēršas plašumā. Dažas aplēses liecina, ka programmas ietvaros pieejamais līdzfinansējums varētu tikt apgūts nākamajā gadā.
"Atjaunojamo energoresursu sarakstā ir atrodams vējš, ūdens, saules starojums, biomasa (koksne, biogāze u.c.), kā arī zemes siltums un citi resursi."
„Esam gandarīti, ka programmā iesaistās gan pašvaldību uzņēmumi, kas atbildīgi par māju apsaimniekošanu, gan dzīvokļu īpašnieku biedrības, kurās iniciatīva par mājas siltināšanu nāk no pašiem nama iedzīvotājiem. Īstenotie projekti kļūst par kaimiņa pozitīvo piemēru, un domāju, ka sakopta un siltināta māja ir katra kārtīga saimnieka prestiža jautājums.
Taču būtiskākais mājokļu siltināšanas programmas efekts atspoguļojas iedzīvotāja maciņā – renovēto māju apkures rēķini ir par 30-50 procentiem mazāki nekā iepriekš,” stāsta ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Šobrīd ar ERAF līdzfinansējumu ir renovēta 51 daudzdzīvokļu māja, bet darbs sākts 57 daudzdzīvokļu namos, kuros siltumnoturības paaugstināšanas pasākumi tiks pabeigti šogad.
Valsts atbalsts kļūst plašāks
Martā stāsies spēkā grozījumi 2009. gada 10. februāra Ministru kabineta noteikumos Nr. 138, kas regulē ERAF aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”. Tie nosaka, ka uz ERAF līdzfinansējumu varēs pretendēt arī pirmskara laikā būvētās ēkas, kā arī projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos tiks atcelts līdzšinējais tā dēvētais minimālo 20 punktu slieksnis. Līdz ar to uz atbalstu sava mājokļa renovācijai varēs pretendēt arī mājas teritorijās ar augstiem attīstības indeksiem un ar nelielu dzīvokļu skaitu.
Māju renovācijas procesa veicināšanā iesaistās arī pašvaldības, īpaši aktīva šajā ziņā ir Valmiera. Arī Daugavpils dome daudzdzīvokļu māju siltināšanā ir gatava ieguldīt 80% nepieciešamā līdzfinansējuma. Šī pašvaldības programma sāks darboties šogad, un turpmāk dome ik gadu plāno līdzfinansēt divās līdz trīs daudzdzīvokļu mājās veiktos renovācijas darbus.
Arī līdz šim iedzīvotājiem bija iespēja pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu māju siltināšanā, tomēr četru gadu laikā to izmantojuši tikai divu namu iedzīvotāji. Šobrīd renovācijas process ir uzsākts diezgan daudzās mājās: 183 mājām ir sagatavots energoaudita atzinums, tiek izstrādāti siltināšanas projekti un veikti citi darbi.
Mērķa sasniegšanai pieejami desmitiem miljonu latu
Ministru kabinets gadu mijā ir akceptējis divus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātos MK noteikumu projektus „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Zema enerģijas patēriņa ēkas” nolikums” un „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Atjaunojamo energoresursu izmantošana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai” nolikums”.
Šo konkursu mērķis ir oglekļa dioksīda emisijas samazināšana, veicot zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, esošo ēku rekonstrukciju vai vienkāršoto renovāciju un ieviešot tehnoloģijas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, kā arī nodrošināt pāreju no tehnoloģijām, kurās izmanto fosilos energoresursus, uz tehnoloģijām, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus.
Abu konkursu ietvaros pieejamais KPFI līdzfinansējums attiecīgi ir vairāk nekā 7,2 un 27,7 milj. latu.
"Kad tika atklāts ERAF atbalsts māju siltināšanai, skeptiķi bija vai ik uz katra soļa. Šodien, kad renovētās mājas var aplūkot daudzās Latvijas pilsētās, attieksme sāk mainīties, jo - labs ir labs. "
Šie MK noteikumi paredz, ka cita starpā pieteikumus varēs iesniegt arī fiziskas personas, kas ir pirmais gadījums ES līdzfinansējumu vēsturē Latvijā. Projektu īstenošanas uzraudzību veiks valsts SIA „Vides investīciju fonds”.
Ministru kabinets ir pieņēmis arī noteikumus „Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā” nolikums”, kura mērķis ir atbalstīt mikroģenerācijas siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādi un uzstādīšanu dzīvojamai mājai, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi tikai mājsaimniecības vajadzībām.
Pieejamais finansējums būs vairāk nekā 11,3 milj. latu, bet vienam projektam paredzētais līdzfinansējums nedrīkstēs pārsniegt 7000 latu jeb 50% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Arī šajā gadījumā projektus šim konkursam varēs iesniegt dzīvojamās mājas īpašnieks, kas ir fiziska persona, uz kuras vārda reģistrēta dzīvojamā māja, kā arī vairāku dzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku izveidotā biedrība, kuru attiecīgais nekustamais īpašums ir atsevišķu divu, triju vai vairāku dzīvokļu mājā.
Ņemot vērā jau iepriekš izsludinātos konkursus, kopējā aina šķiet cerīga un tā nedod iemeslu žēloties par resursu trūkumu.
Trīsvienība: ēkas atjaunošana, naudas ietaupījums un draudzīgums videi
Ejot enerģētiskās neatkarības ceļu, vienā veselumā ir jāapvieno atjaunojamie energoresursi jeb, precīzāk, to izmantošana, ēku renovācija un naudas līdzekļi.
Kad tika atklāts ERAF atbalsts māju siltināšanai, skeptiķi bija vai ik uz katra soļa. Šodien, kad renovētās mājas var aplūkot daudzās Latvijas pilsētās, attieksme sāk mainīties, jo - labs ir labs. Tieši tāpēc nepieciešami paraugprojekti, kur katrs interesents var iepazīties, aptaustīt un izvērtēt jauno tehnoloģiju lietderību.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts ir izveidojis līdz šim Latvijā nebijušu daudzdzīvokļu mājas siltumapgādes risinājumu – kompaktu saules un granulu apkures sistēmu.
Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt siltumenerģijas patērētāju – daudzdzīvokļu māju -, izmantojot tikai atjaunojamos energoresursus: maksimāli paņemot enerģiju no saules un nepieciešamo papildu enerģiju gūstot no granulu katla, stāsta RTU profesore Dagnija Blumberga. Tas ir pirmais šāda veida projekts Latvijā.
"Ejot enerģētiskās neatkarības ceļu, vienā veselumā ir jāapvieno atjaunojamie energoresursi jeb, precīzāk, to izmantošana, ēku renovācija un naudas līdzekļi. "
RTU speciālisti projektam izvēlējās 30 dzīvokļu namu Siguldā, kuru aprūpē dzīvokļu īpašnieku biedrība „Barons 2”. Minētā ēka tika atlasīta vairāku iemeslu dēļ: līdz šim tās apkurei izmantoja dabasgāzi, māja nebija siltināta, enerģijas patēriņš sasniedza 484 MWh/gadā, un maksa par dabasgāzi šajā laikposmā pārsniedza 16 tūkst. latu.
Projekta laikā uz mājas jumta tika uzstādīti saules kolektori un pie ēkas novietots konteiners ar granulu katlu. Papildus apkures sistēmas pārveidei nams tiks arī siltināts. Aprēķini liecina, ka pēc mājas siltināšanas tās enerģijas patēriņš samazināsies aptuveni par 180 MWh/gadā, bet pāreja uz saules-granulu apkures sistēmu nama iedzīvotājiem gadā ļaus ietaupīt vairāk nekā astoņus tūkstošus latu.
Šādu risinājumu RTU speciālisti iesaka namiem, kuros nav vairāk par 36 dzīvokļiem, ēkas kopplatība nepārsniedz 1700 m² un kuros līdz šim ir darbojusies autonoma apkures sistēma. Protams, ēka ir arī jāsiltina.
Jaunās sistēmas ieguvumi, kā redzams, ir vairāki. Bet, pirmkārt, saules saražotā enerģija nerada vides piesārņojumu, un granulu katlu slāpekļa oksīdu emisija ir mazāka nekā dabasgāzes katliem.
RTU profesore D. Blumberga uzskata: plašāk izmantojot zaļās enerģētikas risinājumus, iespējams ietaupīt miljoniem latu, kurus šobrīd maksājam par gāzes un cita fosilā kurināmā piegādi. Šie ietaupītie resursi ļautu veidot jaunas, videi draudzīgas tehnoloģijas, kurās izmanto atjaunojamos resursus, kā arī radīt jaunas darbavietas.
