Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Māju renovācijas sezona ir klāt. Valsts līdzfinansējums arī ir, vajadzīga tikai vēlēšanās.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Kopš aktivitātes uzsākšanas līdz šā gada 12. aprīlim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), bet pirms tam Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra (BEMA) ir saņēmusi 383 projektu iesniegumus, no kuriem 195 ir apstiprināti (tai skaitā 24 ir pabeigti), 90 - noraidīti, 31 - atsaukts vai pārtraukts un 67 vēl atrodas vērtēšanas procesā. Līdz šai celtniecības sezonai kopumā ir renovēts nedaudz vairāk kā 50 namu.
Astotajā kārtā iesniegumus pieņems līdz 31. maijam
Kā atzinis ekonomikas ministrs Artis Kampars, šī situācija viņu ne visai apmierina: kaut gan iezīmējušās arī pozitīvas tendences, resursi tik un tā tiek apgūti pārāk lēni.
Lai veicinātu pieejamo līdzekļu apguvi un paplašinātu pretendentu loku, kā arī vienkāršotu projektu sagatavošanas procedūru, valdība 5. aprīlī apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 138 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.4.1. aktivitāti "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi"" (MK noteikumi Nr. 273, stājās spēkā 15.04.2011.), nosakot, ka šis regulējums attiecas uz 1. līdz 8. projekta iesniegumu atlases kārtu, un MK noteikumus "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.4.1. aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" devīto projektu iesniegumu atlases kārtu" (MK noteikumi Nr. 272, stājās spēkā 20.04.2011.).
"Līdz šai celtniecības sezonai kopumā ir renovēts nedaudz vairāk kā 50 namu."
Astotajai projektu iesniegumu atlases kārtai projektu iesniegumus (atbilstoši 10.02. 2009. MK noteikumiem Nr. 138) varēs iesniegt līdz šā gada 31. maijam.
"Dažkārt neizpratni rada grozījumi MK noteikumos Nr. 138, kas nosaka ERAF finansējumu 17 milj. latu apmērā, kā arī finansējuma saņēmēju līdzfinansējuma apmēru – 12,3 miljonus latu," skaidro EM ES fondu ieviešanas departamenta nodaļas vadītāja Zane Galinska.
"Kopējā summa - 44 miljoni latu, kas atvēlēti daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai, tika sadalīti divās daļās; 17 miljonus latu varēs izmantot tie pretendenti, kas LIAA ir iesnieguši vai šobrīd 8. kārtai iesniedz savus projektus, savukārt otra daļa – 27 miljoni latu - būs pieejami tiem, kuri savus projektus iesniegs 9. atlases kārtai. Ja 8. kārtai atvēlētie līdzekļi netiks iztērēti, šos resursus varēs apgūt 9. kārtas pretendenti. Tātad kopējā ERAF līdzfinansējuma summa nemainīsies."
Paplašināts projektu iesniedzēju loks
ERAF finansējuma saņēmēji var būt juridiskas personas (DzĪKS, DzĪB, SIA, pašvaldības uzņēmums) vai fiziskas personas (mājas pārvaldnieks, cita pilnvarota persona). Taču visus lēmumus pieņem dzīvokļu īpašnieki, jo tikai viņi ir tiesīgi izvēlēties pilnvaroto personu un parakstīt pilnvarojuma līgumu.
"Vērtējot aktivitātes ieviešanu, EM ir konstatējusi, ka aktivitātes ietvaros nepieciešams paplašināt projektu iesniedzēju loku, nosakot, ka atbalstāma arī pirmskara laikā būvēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācija," stāsta Z. Galinska.
Tātad MK grozījumi paredz, ka tagad uz atbalstu varēs pretendēt to daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki, kuru namu būvniecība ir uzsākta pirms 1993. gada un kuri nodoti ekspluatācijā līdz 2002. gadam (izņemot ēkas, kuras iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā). Tas nozīmē, ka ERAF līdzfinansējumu mājas renovācijai tagad varēs iegūt arī pirms Otrā pasaules kara celtie nami. Taču tajā pašā laikā tiek saglabāta vecā prasība - mājai jābūt sadalītai dzīvokļu īpašumos un vienam īpašniekam nedrīkst piederēt vairāk kā 20% no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita. Turklāt šādā mājā esošā neapdzīvojamo telpu platība nedrīkst pārsniegt 25% no dzīvojamās telpas kopplatības. Šis nosacījums ir attiecināms, piemēram, uz veikalam, pasta nodaļai vai citām komercvajadzībām nodotām telpām. Taču tas neskar mājas pagrabu vai bēniņus, kas ir koplietošanas telpas.
Tāpat kā iepriekšējos noteikumos, vienam projektam maksimāli pieļaujamā līdzfinansējuma summa nedrīkst pārsniegt 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru, un tā veido 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Savukārt, ja mājā 10% dzīvokļu pieder īpašniekiem, kas ieguvuši maznodrošinātas personas statusu, tad atgūstami 60% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Maznodrošinātā statusa atzīšanu nosaka pašvaldību saistošie noteikumi. Piemēram, Ventspils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr. 7 "Par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa noteikšanu un sociālās palīdzības (pabalstu) piešķiršanas kārtību Ventspils pilsētā".
"Visus lēmumus pieņem dzīvokļu īpašnieki, jo tikai viņi ir tiesīgi izvēlēties pilnvaroto personu un parakstīt pilnvarojuma līgumu."
"Mainīta arī vērtēšanas sistēma," informē Z. Galinska. "Vērtējot iesniegtos projektu iesniegumus, mēs secinājām, ka dzīvojamās mājas ar nelielu dzīvokļu skaitu, kuras atrodas teritorijās ar augstu attīstības indeksu, visai bieži neatbilst projektu vērtēšanas kritērijiem un nespēj sasniegt noteikto minimālo 20 punktu slieksni, lai saņemtu ERAF atbalstu. Tāpēc šī prasība jaunajos noteikumos ir atcelta.
Praksē ir sastopami arī gadījumi, kad uz zemesgabala, kam piešķirts viens kadastra numurs jeb viena adrese, atrodas divas vai vairākas atsevišķas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas. Vēsturiski šāda situācija dažkārt izveidojusies privatizācijas rezultātā, kad šo zemesgabalu nebija iespējams sadalīt. Tātad tas ir viens kopīpašums. Tajā pašā laikā Dzīvokļa īpašuma likums nosaka - lai pieņemtu lēmumu par jebkura nama, kas atrodas uz šāda zemesgabala, renovāciju, ir nepieciešama piekrišana - 50% plus viena balss no visu vienā adresē esošo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem. Šajā gadījumā, lai neaizskartu to dzīvokļu īpašnieku tiesības, kuriem pieder dzīvokļu īpašumi mazākajā mājā, atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem uz ERAF līdzfinansējumu varēs pretendēt arī nami, kuros ir mazāk par pieciem dzīvokļiem (prasība par to, ka mājai jābūt sadalītai dzīvokļu īpašumos un vienam īpašniekam nedrīkst piederēt vairāk par 20% no kopējā dzīvokļu īpašuma skaita, tiks skatīta visām mājām, kas atrodas vienā adresē kopā). Tātad vienlaikus varēs renovēt blakus stāvošos daudzstāvu namu un nelielu, piemēram, četru dzīvokļu ēku. Šis regulējums īpaši aktuāls būs mazpilsētās."
Naudas lietas – attiecināmās izmaksas
Tāpat kā iepriekšējos MK noteikumos, ERAF līdzfinansējums ir paredzēts būvdarbu veikšanai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajās daļās, projekta dokumentācijas sagatavošanai, projekta būvuzraudzībai un autoruzraudzībai.
Attiecināmajās izmaksās, tāpat kā agrāk, ir iekļautas projekta būvuzraudzības un autoruzraudzības, kā arī energoaudita, tehniskās apsekošanas, būvniecības izmaksu tāmes, būvprojekta vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijas izstrādāšanas izmaksas. Jaunajos noteikumos šis uzskaitījums papildināts ar tehniskā projekta ekspertīzes izmaksām. Jāpiebilst, ka tehniskās dokumentācijas izstrādāšanas, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas nedrīkst pārsniegt 10% no kopējām attiecināmajām izmaksām.
Jaunajos noteikumos precīzāk ir formulētas būvdarbu izmaksas. Attiecināmajās izmaksās ir iekļauta ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšana un nomaiņa, tai skaitā ārsienu logu, kas atrodas atsevišķu dzīvokļu īpašuma robežās, atjaunošana vai nomaiņa. Šo darbu uzskaitījumā ir minēta pagraba un augšējā stāva pārseguma siltināšana. Attiecināmajās izmaksās ir ietverta ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu funkcionāli nedalāmu elementu (piemēram, cokola) atjaunošana, kas paredzēta tehniskajā projektā vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijā.
Būvdarbu tāmē var iekļaut arī kāpņu telpas remontu, ja tiek veikti energoefektivitātes pasākumi. Tomēr šajā gadījumā izmaksas nedrīkst pārsniegt piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Līdzfinansējums netiks atteikts, ja dzīvokļu īpašnieki nolems renovēt vai rekonstruēt siltumapgādes un karstā ūdens sadales sistēmas. Taču netiks atbalstīta siltumenerģijas un karstā ūdens ražošanas avotu uzstādīšana, renovācija vai rekonstrukcija. Ja tādi pasākumi ir nepieciešami, dzīvokļu īpašniekiem par šiem darbiem vajadzēs maksāt no saviem līdzekļiem un ERAF līdzfinansējumu par tiem saņemt nevarēs.
Jaunumi par pieejamo finansējumu
Atbilstoši jaunajiem noteikumiem ERAF līdzfinansējuma saņēmējam būs pieejami vairāki finansējuma maksājuma veidi:
Projektiem jābūt kvalitatīviem
Pērn 27. novembrī stājās spēkā MK noteikumi Nr. 1064 "Grozījums Ministru kabineta 2001. gada 27. novembra noteikumos Nr. 495 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika""".
Tie paredz, ka projektos, kurus līdzfinansē Eiropas Savienība, valsts vai pašvaldība, ārējo sienu apmesto fasāžu projektu risinājumus izstrādā atbilstoši Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem, kas izdoti, pamatojoties uz Eiropas tehnisko apstiprinājumu vadlīnijām ārējām daudzslāņu siltumizolācijas sistēmām ETAG 004. Šis tehniskais apstiprinājums principā ir pielīdzināms harmonizētam Eiropas standartam. Lai iegūtu ETAG 004 atbilstības sertifikātu, produktam vai produktu sistēmai ir jāiziet komplicēts pārbaudes ceļš.
"Ja mājā 10% dzīvokļu pieder īpašniekiem, kas ieguvuši maznodrošinātas personas statusu, tad atgūstami 60% no kopējām attiecināmajām izmaksām."
Projektiem, kurus realizē dzīvokļu īpašnieki, ir jābūt kvalitatīviem, uzskata EM ES fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis. Lai izvairītos no problēmām māju renovācijas un ekspluatācijas laikā, jaunie noteikumi paredz obligātu būvuzraudzību. Turpmāk būs nepieciešama projektētāja profesionālā civiltiesiskā apdrošināšana. Šī prasība gan nav attiecināma uz projektiem, kas tiks iesniegti līdz 2011. gada beigām. Atbilstoši jaunajiem noteikumiem būs nepieciešama arī būvniecības garantijas laika (vismaz divi gadi) garantijas apdrošināšana vai būvniecības garantijas laika bankas garantija. Tas nozīmē, ka pasūtītājam, slēdzot līgumu, tajā būs jāparedz apdrošināšana un tai ir jābūt vismaz piecu procentu apmērā no būvniecības kopējām izmaksām. Šāds risinājums dod zināmas garantijas pasūtītājam, ja būvnieks savu darbu nav veicis kvalitatīvi. Žēl, ka šādi noteikumi netika ieviesti jau agrāk. Īpaši nozīmīgi tie būtu kāda Olaines daudzstāvu nama iemītniekiem, kuru nama gala sienas siltinājumu aprīļa vētra norāva kā vieglu pūciņu, jo būvniecība bija veikta zem katras kritikas.
Mainīts LIAA iesniedzamo dokumentu skaits
Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam lēmumu par mājas renovāciju dzīvokļu īpašnieki turpmāk varēs pieņemt vairākos veidos - kopsapulcē, aptaujājot īpašniekus vai, ja visi dzīvokļu īpašnieki balsos par mājas renovāciju, savstarpēji vienojoties.
Šajā atlases kārtā projektu iesniegumam nebūs jāpievieno tehniskās apsekošanas atzinums, pilnvarojuma līgums un lokālā būvniecības izmaksu tāme.
Ja projekta iesniegums 9. atlases kārtai iesniegts par tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kura būvēta pēc 1957. gada, kurai ir vismaz trīs (virszemes) stāvi un vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēdējos piecos kalendāra gados ir no 105 līdz 165 kWh uz apkurināmās platības kvadrātmetru gadā un kurā uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs apkurei, projekta iesniedzējs var nepievienot ēkas energoaudita pārskatu, bet gan pievienot ēkas apsekojuma ziņojumu renovācijas pasākumu īstenošanai un projekta iesnieguma veidlapā norādīt, ka projekta ietvaros veiks vismaz ēkas sienu siltumizolāciju, augšējā stāva pārseguma vai jumta siltumizolāciju, logu atjaunošanu vai maiņu koplietošanas telpās, kā arī ēkas ārdurvju atjaunošanu vai maiņu.
Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.4.1. aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" devīto projektu iesniegumu atlases kārtu" ir papildināti ar pieciem pielikumiem:
Gaidāms, ka drīzumā pēc jauno MK noteikumu publicēšanas "Latvijas Vēstnesī" LIAA publicēs paziņojumu par daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu 9. kārtas atklāšanu.
