NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
30. septembrī, 2011
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ekonomika
5
5

Siltināto dzīvojamo māju e-karte – ikvienam interesentam

Ekonomikas ministrijas e-kartē ikviens var uzzināt, kā norisinās daudzdzīvokļu māju renovācija un ko tā dod.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Pirms gandrīz trim gadiem – 2009.gada aprīlī – Latvijā tika uzsākta jauna Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitāte „Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”. Sākumā dzīvokļu īpašnieki un apsaimniekotāji to uztvēra visai skeptiski. Daži pat sprieda, vai tik tas nav jauns naudas atmazgāšanas vai iedzīvotāju apkrāpšanas paņēmiens.

Pirmo pieteikumu šai aktivitātei iesniedza SIA "Ventspils nekustamie īpašumi" un pēc projekta apstiprināšanas ķērās pie 35 dzīvokļu nama Brīvības ielā 33/35, Ventspilī renovācijas. Ēkai siltināja ārsienas, bēniņu pārsegumu un cokolu, saveda kārtībā siltumapgādes sistēmu. Kārtējās apkures sezonā renovētā ēka jau deva 50% siltuma ietaupījumu salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu. Ēkas renovācijai tika piesaistīts ERAF līdzfinansējums 26,7 tūkst. latu apmērā.

Ceļa karte interesentiem

Pēdējā laikā ievērojami ir palielinājusies dzīvokļu īpašnieku interese par atbalsta saņemšanu dzīvojamo māju renovācijai - līdz 20.septembrim ERAF aktivitātes ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kopumā bija saņēmusi 636 projektu iesniegumus, tai skaitā šogad - 349 projektus.

Mūsu ļaudīm, it īpaši vecākai paaudzei, izveidojusies kāda ne visai laba īpašība – neticība visam jaunajam. Tomēr, kad jaunums apskatīts, aptaustīts un rūpīgi izsvērti visi "par" un "pret", tiek pieņemts lēmums – tas der vai neder.

Tieši tāpēc, lai tie dzīvokļu īpašnieki, kuri nevēlas arvien vairāk maksāt par siltumu savos mitekļos, varētu iepazīties ar siltinātu māju priekšrocībām, Ekonomikas ministrija (EM) izveidojusi daudzdzīvokļu māju renovācijas e-karti, kurā šobrīd atzīmētas vairāk nekā 300 ēkas.

Šajā kartē zaļā krāsā marķētas ēkas, kurās renovācija jau pabeigta, bet zilā krāsā atzīmēti nami, par kuru siltināšanu ar LIAA ir noslēgti līgumi. Savukārt, uzklikšķinot uz jebkuru no atzīmēm, atvērsies lodziņš, kurā publicēts attiecīgās ēkas apraksts, informācija par veiktajiem būvdarbiem, sasniegto (vai plānoto) siltumenerģijas ietaupījumu, kā arī projekta kopējām izmaksām.

"EM izveidojusi daudzdzīvokļu māju renovācijas e-karti, kurā šobrīd atzīmētas vairāk nekā 300 ēkas."

Pēc ekonomikas ministra Arta Kampara domām, jaunā e-karte ir iespēja ikvienam novērtēt renovācijas intensitāti savā reģionā, pilsētā un pat pagastā, kā arī, atrodot līdzīgu māju, izzināt pieredzi par renovācijas procesu, salīdzināt izmaksas un siltumenerģijas ietaupījumu. "Ceru, ka karte tiks regulāri papildināta ar informāciju par renovētām mājām, kā arī jauniem pieteiktiem projektiem," saka A.Kampars.

Iniciatīva par daudzdzīvokļu māju siltināšanu ir sevi attaisnojusi, un acīmredzams ieguvums no tās ir visām iesaistītajām pusēm: māju iedzīvotājiem samazinās rēķini par apkuri un palielinās īpašuma vērtība, ir darbs būvniecības nozares dalībniekiem, bet visi kopā mēs iegūstam sakoptu vidi. Katra renovētā māja ir apliecinājums, ka esam rūpīgi saimnieki, spējam mācīties no kaimiņa labā piemēra un vienoties kopīgam ieguldījumam savā nākotnē, uzskata ministrs.

Šī e-karte, kas atspoguļo ERAF aktivitāti "Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" , ir atrodama EM vietnes sākumlapas augšdaļā.

Dzīvokļu īpašnieki kļūst aktīvāki

Šī ir viena no retajām ES atbalsta programmām, no kurām iegūst tie ļaudis, kuri mīt daudzdzīvokļu namos, norāda EM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele. Turklāt tēriņu samazinājumu par apkuri iedzīvotāji jūt jau nākamajā apkures sezonā pēc nama siltināšanas.

"Vienlaikus šī ir arī nacionālās drošības programma," turpina G.Ābele. "Tāpat kā citas Baltijas valstis, mēs šobrīd lielus līdzekļus izlietojam energoresursu iegādei. Latvijā mājas vidēji tērē ap 200 kWh/m² gadā. Tāpēc ir izvirzīts mērķis - divdesmit gados panākt šā patēriņa samazinājumu aptuveni par 100 kWh/m². Esam patīkami pārsteigti, cik pozitīvi, it īpaši pēdējā laikā, šo namu siltināšanas programmu uztver mūsu iedzīvotāji. Šobrīd LIAA jau saņēmusi vairāk nekā 600 projektu iesniegumu, kas ir vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā kopā. Iepriekšējos gados ir pilnveidoti līdzfinansējuma saņemšanas noteikumi, lai tie atbilstu iedzīvotāju vajadzībām."

"Kad jaunums apskatīts, aptaustīts un rūpīgi izsvērti visi „par” un „pret”, tiek pieņemts lēmums – tas der vai neder."

"Sākot šo ERAF projektu, tika saņemti 117 iesniegumi, bet šogad septembrī to skaits jau sasniedzis 349 iesniegumus," stāsta EM ES fondu publiskās infrastruktūras nodaļas vadītāja Zane Galinska. "LIAA mēnesī vidēji saņem aptuveni 40 projektu iesniegumu, un paredzams, ka līdz gada beigām būs ap 450 iesniegumu."

Visvairāk projektu iesniegumu (183) LIAA saņēmusi no mājām Kurzemes reģionā, vismazāk no Latgales reģiona (28). Starp pilsētām pirmajā vietā ir Liepāja (93), kurai seko Valmiera (66), Rīga (52) un Ventspils (38).

"No iesniegtajiem pieteikumiem LIAA ir apstiprinājusi 380 projektus par kopējo ERAF līdzfinansējuma summu 22 153 445 lati," turpina Z.Galinska. "Taču tajā pašā laikā ir noraidīti, atsaukti vai pārtraukti aptuveni 200 projekti. Piemēram, iepriekšējās atlases kārtās aktivitātes noteikumiem neatbilda dzīvojamās mājas ar nelielu dzīvokļu skaitu un it īpaši, ja tās atrodas vietās ar augstu teritoriju attīstības indeksu (Rīga, Ainaži, Salacgrīva). Sākot ar 9.kārtu, šie noteikumi tika atcelti."

Savukārt klāt nācis nosacījums, ka pēc renovācijas pasākumu īstenošanas siltumenerģijas patēriņš trīs un vairāk stāvu ēkām nedrīkst pārsniegt 100 kWh/m² un 120 kWh/m² viena un divstāvu ēkām. Ja projekts nesasniedz šos parametrus, tas tiek noraidīts. Šie noteikumi mudina iedzīvotājus veikt kompleksu nama siltināšanu. Visai biežs negatīva projekta vērtējuma iemesls ir arī nozīmīgas kļūdas ēku energoaudita pārskatos.

Aktivitātes īstenošanai kopumā piešķirts 47,7 milj. latu līdzfinansējums. Kā liecina aprēķini, šo resursu, ņemot vērā straujo intereses pieaugumu, varētu pietikt līdz nākamā gada vidum.

G.Ābele uzskata, ka arī pēc šīs atbalsta programmas beigām valsts atradīs risinājumus, lai sekmētu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanu. Pēc aplēsēm, pastāvīgi enerģiju patērējošu ēku skaits Latvijā pārsniedz 400 000 namu, no kuriem lielākā daļa ir dzīvojamās mājas.

Turpinās informēt dzīvokļu īpašniekus un apsaimniekotājus

Turpinot informatīvo kampaņu par māju renovācijas procesu "Dzīvo siltāk", šoruden EM plāno īstenot virkni informatīvu pasākumu.

No septembra beigām ministrija sadarbībā ar LIAA, reģionālajiem ES struktūrfondu informācijas centriem un Latvijas Pašvaldību savienību visos Latvijas reģionos rīkos daudzdzīvokļu māju renovācijas dienas.

"Latvijā mājas vidēji tērē ap 200 kWh/m² gadā."

Vienlaikus katrā no šiem reģioniem norisināsies konference – kontaktbirža "Daudzdzīvokļu māju renovācijas pamatnosacījumi un īstenošana", uz kuru tiks aicināti dzīvokļu īpašnieki un to biedrību pārstāvji, apsaimniekotāji, būvnieki, būvmateriālu ražotāji un tirgotāji, energoauditori un citi renovācijas procesā iesaistītie dalībnieki. Šajās konferencēs speciālisti informēs par atbalsta programmas nosacījumiem, daudzdzīvokļu māju renovācijas organizāciju, finanšu piesaisti, energoauditu, kā arī logu, siltumapgādes sistēmu un zemapmetuma fasādes tehniskajiem aspektiem. Konferences noslēgumā plānota kontaktbirža, kurā ikvienam interesantam būs iespēja konsultēties pie jebkura no klātesošajiem speciālistiem.

Vairākās reģionu pilsētās notiks arī semināri par atbalsta saņemšanas nosacījumiem ERAF aktivitātes "Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" ietvaros. Piemēram, 20.oktobrī sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) ir paredzēts starptautisks seminārs, kurā Latvijas, Vācijas un Somijas speciālisti runās par ventilācijas un siltumapgādes sistēmām daudzdzīvokļu mājās.

Savukārt RTU un a/s "SEB banka" rudenī organizēs pētniecības darbu konkursu "Energoefektivitāte un daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana". Uzvarētājiem – 12.klašu skolēniem - būs iespēja divu gadu garumā saņemt 50% līdzfinansējumu mācību maksai RTU.
Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU