Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Siltuma taupīšanas pasākumi būs jāveic ikvienā daudzdzīvokļu mājā.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Šie grozījumi veikti atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta piektās daļas prasībām, ka MK izdod noteikumus, kas nodrošinātu izvirzīto minimālo prasību izpildi dzīvojamās mājas energoefektivitātei.
Minētie MK noteikumu grozījumi paredz, ka energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tostarp arī dzīvojamās mājas renovāciju, vajadzēs veikt daudzdzīvokļu mājās, kurās vidējais siltumenerģijas patēriņš pēdējos trīs kalendāra gados kopš noteikumu spēkā stāšanās brīža (2008., 2009. un 2010.gada apkures sezonās) ir pārsniedzis 230 kWh/m2 gadā.
Nākotnes plāni un realitāte
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2009.gada beigās Latvijā bija reģistrētas 51 426 daudzdzīvokļu mājas (divu, kā arī trīs un vairāk dzīvokļu mājas). Noteikumos paredzētais siltumenerģijas patēriņa ierobežojums ir attiecināms uz aptuveni 10% šo namu. Turklāt tieši šīm mājām, kā liecina prakse, ir vislielākais energoefektivitātes paaugstināšanas potenciāls.
Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) pētījums liecina, ka, piemēram, Rīgā, Krasta masīvā, apsekoto sērijveida dzīvojamo māju īpatnējais siltumenerģijas patēriņš svārstās no 180 līdz 249 kWh/m². No apsekotajām šā rajona 32 ēkām MK noteikumos minēto robežu šobrīd pārsniedz tikai pieci nami.
Svarīgi, ka kopš 1990.gada siltumenerģijas patēriņš dzīvojamos namos kopumā sarucis par 47 procentiem. Tātad daudzviet jau ir salabotas vai nomainītas ārdurvis un logi, modernizēti siltuma mezgli un arī iedzīvotāji savos mājokļos vairs neuztur pārlieku augstu temperatūru.
Saskaņā ar AS "Rīgas siltums" informāciju par siltumenerģijas patēriņu 2,9 tūkst. daudzdzīvokļu māju laikposmā no 2007. līdz 2010.gadam, vidējais siltumenerģijas patēriņš bija līdz 200 kWh/m2 gadā. Vienlaikus labas prakses piemēri rāda - pareizi apsaimniekojot un ekspluatējot nerenovētu ēku, iespējams panākt 140 līdz 160 kWh/m2 patēriņa gadā.
Latvijas Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.–2016.gadam, nosakot enerģijas efektivitātes pasākumus patērētāju sektorā, izvirza mērķi līdz 2016.gadam samazināt vidējo īpatnējo siltumenerģijas patēriņu ēkās līdz 195 kWh/m2 gadā, bet 2020.gadā tas nedrīkstēs pārsniegt 150 kWh/m2. Savukārt jau pašlaik, renovējot daudzdzīvokļu mājas, ir sasniedzams siltumenerģijas patēriņš no 70 līdz 100 kWh/m2 gadā, kas atbilst 2020.gadā iecerētajām normām.
Šajos perspektīvajos plānos šobrīd iekļaujas tikai siltinātās mājas un daļa jauno projektu ēku. Tieši tāpēc dzīvokļu īpašniekiem jau tagad ir jāsāk domāt par ievērojamu energoefektivitātes paaugstināšanu.
"Rīgā ir ap 6000 privatizētu daudzdzīvokļu ēku, kurām nepieciešama renovācija, un kopumā tā izmaksātu vairāk nekā 600 miljonu latu," lēš REA direktore Maija Rubīna.
Jauna nodaļa – minimālās energoefektivitātes prasības
MK noteikumi Nr.907 tagad ir papildināti ar jaunu – IV nodaļu "Prasības dzīvojamās mājas energoefektivitātes nodrošināšanai".
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību uzskaitījumā ir iekļauta nodaļa, kas nosaka, ka dzīvojamai mājai ir jāatbilst minimālām energoefektivitātes prasībām.
"Ja dzīvojamā mājā patērē vairāk nekā 230 kWh/m2 gadā, pārvaldītāja pienākums ir veikt pasākumus, lai samazinātu enerģijas patēriņu. Dzīvokļa īpašniekiem tas nozīmē, ka izdevumi, kas tiks izmantoti šiem pasākumiem, turpmāk būs obligāts maksājums," skaidro Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders.
"Ja dzīvojamā mājā patērē vairāk nekā 230 kWh/m2 gadā, pārvaldītāja pienākums ir veikt pasākumus, lai samazinātu enerģijas patēriņu."
Ja konstatēti apstākļi, kas veicina siltuma noplūdi apkārtējā vidē, pārvaldītājam jāveic šādi energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi:
Dzīvojamās mājas pārvaldītājs gādā arī par skaitītāja uzstādīšanu patērētās siltumenerģijas daudzuma uzskaitei, ja tāds nav uzstādīts dzīvojamai mājai, kurai siltumenerģiju piegādā persona, kas nav energoapgādes komersants.
Līdz ar grozījumiem MK noteikumos dzīvojamās mājas pārvaldītājam paredzēts arī pienākums uzraudzīt un regulēt siltumenerģijas režīmu atkarībā no diennakts daļas un vasaras vai ziemas perioda.
Jāiekārto dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnāls
Jaunumi skar arī dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju tehniskās apkopes intervālus un apsekošanas kārtību.
Saskaņā ar MK noteikumiem reizi gadā jāveic dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku pamatkonstrukciju profilaktiskā apsekošana, bet katru mēnesi vizuāli ir jāpārbauda inženierkomunikācijas: apkures, ūdensapgādes, kanalizācijas, ventilācijas, gāzes apgādes sistēma, kā arī klimata iekārtas.
Vizuālās pārbaudes laikā veicama inženierkomunikāciju ievadu hermetizācijas un koplietošanas telpās esošo logu, durvju, lūku, šahtu, kā arī citu iekārtu un elementu pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušies bojājumi vai citi apstākļi, kas rada siltuma noplūdi apkārtējā vidē. Vizuālās pārbaudes intervālus ziemas un vasaras periodam nosaka dzīvojamās mājas pārvaldītājs.
"Rīgā ir ap 6000 privatizētu daudzdzīvokļu ēku, kurām nepieciešama renovācija, un kopumā tā izmaksātu vairāk nekā 600 miljonu latu."
Līdz šim inženierkomunikācijas vizuāli pārbaudīja tikai dzīvojamās mājas koplietošanas telpās, jo dzīvoklī, neapdzīvojamā telpā vai mākslinieka darbnīcā esošās iekārtas un inženierkomunikācijas ietilpa katra dzīvokļa īpašnieka atsevišķajā īpašumā, par kuru tehnisko stāvokli bija atbildīgs īpašnieks. Tādēļ vizuālā pārbaude, ja komunikācijas atradās, piemēram, dzīvoklī bija apgrūtināta.
Tagad noteikumi paredz, ka dzīvokļu īpašumos sadalītā dzīvojamā mājā pārvaldnieks kopīpašuma daļā ietilpstošo iekārtu un inženierkomunikāciju daļas, kas atrodas atsevišķos īpašumos, vizuāli pārbauda pārvaldīšanas līgumā noteiktajā kārtībā. Ja dzīvokļa īpašnieks pārvaldniekam nenodrošina iespēju veikt vizuālo pārbaudi, minēto faktu fiksēs dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā un visas sekas gulsies uz šī dzīvokļa īpašnieka pleciem.
Un vēl – līdz šim katru kalendāro mēnesi mājas lietai tika pievienots vismaz viens apsekošanas akts, kā rezultātā tā kļuva apjomīgāka un nepārskatāmāka. Ieviešamais dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnāls (MK noteikumu Nr.907 3.pielikums) dos iespēju atbildīgajām institūcijām kontrolēt veikto apsekošanu un samazinās dzīvokļu īpašnieku izmaksas par apsekošanas aktu sastādīšanu.
Ja tiks atklāti bojājumi, pēc pārvaldītāja ierosinājuma dzīvojamās mājas īpašniekam (dzīvokļu īpašnieku kopībai) atbilstoši situācijai vajadzēs lemt par nepieciešamo tehnisko apsekojumu, remontu vai renovāciju.
Izvirzītās prasības dzīvojamās mājas energoefektivitātes nodrošināšanai stāsies spēkā 2012.gada 1.janvārī.
