AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
17. aprīlī, 2014
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Uzņēmējdarbība
6
6

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2014”: pieredzes skola un jaunu ideju ģenerators

Pirmā ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu renovētā daudzdzīvokļu māja Dzelzavas ielā.

FOTO: Evija Trifanova/ LETA

Vēl mēnesi dzīvokļu īpašnieki, pašvaldības, uzņēmēji un citi varēs pieteikt savu renovēto ēku konkursam "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2014", kas šogad norisinās jau ceturto reizi. Šo pasākumu rīko Ekonomikas ministrija (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un žurnāls "Būvinženieris" kopā ar informatīvās kampaņas "Dzīvo siltāk" sadarbības partneriem – nevalstiskajām organizācijām, augstākajām mācību iestādēm un būvniecības uzņēmumiem.

Konkursam "Energoefektīvākā ēka Latvijā" četros gados iesniegti vairāk nekā 100 pieteikumu.

Pēdējos gados projektu vairāk un konkurence – lielāka

"Ideja rīkot energoefektīvu ēku konkursu radās pirms vairākiem gadiem, kad namu siltināšana tikai uzņēma apgriezienus," stāsta EM ES fondu ieviešanas departamenta vecākā eksperte Inese Bērziņa. "Šis pasākums dod iespēju atrast energoefektīvākās jaunbūves, daudzdzīvokļu, sabiedriskās, vienģimenes un industriālās ēkas.

Jāatzīmē, ka ar katru gadu konkursam tiek iesniegti arvien vairāk īstenotu interesantu projektu. Pirms četriem gadiem to bija ap divdesmit, turpretī turpmākajos gados to skaits ir strauji pieaudzis, un nu jau pārsniedz četrdesmit. Turklāt paaugstinājusies renovēto ēku kvalitāte. Žūrijai, vērtējot pretendentus, pat nākas diskutēt, kam dot puspunktu vai kam to atņemt. Tātad arī konkurence pēdējos gados ir ievērojami lielāka.

Taču vērtēšanai pagaidām maz piesaka industriālās ēkas. Negribētos domāt, ka komersanti nedomā par enerģijas racionālu izmantošanu savos ražošanas objektos."

Diemžēl daudziem projektiem, lai arī ēkas energoefektivitātes parametri ir teicami, bija grūti cīnīties par līdera pozīcijām. Viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem ir renovēto ēku ventilācijas sistēmas. Otra lielākā problēma – būvniecības darbu kvalitāte.

"Mūsu rīkotais konkurss ir ne tikai energoefektīvāko ēku meklējumi, bet arī laba pieredzes skola, kas dod jaunas idejas un tehniskos risinājumus ēku renovācijai," uzsver I.Bērziņa. "Konkursa ietvaros esam iecerējuši organizēt arī diskusiju, kurā tiktu apspriestas ēku renovācijas aktualitātes."

"Ar katru gadu konkursam tiek iesniegti arvien vairāk īstenotu interesantu projektu."

Kopumā 2007.-2013.gada ES plānošanas periodā Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātē "Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" renovācijas projektu īstenošanai bija pieejami 62,75 milj. latu. Par šiem līdzekļiem daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmas ietvaros kopumā renovēs aptuveni 900 ēku. Pēdējie projekti tiks īstenoti arī šogad.

Kā liecina pētījumi, vidējais siltumenerģijas ietaupījums siltinātajos daudzdzīvokļu namos nedaudz pārsniedz 40 procentus. Tāpat aplēses liecina, ka ar 1500 eiro investīcijām ERAF finansējuma gadā panākts 2,8 megavatstundu (MWh) ietaupījums.

Savukārt VARAM Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) ietvaros sniegusi finansiālu atbalstu vairāk nekā 130 milj. eiro apjomā energoefektivitātes pasākumu nodrošināšanai vairāk nekā 950 ēkās, no kurām vairāk nekā 750 namos energoefektivitātes pasākumu īstenošana jau noslēgusies, un pašlaik notiek sasniegto rezultātu monitorings. Šo atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai ir saņēmušas visplašākā spektra ēkas – izglītības, kultūras un ārstniecības iestādes, administratīvās ēkas un visdažādākā tipa ēkas, kurās saimniecisko darbību veic komersanti.

Tātad Latvijā kopumā ar EM un VARAM atbalstu ir renovēts vairāk nekā 1800 visdažādāko ēku.

Jelgavnieku rekords pagaidām nav pārspēts

Konkurss "Energoefektīvākā ēka Latvijā" pirmo reizi tika izsludināts 2010.gadā. Nominācijā "Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka" pirmo vietu ieguva 1983.gadā būvētā 104.sērijas projekta daudzdzīvokļu māja Jelgavā, Helmaņa ielā 3. 

Šo renovācijas projektu kopīgiem spēkiem īstenoja VARAM un Vācijas Federālās Republikas Vides, dabas aizsardzības un reaktoru drošības federālā ministrija, Vācijas Attīstības bankas Bonnas filiāle (KfW), Austrumeiropas mājokļu apsaimniekošanas iniciatīva (IWO – Initiative Wohningswirtschaft Osteuropa), DnB NORD banka un SIA ,,Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde" (JNĪP).

Kopējie kapitālieguldījumi nama renovācijā nedaudz pārsniedza 224 tūkst. latu, no kuriem 40% sedza Vācijas puse. Pārējo summu ieguva tādējādi, ka pēc kopīgas vienošanās mājas iedzīvotāji pilnvaroja nama apsaimniekotāju JNĪP ņemt aizdevumu uz piecpadsmit gadiem DnB NORD bankā.

Helmaņa ielas namam renovācijas laikā tika nosiltinātas ārsienas, cokols, bēniņu pārsegums un pagraba griesti, nomainīti logi, kā arī pārbūvēta apkures sistēma (no viencauruļu uz divcauruļu) un izveidota piespiedu ventilācijas sistēma.   

Projekta īstenošanas laikā, novēršot lodžiju slikto stāvokli, tika atrisināta viena no sāpīgākajām veco māju problēmām. Lodžijas ne tikai atjaunoja, bet arī aizstikloja, un, protams, notika arī citi darbi, kas uzlaboja mājas tehnisko stāvokli. 

Pēc renovācijas siltumenerģijas patēriņš karstajam ūdenim un apkurei ir 98,8 kWh/m2 - par 57,5% mazāks, salīdzinot ar siltumenerģijas patēriņu pirms renovācijas (232,1 kWh/m²). Pagaidām šādu siltumenerģijas patēriņa samazinājumu nav izdevies iegūt nevienā citā renovētā dzīvojamā namā Latvijā.

Galvenā atziņa – jādara viss un uzreiz

"Siltinātajās mājās esam ievērojuši interesantu tendenci," saka JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis. "Iedzīvotāji šajos namos izvēlas sev komfortablāko mājokļa siltuma režīmu, jo katru no radiatoriem ir iespējams regulēt atbilstoši savām vēlmēm. Jāpiebilst, ka Helmaņa ielas namā daži no dzīvokļu īpašniekiem vispār izslēdz apkuri, jo viņiem pietiek ar siltumu, kuru dod saule."

Šā veiksmīgā projekta īstenošanas gaitā jelgavnieki ir izdarījuši vairākus būtiskus secinājumus. "Pirmā un galvenā atziņa – jādara viss un uzreiz," uzsver J.Vidžis." Otrkārt, jāizmanto kvalitatīvi materiāli. Ekonomija nav pieļaujama, piemēram, meklējot lētākus aizvietotājus. Un trešais – ir jābūt prasmīgām rokām, kas materiālus pareizi iebūvēs namā." 

Pagaidām nav pārspēti arī Ērgļu profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcas renovācijas laikā iegūtie rādītāji. Šis projekts pērn ieguva galveno balvu nominācijā "Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā".

"Vidējais siltumenerģijas ietaupījums siltinātajos daudzdzīvokļu namos nedaudz pārsniedz 40%."

Šajā dienesta viesnīcā ir sasniegts zema enerģijas patēriņa ēkas standarts, izmantojot ievērojamu siltumizolācijas slāni, trīsstiklu pakešu logus un izbūvējot mehānisko rekuperācijas ventilācijas sistēmu. Ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšana tika veikta, izveidojot uz ārsienām un jumta koka karkasu, kurā ievietoja mīksto minerālvates siltumizolāciju. Ēkai pārbūvēts arī jumts. Kopējā tās energoefektivitāte ir 34,60 kWh/m2 .

Dienesta viesnīcā un mācību darbnīcās īstenotā renovācijas projekta kopējās izmaksas ir 1 449 879 eiro.

Atzinību šajos konkursos ir saņēmuši arī bērnudārzi, skolas, medicīnas iestādes un ražotnes dažādās Latvijas vietās.

Atbalsts ēku renovācijai līdz 35 procentiem

"Šajā ES plānošanas periodā vairs nav paredzēts līdzšinējais 50 vai 60 procentu granta atbalsts," informē EM ES fondu ieviešanas departamenta ES fondu publiskās infrastruktūras nodaļas vadītāja Zane Galinska. "Šobrīd izvērtējam iespēju ēku renovācijai sniegt aizdevumus līdz 20 gadiem ar zemām procentu likmēm. Domājams, ka tā varētu būt divu procentu likme. Pēc projekta īstenošanas un vienas apkures sezonas, ja sasniegts cerētais siltuma patēriņa ietaupījuma līmenis, aizdevuma pamatsumma tiks samazināta līdz 35 procentiem."

Tas nozīmē, ka ievērojami pieaugs projektu īstenošanas kvalitātes prasības: ja kaut ko nepareizi būs aprēķinājuši energoauditori vai kļūdas pieļāvuši celtnieki, pamatsummas samazinājumu ēkas īpašnieki var arī nesaņemt. 

Tāpēc šobrīd strādājam pie risinājumiem, kas palīdzētu iedzīvotājiem nodrošināt kvalitatīvu projektu realizāciju. Esam iecerējuši, ka līdztekus lētam aizdevumam un grantam nākotnē būs pieejams speciālistu konsultatīvais atbalsts gan projekta dokumentācijas, gan projekta īstenošanas laikā. Šajā saistībā mēs gribētu piesaistīt speciālistus, kuri jau darbojas tirgū. Tie varētu būt energoauditori, būvnieki un citi. Domājam šajā darbā iesaistīt arī ALTUM."

Šeit jāatgādina, ka pērnā gada nogalē akcionārs lēma par Hipotēku bankas atteikšanos no kredītiestādes licences. Tādējādi no šā gada 1.janvāra minētā finanšu iestāde darbu turpina kā valsts akciju sabiedrība "Latvijas Attīstības finanšu institūcija ALTUM".

Institūcija savu misiju definē kā sadarbību ar klientiem, palīdzot īstenot viņu idejas, vairot to labklājību, kopīgi dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

Dažādos Latvijas reģionos ALTUM šobrīd ir deviņas filiāles un 17 Attīstības programmu konsultāciju centru, kas nodrošina klientu apkalpošanu visā Latvijas teritorijā; tas dotu iespēju konsultēt lielu skaitu interesentu, kuri vēlas paaugstināt savu ēku energoefektivitāti.

SAZINĀTIES AR REDAKCIJU
Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS