Tāpat kā iepriekšējos gados šo konkursu organizē Ekonomikas ministrija (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un žurnāls "Būvinženieris" kopā ar informatīvās kampaņas "Dzīvo siltāk" sadarbības partneriem – sabiedriskām organizācijām, augstākām mācību iestādēm un būvniecības uzņēmumiem.
Ēku energoefektivitātei izlietoti vairāk nekā 217 miljoni eiro
Kopumā no 2007.gada līdz 2013.gadam ES plānošanas periodā Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitātē "Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" renovācijas projektu īstenošanai bija pieejami 87,7 miljoni eiro. Par šiem līdzekļiem daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmas ietvaros kopumā tiks renovētas aptuveni 900 ēkas. Šīs programmas pēdējie projekti tiks realizēti arī šogad.
Savukārt VARAM Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) ietvaros sniegusi finansiālu atbalstu vairāk nekā 130 miljonu EUR apjomā energoefektivitātes pasākumu nodrošināšanai vairāk nekā 950 ēkās, no kurām vairāk nekā 750 ēkās energoefektivitātes pasākumu īstenošana ir jau noslēgusies, un pašlaik notiek sasniegto rezultātu monitorings. Šo atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai ir saņēmušas visplašākā spektra ēkas – izglītības, kultūras un ārstniecības iestādes, administratīvās ēkas un visdažādākā tipa ēkas, kurās saimniecisko darbību veic komersanti.
Arī jaunajā ES plānošanas periodā ēku energoefektivitātes paaugstināšanai tiks novirzīti ievērojami resursi. Konkursa apbalvošanas ceremonijā ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra: "Viena no Ekonomikas ministrijas 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda prioritātēm ir saistīta ar atbalstu daudzdzīvokļu ēku renovācijai. Šiem nolūkiem kopumā paredzēts izlietot 176,47 miljonus eiro, savukārt atbalsts energoefektivitātes pasākumiem valsts ēkās sasniegs 97 miljonus eiro, atbalsts industriālajām ēkām - 32 miljonus eiro, un centralizēto siltumapgādes sistēmu modernizācijā plānots ieguldīt 53 miljonus eiro."
"Arī VARAM turpina aizsākto darbu, sniedzot finansiālu atbalstu Latvijā reģistrētiem komersantiem un kultūras, ārstniecības un izglītības iestādēm savu ēku energoefektivitātes uzlabošanai. Sagaidāms, ka līdz nākamā gada beigām ar KPFI atbalstu Latvijā tiks īstenoti projekti ēku un tehnoloģiju energoefektivitātes uzlabošanai par vēl gandrīz 28 miljoniem eiro," apsolīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Dainis Locis.
Konkursam visvairāk pieteiktas daudzdzīvokļu mājas
Kopumā šī gada energoefektīvākās ēkas nominācijas piešķiršanai tika saņemti 44 pieteikumi. Nominācijā "Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2014" tika saņemti 29 pieteikumi; nominācijā "Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2014. Jaunbūve" - viens pieteikums. Konkursam tika pieteiktas arī piecas sabiedriskās ēkas un septiņi vienģimenes nami, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados.
Konkursā iesniegto projektu galvenie vērtēšanas kritēriji bija kopējais sasniegtais siltumenerģijas patēriņš apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī siltumenerģijas ietaupījums pēc renovācijas. Kā sekundārie kritēriji tika izvirzīti ventilācijas sistēmas risinājumi, būvniecības ilgtspējīgie risinājumi un kvalitāte.
Pirmo vietu nominācijā "Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2014" ieguva nams Liepājā, Vītolu ielā 6/10. Šajā 1963.gadā būvētajā četrstāvu ēkā tika izveidota horizontālā centralizēta siltumapgāde, naktīs samazinot ūdens temperatūru, kas ļauj ietaupīt enerģiju. Ēkas fasādi nosiltināja ar akmensvati, nams ieguva arī jaunu jumta segumu. Tāpat tika nomainīti logi un durvis. Mājā izbūvēta mehāniskās nosūces ventilācija, kas virtuvē nodrošina papildu gaisa plūsmu. Pēc dzīvojamā nama renovācijas vidējais ēkas siltumpatēriņš apkurei nedaudz pārsniedz 27 kWh/m2, sasniedzot 66 procentu siltumenerģijas ietaupījumu. Kopumā nama renovācijā tika ieguldīti vairāk nekā 93 tūkstoši eiro.
"Konkursā iesniegto projektu galvenie vērtēšanas kritēriji bija sasniegtais kopējais siltumenerģijas patēriņš apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī siltumenerģijas ietaupījums pēc renovācijas. "
Otro un trešo vietu šajā grupā ieguva nams Saldū, Dzirnavu ielā 5 (52% siltumenerģijas ietaupījums) un 72 dzīvokļu māja Jelgavā, Brīvības bulvārī 28 (62% siltumenerģijas ietaupījums). Tāpat kā uzvarētāja namā arī šajās ēkās tika modernizēta siltumapgādes sistēma, siltinātas mājas fasādes un veikti citi darbi.
Par saviem mitekļiem nebūs vīlušies arī dzīvokļu īpašnieki, kas mīt jaunā daudzstāvu namā Rīgā, Akācijas ielā 6. Šī SIA "YIT Celtniecība" pasūtītā ēka ieguva pirmo balvu nominācijā "Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2014. Jaunbūve".
Salīdzinot ar iepriekšējiem konkursiem, šoreiz žūrijas locekļiem nācās apskatīt daudz vairāk vienģimenes māju. Šajā kategorijā pirmo vietu ieguva nams Jelgavā, Kadiķu ielā 3a. Tas būvēts 2013.gadā, un kopējā apsildāmā platība nedaudz pārsniedz 169 kvadrātmetrus. Ēkai ir siltinātas ārsienas, bēniņu pārsegums un pagraba grīdas, kā arī iebūvēti trīsstiklu pakešu logi. Siltumu un karstā ūdens padevi nodrošina granulu apkures katls, bet vasaras sezonā ūdens sildīšanai izmanto elektrību. Pēc renovācijas ēkas vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei nedaudz pārsniedz 17 kWh/m2. Kopējās projekta izmaksas bija 114 tūkstoši eiro, no kuriem 28,6 tūkstoši eiro bija KPFI līdzfinansējums.
Otro un trešo vietu ieguva vienģimenes nami Mārupē, Vārpu ielā 8-2, un Siguldas novada Siguldas pagasta "Kalnamuižas". Pēc renovācijas šajos namos siltuma patēriņš attiecīgi nepārsniedz 41,5 kWh/m2 un 33,7 kWh/m2.
Atzinību izpelnās sabiedriskās ēkas
Šajā nominācijā pirmo vietu ieguva Priekules pirmsskolas izglītības iestāde "Dzirnaviņas". Šīs ēkas fasāde siltināta ar 150 mm akmensvati, savukārt jumts ieguvis pat 300 mm akmensvates segu. Modernizētas arī siltumapgādes un ventilācijas sistēmas.
Otro vietu ieguva Rīgas industriālais parks, kas jau ir izpelnījies atzinību citos konkursos. To zināmā mērā var uzskatīt par etalonēku, kurā iespējams iepazīties ar jaunākajiem būvniecības sasniegumiem un tehnoloģijām. Ēkas ārsienas ir būvētas no monolīta betona un koka karkasa, kuru siltināšanai izmantota 350 mm akmensvate un 50 mm poliuretāns, logi – trīsstiklu paketes, kuru montāžā no telpas puses izmantotas tvaika izolācijas lentes. Savukārt ārējā difūzijas membrāna ir iestrādāta pie loga rāmja.
Siltuma regulācija namā tiek saskaņota ar ārgaisa temperatūru, to pazeminot naktīs un brīvdienās. Ēkā ir uzstādītas arī divu tipu ventilācijas iekārtas, kuras nodrošina atsevišķu telpu grupu vēdināšanu, neietekmējot citas telpu grupas. Tāpat ventilācijas iekārtas ir aprīkotas ar mitruma atguves rekuperatoriem.
Trešo vietu šajā grupā izpelnījās vēl viens bērnudārzs Kocēnu pagastā.
Diemžēl šim konkursam bija iesniegts tikai viens industriālās ēkas pieteikums, kas arī saņēma balvu – SIA "Ciedra" industriālais objekts Burtnieku novada Valmiermuižas pagastā. Šīs vienstāvu ēkas kopplatība ir gandrīz 1000 m2. Renovācijas gaitā tika siltinātas ārsienas, nomainīti logi un durvis. Siltumu būvē nodrošina siltumsūknis, kas tiek regulēts atkarībā no ārgaisa temperatūras. Jāpiebilst, ka energoefektīva ražošanas ēka, kur par apkuri ir jāmaksā mazāk, samazina ražošanas izdevumus un paaugstina attiecīgā uzņēmuma konkurētspēju. Taču šādu resursu taupīšanas metodi uzņēmēji ne visur akceptē.
Kopumā ēkas, kuras guvušas atzinību konkursā "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2014", domājams kļūs par labu iedvesmas avotu tiem, kas savas dzīvojamās mājas, sabiedriskās vai ražošanas ēkas renovāciju uzsāks jaunajā ES plānošanas periodā.
