Šīs aktivitātes ietvaros daudzdzīvokļu namu siltināšanas izmaksas ir visai dažādas: tās svārstās no 16 000 latu Ugāles pagastā līdz pat vairāk nekā pusmiljonam latu Valmierā. Šobrīd renovācijas darbi norisinās aptuveni 100 dzīvojamajās mājās visā Latvijā, bet noslēgušies desmit namos.
Šeit jāpiebilst, ka projektu iesniegumu pieņemšana astotajā atlases kārtā, kas tika atvērta 2009. gada 23. novembrī, turpināsies līdz brīdim, kad aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums (vairāk nekā 44 milj. latu) būs pilnībā izmantots.
Lai arī daudzdzīvokļu māju siltināšanas laukā ir vērojama zināma rosība, visai bieži šā procesa dalībniekiem nākas sastapties ar dažādām problēmām, kas prasa neatliekamu risinājumu. Tieši tam ir veltīts diskusiju cikls „Eiropas finansējums mājokļu renovācijai - iespēja uzņēmējdarbības attīstībai apsaimniekošanas nozarē”, kuru nupat aizsāka Ekonomikas ministrija. Pirmajā tikšanās reizē viedokļiem galvenokārt apmainījās dzīvojamo māju apsaimniekotāji, kuri organizē savu aprūpēto namu renovācijas procesu, sākot no iedzīvotāju pilnsapulces rīkošanas līdz atzinīgu vārdu uzklausīšanai no dzīvokļu īpašniekiem, kad viņi saņēmuši pirmo rēķinu par apkuri.
Trīs galvenie plusi
Neapšaubāms ir fakts, ka šobrīd ERAF līdzfinansētajai mājokļu siltināšanas programmai ir labvēlīga ietekme vispirms jau uz būvniecību, būvmateriālu ražošanu, tātad arī Latvijas ekonomiku kopumā.
Diskusijas laikā ekonomikas ministrs Artis Kampars uzsvēra, ka, par spīti problēmām, mājokļu siltināšanas programmai kopumā ir ievērojams pozitīvs efekts. Šai programmai ir trīs galvenie virzieni, norādīja A. Kampars. Tā ir vienīgā Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētā programma, kas finansē katru konkrēto tajā iesaistīto Latvijas iedzīvotāju un viņa ģimeni. Programma veicina arī Latvijas enerģētisko neatkarību un energoresursu importa samazināšanos, jo ar katru siltināto māju samazinām energoresursu importu. Trešais pluss ir tik ļoti piesauktā ekonomikas stimulēšana, jo mājokļu siltināšana ir reāls un ļoti efektīvs ekonomikas sildīšanas instruments: mājokļu renovācijai nepieciešamie siltumizolācijas materiāli tiek ražoti Latvijā, darbus veic mūsu pašu būvfirmas, kurās strādā vietējie celtnieki. Tātad visa šīs programmas ietvaros pieejamā nauda paliek Latvijā, un tam ir liela nozīme valsts ekonomiskajā attīstībā, teica A. Kampars.
"Lai arī daudzdzīvokļu māju siltināšanas laukā ir vērojama zināma rosība, visai bieži šā procesa dalībniekiem nākas sastapties ar dažādām problēmām, kas prasa neatliekamu risinājumu."
Viņš piebilda, ka programma pamazām ir uzņēmusi apgriezienus, jo pērn valdīja liela skepse gan no iedzīvotāju, gan banku puses, bet šogad programmai ir arvien lielāka piekrišana. Nav dzirdēts neviens gadījums, kad nosiltinātās mājas iedzīvotāji būtu neapmierināti ar gala rezultātu. Visi priecājas par ietaupīto naudu un atjaunoto mājas ārējo izskatu, pauda A. Kampars.
EM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele piebilda, ka ERAF aktivitātes gaitā šogad jau ir nosiltinātas vai arī kopumā tiks pabeigta simt daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku renovācija. Šis apjoms šogad ir lielāks nekā nosiltināto māju skaits Igaunijā un Lietuvā, kopā ņemot.
Arvien vēl garš un birokrātisks process
Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis stāstīja, ka asociācijā veiktā analīze liecina - naudas, kas renovētā mājā ietaupīta par siltumu, pilnībā pietiek līgumsaistību segšanai ar banku un dažviet pat paliek pāri. Apsaimniekotāji uzskata, ka iespējami jāvienkāršo iesniegumu izskatīšana un tā jāveic īsos termiņos, jo Latvijā, kā zināms, kvalitatīva fasādes siltināšana ir iespējama tikai trīs mēnešus gadā.
SIA „Latvijas Namsaimnieks” (šobrīd apsaimnieko daudzdzīvokļu mājas ar kopējo dzīvokļu platību 8441m2 ) valdes loceklis Māris Stakens uzsvēra, ka pērnais gads vairāk aizritējis, lai iepazīstinātu un skaidrotu par mājas siltināšanas nepieciešamību. Daudzi uzskatīja, ka šie projekti nedos vēlamo efektu. Neticības ledu lauza iespēja apskatīt un aptaustīt reāli nosiltinātos namus.
„Šobrīd ļaudis jau paši nāk pie mums un interesējas par iespējām renovēt savu māju. No idejas jeb pirmās dzīvokļu īpašnieku sapulces līdz celtniecības darbu pabeigšanai reāli paiet apmēram astoņi mēneši, un tas ir pārāk garš laiks. Tas nav normāli,” teica M. Stakens. „Dzīvokļu īpašnieku pārliecināšana aizņem aptuveni divus mēnešus; saskaņojot dokumentus LIAA, aizrit vēl četri mēneši. Jāsecina, ka likvidētās Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras darbinieki bija saprotošāki. Taču LIAA gan šobrīd ir sasparojusies. Savu laiku prasa arī kredītdokumentu kārtošana, un tad jau arī ziema ir klāt, kad būvniecība vairs nav iespējama.”
"Tā ir vienīgā Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētā programma, kas finansē katru konkrēto tajā iesaistīto Latvijas iedzīvotāju un viņa ģimeni."
„Šo dokumentu sagatavošanas procesā vajadzētu izmantot normatīvus, kas minēti MK 05.02.2008. noteikumos Nr. 59 „ Noteikumi par valsts budžeta līdzfinansējuma apmēru un tā piešķiršanas kārtību energoefektivitātes pasākumiem dzīvojamās mājās”,” uzskata Egons Varažinskis no SIA „Projektu konsultantu grupa”. „Šie noteikumi paredz valsts līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoauditam, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas tehniskā projekta izstrādei vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijas sagatavošanai un citiem pasākumiem, un šī programma arī patlaban darbojas labi. Tā atvieglo un paātrina arī dokumentu sagatavošanu.”
Ģ. Beikmanis izteica domu, ka LIAA vajadzētu katram projektam nozīmēt savu menedžeri, kas palīdzētu sagatavot dokumentāciju.
Taču kopumā diskusijas dalībnieki uzskatīja, ka nākamajai būvniecības sezonai jāsāk gatavoties jau šodien.
Problēmas ar būvniekiem
Diskusijā izskanēja neapmierinātība ar visai zemo energoaudita kvalitāti, kas dažkārt kavē dokumentu virzību LIAA.
Tāpat kā citus apsaimniekotājus, arī „Latio namsaimnieks” vadītāju Aivaru Gontarevu uztrauc kvalificēta darbaspēka trūkums, jo daudzi speciālisti ir devušies uz ārvalstīm. Savukārt viņiem seko ļaudis, kas šo specialitāti apguvuši nesen.
Apspriedē tika izteikti arī visai skarbi pārmetumi būvniekiem, vispirms jau par zemo darba kvalitāti. Turklāt kļūdas rodas jau projektēšanas stadijā, un šādu brāķi dažkārt izlabot ir visai grūti. Apsaimniekotāji izteica priekšlikumu, ka vajadzētu izveidot sērijveida namu mezglu risinājumus, kas visai ievērojami atvieglotu projektu sagatavošanu, un tie kļūtu arī lētāki.
Lai izvairītos no neparedzētiem maksājumiem, daži apsaimniekotāji apdrošina objekta būvniecību gan uz garantijas laiku, gan pret izpildītāja bankrotu. Taču šie izdevumi sadārdzina kopējās projekta izmaksas.
"Apsaimniekotāji uzskata, ka iespējami jāvienkāršo iesniegumu izskatīšana un tā jāveic īsos termiņos."
G. Ābele pauda viedokli, ka būvinženieru zināšanas par ēku siltināšanu līdz šim nav bijušas pietiekamas. Tāpēc EM ir izdevies vienoties ar Latvijas Būvinženieru savienību (LBS), ka tā speciālistu sertifikācijas un pārsertifikācijas laikā īpašu uzmanību pievērsīs zināšanām par ēku renovācijas risinājumiem.
Mūsu valstī ir izveidojusies, varētu pat teikt, paradoksāla situācija, ka vietējie būvmateriālu ražotāji pietiekamā apjomā vairs nespēj saražot nepieciešamos ēku siltināšanas materiālus. A. Kampars atzīmēja, ka nesen, apmeklējot uzņēmumu „Sakret”, uzzinājis – trūkstošos siltināšanas materiālu apjomus „Sakret” piegādā no rūpnīcas Lietuvā.
SIA „Latvijas Namsaimnieks” pārstāvis M. Stakens piebilda, ka šim lielajam pieprasījumam ir arī negatīvā puse. Redzot ēku siltināšanas darbu lielo apjomu un ņemot vērā Latvijas mazo būvniecības tirgu, daudzi būvmateriālu ražotāji cenšas segt savus iepriekšējo gadu zaudējumus, paaugstinot cenas gan sastatnēm, gan siltināšanas materiāliem. Daudziem materiāliem ir novērots cenu kāpums pat par 40 procentiem.
Apkopojot diskusijas laikā paustos viedokļus, G. Ābele atzina, ka apsaimniekotājus visvairāk satrauc projektu īstenošanas procedūru ilgums. Viņš solīja, ka ministrija pievērsīsies šīs problēmas risināšanai, lai procesu padarītu mazāk birokrātisku, bet īstenotājiem draudzīgāku un tātad - īsāku.
