Bezdarbnieku arvien vairāk, vakances sarūk
Jūnijā valstī reģistrētais bezdarba līmenis bija 11,5%, un tas nozīmē - Latvijā oficiāli bez darba ir 129 269 cilvēki. Turklāt salīdzinājumā ar maiju bezdarbnieku skaits ir pieaudzis visos valsts reģionos. Vislielākais pieaugums cilvēku skaita ziņā bija Rīgā un Rīgas rajonā, tam seko Talsu rajons. Tāpēc Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina arī darba devējus palīdzēt šiem bezdarbniekiem, jo ir īstais brīdis, kad nevis jāņem darbā katrs, kurš pagadās, bet ir iespēja izvēlēties labākos no labākajiem. Turklāt, sadarbojoties ar NVA, var izvērtēt iespēju pieņemt tādus cilvēkus, kuru nodarbināšanu subsidē valsts.
Situācijas izvērtējums Rīgā un tās apkaimē liecina, ka līdz 1. jūlijam Rīgā un Rīgas rajonā kopā bija reģistrēti 44 593 bezdarbnieki, bet vienlaikus piedāvātas tikai 926 brīvas darba vietas. Visvairāk darbavietu ir kuģu būvē, pieprasīti ir arī cilvēki ar spēju pārdot, tostarp klientu/pārdošanas konsultants un apdrošināšanas aģents. Salīdzinot Rīgas reģionālajā filiālē reģistrēto bezdarbnieku skaitu ar reālo brīvo darba vietu skaitu, redzams, ka bez darba ir, piemēram, 1896 autovadītāji, bet visā reģionā ir tikai 17 automobiļu vadītāju vakanču... Šajos skaitļos iekļautas tās brīvās vietas, ko darba devēji pieteikuši NVA. Bez darba ir 1824 pārdevēji, bet vajadzīgs tikai 31; 785 projekta vadītāji, 701 administrators, kurus nepieprasa neviens; savukārt uz 702 grāmatvežiem ir tikai divas vakances.
"Jūnijā valstī reģistrētais bezdarba līmenis bija 11,5%, un tas nozīmē - Latvijā oficiāli bez darba ir 129 269 cilvēki."
Rīgas reģiona filiālē 20% bezdarbnieku ir augstākā izglītība, bet valstī kopumā šādu darba meklētāju īpatsvars ir 12 procenti. Pēdējā laikā bezdarbnieku rindās iekļaujas arvien vairāk izglītotu cilvēku no valsts iestādēm. „Darba devējiem ar mūsu atbalstu ir iespēja arī pašiem izmācīt sev labu darbinieku,” skaidro NVA Rīgas reģionālās filiāles vadītāja Daina Odīte. Viņa uzsver, ka citur pasaulē uzņēmēji samierinās ar 6-8% ienesīgumu, bet mūsu darba devēji nereti pieraduši pie 300% peļņas, tāpēc nespēj pieņemt to, ka vairs nevar grābt naudu saujām, un pat nedomā par biznesa saglabāšanu un attīstību. Pacietīgākie gan mērķtiecīgi turpina strādāt, un tieši viņi varētu būt ieinteresēti sadarbībā ar NVA.
Piemaksā, ja paņem darbā
Nodarbinātības valsts aģentūra aktīvi izmanto Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļus, lai palīdzētu bezdarbniekiem atgriezties darba tirgū vai dotu tiem iespējas kaut vai īslaicīgi strādāt un nopelnīt. Vairāki ESF atbalstīti projekti paredz reālu finansiālu atbalstu darba devējiem, par ko daudzi pat nezina.
ESF finansētais projekts „Pasākumi noteiktām personu grupām” nozīmē subsidēto darba vietu izveidi. Pavisam vienkārši: NVA maksā darbā pieņemtajam bezdarbniekam daļu vai atsevišķos gadījumos lielāko daļu algas, bet darba devējs nomaksā nodokļus. Viņam atliek tikai pieteikties aģentūrā, nokārtot dažas formalitātes, pēc tam tiek izvēlēta nākamā darbinieka kandidatūra, un uzņēmējam par to, ka ir pieņēmis cilvēku darbā, faktiski vēl piemaksā.
NVA šajos pasākumos iesaista ne visus, bet sociālās atstumtības riskam pakļautos jeb „neizdevīgos” bezdarbniekus, un valsts atbalsts paredzēts vienam gadam. Kas ir tas cilvēku loks, no kura darba devējs var izvēlēties sev nepieciešamos darbiniekus, iesaistot tos subsidētajās darba vietās? „Pasākumi noteiktām personu grupām” paredzēti:
- personām, kurām iepriekšējos sešos mēnešos nav bijis regulāri apmaksāta darba;
- personām, kuras nav ieguvušas vispārējo vidējo izglītību vai profesionālo kvalifikāciju;
- personām, kuras ir vecākas par 50 gadiem;
- personām, kurām kā vientuļajiem pieaugušajiem ir viens vai vairāki apgādājamie;
- personām, kuras pieder etniskām minoritātēm un kurām ir jānostiprina valodas zināšanas, profesionālās zināšanas vai profesionālā pieredze, lai palielinātu savas iespējas iegūt pastāvīgu darbu;
- personām, kurām 24 mēnešus vai ilgāk nav bijis darba.
Šajā grupā iekļauti arī invalīdi, bet par viņu nodarbināšanu no darba devēju puses bijusi liela interese, tādējādi šī iespēja jau izsmelta.
"Rīgas reģiona filiālē 20% bezdarbnieku ir augstākā izglītība, bet valstī kopumā šādu darba meklētāju īpatsvars ir 12 procenti."
NVA darba devējam nodrošina ikmēneša darba algas dotāciju: nelabvēlīgākā situācijā esošam darbiniekam 50% apmērā no darba devēja noteiktās mēneša darba algas, ievērojot, ka ikmēneša dotācija normāla darba laika ietvaros nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Ja darbinieks nostrādājis nepilnu darba laiku, dotāciju piešķir atbilstoši faktiski nostrādātajam laikam. Turklāt ir svarīgi, kādas profesijas pamatgrupai bezdarbnieks pieder: vairākām augstāk kvalificētām pamatgrupām šis valsts finansējums var sasniegt arī 100, 200 procentu no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas vai pat vairāk.
Darba devēji pat nenojauš, ka šo it kā neizdevīgo darbinieku kategorijā ietilpst arī daudzi augsti kvalificēti darbinieki ar labu izglītību un lielisku darba pieredzi; cilvēks pieskaitīts neizdevīgo grupai tāpēc, ka, piemēram, viens audzina bērnu vai ir bezdarbnieks ilgāk par pusgadu, vai ir vecāks par 50 gadiem, kas īstenībā nav liels vecums.
D. Odīte stāsta, ka darba devēji nav tik atsaucīgi, kā varētu vēlēties. Tam iemesls varētu būt niecīgais vakanču skaits uzņēmumos, kā arī nosacījums, ka komersantam nedrīkst būt nodokļu parāds, darbībai jābūt sakārtotai atbilstoši mūsu valsts likumiem.
Palīdzēs problēmu grupu bezdarbniekiem
Nozīmīgs finansējums no ESF paredzēts personu grupām, kuras sabiedrība nereti atstumj un darba devēji pieņem darbā nelabprāt. Tos varētu dēvēt arī par problemātiskajiem bezdarbniekiem. Šajā grupā ietilpst bezdarbnieki ar invaliditāti (tostarp ar garīga rakstura traucējumiem); bezdarbnieki pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs; bezdarbnieki ar atkarību no alkohola, narkotiskām, psihotropām vai toksiskām vielām; bezdarbnieki ar zemu izglītības līmeni. Tāpat arī par bezdarbniekiem reģistrētie jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem; bezdarbnieki 6 mēnešu laikā pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma beigām; bezdarbnieki, kuriem līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi; ilgstošie bezdarbnieki; bezdarbnieki, kas atgriezušies Latvijā pēc ilgstošas uzturēšanās ārzemēs.
Šos cilvēkus NVA iesaistīs ESF projektā „Kompleksie atbalsta pasākumi” bezdarbnieka darba spēju atjaunošanai, uzlabošanai un apgūto darba prasmju nostiprināšanai. Komplekso atbalsta pasākumu ietvaros minēto problēmgrupu bezdarbniekiem nodarbinātības pasākumi tiks piedāvāti kopā ar sistemātiskām, savstarpēji saistītām psiholoģiskām vai, piemēram, ārstnieciskām konsultācijām un nodarbībām.
Šeit, protams, neiztikt bez darba devēju līdzdalības. NVA darba devējiem katra iesaistītā bezdarbnieka darba apmaksai nodrošina no 50% līdz 100% no valstī noteiktās minimālās darba algas mēnesī. NVA maksās arī 50% no valstī noteiktās minimālās darba algas mēnesī bezdarbnieka darba vadītājam par viena iesaistītā bezdarbnieka apmācību, specifisku pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem ar invaliditāti, piemēram, darba vietas pielāgošanu, kas veikta pēc ergoterapeita atzinuma, kā arī normatīvajos aktos paredzētās obligātās veselības pārbaudes.
"Vairāki ESF atbalstīti projekti paredz reālu finansiālu atbalstu darba devējiem, par ko daudzi pat nezina."
Šiem bezdarbniekiem paredzētas dažādas konsultācijas un grupu nodarbības gan pašapziņas paaugstināšanā, gan personības problēmu risināšanā un karjeras plānošanā. Pasākumi, kuros ir iespēja iesaistīties darba devējiem, ir darba prasmju attīstība darba vadītāja uzraudzībā līdz sešiem mēnešiem: darba terapija elementāro darba prasmju atjaunošanai vai apguvei (darbs no vienas līdz divām stundām darbdienā); īslaicīgs algots darbs jeb darba izmēģinājumi apgūto darba prasmju nostiprināšanai (darbs no divām līdz četrām darbdienām nedēļā, atlikušajās darbdienās – individuālas speciālistu konsultācijas, dalība grupu darbā un pasākumos atkarības problēmu risināšanai); praktiska apmācība darba vietā 40 stundas nedēļā (profesionālo prasmju apguve vai pilnveide) un citi pasākumi.
Komplekso atbalsta pasākumu ietvaros NVA 2009. gadā plāno sniegt palīdzību 2000 problēmgrupu bezdarbniekiem, savukārt līdz 2013. gadam šajos atbalsta pasākumos paredzēts iesaistīt gandrīz 13 900 bezdarbnieku visos Latvijas reģionos, īpašu uzmanību pievēršot Latgalei.
Valsts bez maksas apmāca darbiniekus
Daudzreiz no darba devējiem dzirdēts, ka nav iespējams atrast cilvēkus, kuriem būtu konkrētas nepieciešamās profesionālās prasmes. Bet daudzi darba devēji nezina, ka var lūgt NVA sagatavot nepieciešamos darbiniekus. Bezdarbnieku apmācību darba devējam nepieciešamajās specialitātēs apmaksā NVA.
Darba devējs var pieprasīt atbilstoši uzņēmuma vajadzībām apmācīt bezdarbnieku jebkurā izglītības programmā (Profesionālās izglītības centra licencētas un akreditētas izglītības programmas ietvaros apmācību iespējams sākt ātrāk); komplektējot apmācību grupu, piedalīties bezdarbnieku atlasē; piedalīties kvalifikācijas eksāmenā un izvēlēties darbiniekus no izglītības programmu apguvušajiem darba meklētājiem un bezdarbniekiem; piedāvāt izglītības iestādei prakses vietas, lai pārliecinātos par potenciālā darbinieka prasmēm reālā darba vidē un pretendents apgūtu konkrētā darba vietā nepieciešamās iemaņas. Ar izglītības programmu sarakstu, kas pašlaik tiek piedāvātas bezdarbnieku apmācībai, var iepazīties aģentūras filiālēs.
Tāpat darba devējs var pieprasīt neformālo apmācību (piemēram, valodas, lietvedība, komercdarbība laukos, datorzinības, dažādu kategoriju autovadītāju sagatavošana un citas papildu darba prasmes), ko arī finansē valsts. Vienīgais nosacījums – visi apmācāmie cilvēki jāizvēlas no bezdarbnieku vidus.
Ja uzņēmumam tiek organizēta pretendentu atlase uz vakantajām darbavietām no NVA bezdarbnieku uzskaites datubāzes, tad atlasei var piesaistīt karjeras konsultantus ar klientu testēšanu gan pirms, gan pēc tikšanās ar darba devēju. Savukārt, ja uzņēmumā tiek plānota atlaišana vai štatu samazināšana, tad bezdarba riskam pakļautajiem darbiniekiem NVA var piedāvāt grupu vai individuālas karjeras konsultācijas, kurās sniedz psiholoģisku atbalstu, palīdzību CV un motivācijas vēstules uzrakstīšanā, profesionālās piemērotības izpētē un profesionālo mērķu noteikšanai.
Šī un arī cita darba devējiem noderīga informācija plaši skaidrota NVA mājaslapā www.nva.gov.lv sadaļā „Darba devējiem”.
