Nauda bezdarbniekam – gan no valsts, gan privātām kabatām

„Iespēju skolas” idejas pamatā ir bankas redzējums, kā kopā ar bezdarba pieaugumu Latvijā pieaug arī mājokļu kredītu kavējumu dinamika. Banka jau piedāvā dažādus risinājumus: pamatsummas maksājuma atlikšana uz laiku, vairāk nekā 200 klientiem piemērotas pat bezdarbnieku kredītu brīvdienas, kad uz laiku nav jāmaksā ne pamatsumma, ne procenti, tomēr ar šīm un citām aktivitātēm tomēr izrādās par maz. „Cilvēkiem ir jāsniedz tāds atbalsts, kas palīdzētu atgūt darbu,” saka „Nordea” personāla vadītāja Viktorija Veisa. „Šobrīd visvērtīgākais atbalsts bez darba palikušajiem ir palīdzēt celt viņu konkurētspēju. Esam izpētījuši dažādas iniciatīvas, ko īsteno valsts un nevalstiskās organizācijas, un kopā ar sadarbības partneriem piedāvāsim bankas klientiem savu atbalsta programmu,” stāsta „Nordea” bankas vadītājs Valdis Siksnis.

"Lai kā izskatījās, ka visi atbalsta pasākumi pieejami tikai valsts sektoram, izrādījās, ka risinājumu tomēr var atrast."

Mācību programma „Iespēju skola” veidota no trīs daļām. Pirmkārt, tās ir mācības reizi mēnesī speciālistu vadībā par bezdarbniekiem aktuāliem tematiem – personīgo finanšu plānošana, padomi CV un motivācijas vēstuļu uzlabošanai, semināri radošās domāšanas attīstībai. Otrkārt, „Iespēju skola” ir socializēšanās iespēja – dalībnieki varēs satikties, iepazīties, pārrunāt veiksmes un neveiksmes darba meklējumos un apspriest idejas uzņēmējdarbības sākšanai. Treškārt, programmas ietvaros izveidots īpašs Stipendiju fonds, kurā paredzēta nauda savu klientu – bezdarbnieku – atbalstīšanai.

Atbalstīt var ne tikai valsts

Bankas ideja ir vienkārša: tiek izsludināts stipendiju konkurss, kuram var pieteikties bankas klienti – bezdarbnieki. Viņi var mācīt citus programmas dalībniekus, lasot lekcijas, vadot seminārus un diskusijas. Tāpat bankas klienti - bezdarbnieki - var piedalīties citās projekta realizēšanas aktivitātēs: administrēt projektu, reklamēt to utt. Stipendiju finansēšanai banka ik mēnesi apņemas atvēlēt 1000 latus. „Iespēju skolas” stipendiāti būs zināmi oktobra vidū, jo viņiem jāiztur konkurss, kurā izvērtēs gan bezdarbnieka līdzšinējās profesionālās prasmes, zināšanas un pieredzi, gan motivāciju iesaistīties programmā un iespējamo ieguldījumu tās īstenošanā.

"Privāts uzņēmums var samaksāt par pakalpojumu bezdarbniekam, noslēdzot autoratlīdzības līgumu."

Kamēr bezdarbnieki nevis valsts, bet fiziskas personas (uzņēmuma, organizācijas u.tml.), paspārnē mācās un palīdz viens otram bez maksas, nekādu juridisku šķēršļu nav. Tā, piemēram, organizācija „Nāc un dari!” īsteno programmu „Atbalsti citus ar savām zināšanām”, kuras mērķis ir veidot bezdarbnieku – nozares speciālistu - apmācības citiem bezdarbniekiem. Arī „Nordea” idejai par bezdarbnieku bezmaksas apmācībām normatīvie akti nekādus šķēršļus neliek: nāciet kopā un mācieties! Toties tad, kad bezdarbniekam par savu bēdu brāļu izglītošanu uzņēmums grib dot naudu, situācija kļūst sarežģītāka. Kā par padarīto samaksāt bezdarbniekam tā, lai viņš nezaudētu bezdarbnieka statusu un iespēju saņemt pabalstu?

„Nordea” banka atzīst: viņi ļoti ilgi strādājuši, lai saprastu, kādas ir iespējas atbalstīt bezdarbniekus. Lai kā izskatījās, ka visi atbalsta pasākumi pieejami tikai valsts sektoram, izrādās, ka risinājumu tomēr var atrast.

Autoratlīdzība vai terminēts līgums

Ja „Nordea” projekta ietvaros bezdarbniekiem paredzētās stipendijas ar nodokļiem un sociālajām iemaksām netiek apliktas un persona netiek reģistrēta kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, tad šādas stipendijas izmaksa bezdarbnieka statusu neietekmē, uzsver Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Juridiskajā departamentā.

Privāts uzņēmums var samaksāt par pakalpojumu bezdarbniekam, noslēdzot autoratlīdzības līgumu. „Viņam par gaidāmo autoratlīdzību jāpaziņo rakstiskā formā NVA. Uz dažām dienām viņa bezdarbnieka pabalsta izmaksa tiks pārtraukta un pēc tam atjaunosies,” intervijā LV.LV skaidro NVA direktore Baiba Paševica. Bezdarbnieks autoratlīdzības līgumu var slēgt atkārtoti, vienmēr par to laikus ziņojot NVA.

Ir vēl otra iespēja: slēgt ar bezdarbnieku darba līgumu uz diviem mēnešiem. Bezdarbnieka tiesības iegūt darba ņēmēja statusu uz laiku līdz diviem mēnešiem nosaka „Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma” 14. panta pirmās daļas 5. punkta b) apakšpunkts. Ja bezdarbnieks ir bezdarbnieka pabalsta saņēmējs, tad saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” 10. panta pirmās daļas 2. punktu uz darba ņēmēja statusa iegūšanas laiku līdz diviem mēnešiem bezdarbnieka pabalsta izmaksa tiek apturēta.

"Ja darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa piemērošanas laiks ir īsāks par diviem mēnešiem – bezdarbnieka statuss tiek iesaldēts, bet nezūd."

Savukārt „Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma” 12. pantā noteikts, ka bezdarbnieka statusa zaudēšanas pamats ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšana uz nenoteiktu laiku vai uz laiku, kas ilgāks par diviem mēnešiem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", izņemot iesaistīšanos aktīvajos nodarbinātības pasākumos.

Tātad, ja darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa piemērošanas laiks ir īsāks par diviem mēnešiem – bezdarbnieka statuss tiek iesaldēts, bet nezūd.

Bezdarbniekam ir pienākums triju darba dienu laikā ziņot NVA, ja ir iegūts darba ņēmēja statuss uz laiku līdz diviem mēnešiem. Atkārtoti terminēto darba līgumu var slēgt uz laiku līdz diviem mēnešiem, bet starp noslēgtajiem darba līgumiem jābūt vismaz 30 dienu atstarpei, skaidro NVA juristi.