Lielbritānijā pavisam ir 61 miljons iedzīvotāju. Nacionālais statistikas birojs ziņo, ka pirms mēneša šajā valstī bezdarbnieku pabalstu pieprasīja 1,64 miljoni iedzīvotāju. Vēl vasarā viena no šīs valsts 29 miljoniem nodarbināto bija latviete Anete Bērziņa. Nu viņa kļuvusi par bezdarbnieci.
Sieviete uz Britu salām pārcēlās pirms septiņiem gadiem un šajā laikā ir ieguvusi reģistrēta patstāvīgā iedzīvotāja statusu, ko var iegūt pēc pieciem valstī nodzīvotiem gadiem un kas nodrošina tādas pašas tiesības, kādas ir Lielbritānijas pilsoņiem.
A. Bērziņa portālam LV.LV atklāj savu bezdarbnieces pieredzi Lielbritānijā.
Bezdarbnieks pat tad, ja strādā
Par bezdarbniekiem Lielbritānijā uzskata arī tos cilvēkus, kas strādā nepilnu darba laiku. Bezdarbniekiem ir atļauts strādāt līdz 16 stundām nedēļā un pelnīt ne vairāk kā 92 britu mārciņas nedēļā pirmajā gadā un ne vairāk kā 20 mārciņas nedēļā turpmākajos gados (minimālā alga valstī cilvēkiem virs 22 gadu vecuma ir 5,73 britu mārciņas stundā).
Noteikts pat ir tas, cik reizes gadā bezdarbnieks drīkst oficiāli slimot – sešas dienas divās reizēs – un doties atvaļinājumā valsts iekšējā teritorijā. Jebkuru noteikumu pārkāpšana nozīmē bezdarbnieka pabalsta zaudēšanu.
Vispirms – telefonintervija
Informāciju par darba iespējām un vakancēm var iegūt gan internetā, gan arī vietējā nodarbinātības centrā. Interesanti, ka bezdarbnieka statusu var iegūt šādā kārtībā: vispirms jāpiesakās pa telefonu, tad norit aptuveni stundu gara telefonintervija, vēlāk – pieņemšana nodarbinātības centrā, līdzi ņemot pasi, izziņu no bankas, kur minēta dzīvesvieta, un apliecinājumu, ka bankas kontā nav vairāk par 16 tūkstošiem britu mārciņu.
"Par bezdarbniekiem Lielbritānijā uzskata arī tos cilvēkus, kas strādā nepilnu darba laiku."
„Televīzijā rāda raidījumus, kur atklāj, ka cilvēki ne vienmēr uzrāda visus ienākumus. Par to draud pat cietumsods. Ja laikus nepaziņo par papildu ienākumiem, patiesība agri vai vēlu nāk gaismā un tad nauda ir arī jāatmaksā,” stāsta A. Bērziņa, izgaisinot šaubas par iespēju krāpties un neuzrādīt pilnīgu informāciju. Visa informācija par iedzīvotāju ienākumiem, kas tiek apkopota gada pirmajā pusē, ir arī Lielbritānijas Ienākumu un muitas dienestam.
Priekšrocības
Ja pieteicējs tiek atzīts par bezdarbnieka statusam atbilstošu, viņš tiek reģistrēts nodarbinātības centrā un saņem apliecību, kas nodrošina lielākoties tādas pašas atlaides, kādas ir studentiem un pensionāriem muzejos, sporta centros, apmācību kursos. Ja bezdarbnieka statuss ilgst vairāk par 13 nedēļām, iespējams pieprasīt arī sabiedriskā transporta atvieglojumus, piemēram, Londonā autobusa biļetes var iegādāties par puscenu, savukārt Kentā iespējams saņemt naudu atpakaļ par tām autobusa biļetēm, kas izlietotas, lai dotos uz darba intervijām.
Līdztekus dažādām atlaidēm ik nedēļu nākamo sešu mēnešu laikā (ne ilgāk par 182 dienām) bezdarbnieka bankas kontā tiek pārskaitīts arī 64 mārciņu liels bezdarbnieka pabalsts, kas paredzēts personīgām vajadzībām. Ar to tik tikko pietiek pārtikas, sabiedriskā transporta, komunālo maksājumu un citu neatliekamo izdevumu segšanai. Bez maksas iespējams saņemt zāles un medicīnisko aprūpi.
A. Bērziņa stāsta, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Lielbritānijā katras pilsētas domē iespējams pieteikties arī pabalstam dzīvokļa apmaksai. Piešķirtais pabalsta lielums ir atkarīgs no īres līguma.
Tālredzīga apdrošināšana
A. Bērziņa stāsta, ka bija paņēmusi bankā aizņēmumu un to apdrošinājusi gadījumā, ja tiek zaudēts darbs. Tas izrādījies ļoti tālredzīgs risinājums, jo apdrošināšana veselu gadu sedz ikmēneša bankas maksājumus. Apdrošināšana stājas spēkā 60 dienu laikā no līguma noslēgšanas brīža.
Lai pārliecinātos, ka bezdarbnieks joprojām ir šajā statusā, viņam reizi nedēļā ir jāierodas nodarbinātības centrā un jāaizpilda īpaša tabula, kurā norādīti vismaz divi darba pieteikumi nedēļā, tādējādi apliecinot, ka darbs tiek meklēts.
"Bezdarbnieka apliecība lielākoties nodrošina tādas pašas atlaides, kādas ir studentiem un pensionāriem muzejos, sporta centros, apmācību kursos."
Ja darbs nav atrasts sešu mēnešu laikā, ir jāpiesakās nākamajam pabalstam, kas ir tādā pašā apjomā kā iepriekšējais. Šim zemo ienākumu pabalstam nav noteikta termiņa, un A. Bērziņa zina pāris gadījumu, kad cilvēki to ir saņēmuši un nav strādājuši pat desmit gadus.
Par mājvietu nav jāuztraucas
Valsts ir lielais bezdarbnieku atbalsts Lielbritānijā, jo palīdz visiem – gan tiem, kas nevar atrast darbu, to meklē un ir gatavi strādāt pat gadījuma darbus, gan tiem, kuri nevar atļauties samaksāt par dzīvokli, gan tiem, kuriem jāuztur bērni un/vai vecāki. Pabalsts pienākas arī tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nedēļā strādā mazāk nekā 16 stundas. Kāda A. Bērziņai pazīstama ģimene ar diviem bērniem šobrīd pārtiek no vīra bezdarbnieka pabalsta un bērnu naudas un dzīvo trīsistabu mājā Velsā.
Valsts neļauj palikt uz ielas arī gadījumā, ja bezdarbnieks nespēj samaksāt par dzīvesvietu un tiek izlikts no dzīvokļa. Reģistrējoties pilsētas domē, pašvaldība palīdz atrast citu dzīvokli un noslēgt līgumu. Pilsētas dome pat apmaksā depozīta iemaksu (viena mēneša īres maksu). Ja bezdarbnieks ir jaunietis, invalīds vai ar bērniem līdz 21 gadu vecumam, tiek piešķirta pagaidu mītne – tiesa, ne ilgāk par gadu, kura laikā bezdarbnieks atrodas dzīvokļa rindā un pēc tam tiek pārcelts uz valsts dotētu dzīvokli. Šīs sistēmas detaļas gan atšķiras katrā Lielbritānijas rajonā.
Informācija par bezdarbnieku pabalstu, iespējamām kompensācijām un citiem jautājumiem ir plaši pieejama gan tiešsaistē, gan arī bukletos. Neinteresējoties gan neko uzzināt nevar, liecina ar A. Bērziņas pieredze, jo „ar padomiem šajā zemē neviens neuzbāžas, likuma nezināšana ir katra paša vaina”.
Taču, ja zini savas tiesības, sociālā sistēma Lielbritānijā bezdarbniekiem ir labvēlīga.
