Kas mainījies jau šogad
Tiem, kas bezdarbnieka statusu iegūs vēl līdz šā gada beigām, bezdarbnieka pabalsta apmēru tāpat kā līdz šim aprēķinās no apdrošināšanas iemaksu algas par sešu kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona ieguvusi bezdarbnieka statusu. Tātad tiem, kas bezdarbnieka statusu iegūs novembrī, pabalstu aprēķinās no marta līdz augustam, bet tiem, kas bezdarbnieka statusu iegūs decembrī – no aprīļa līdz septembrim (ieskaitot). Bet tas vēl nav viss.
Būtiskas izmaiņas attiecas uz tiem, kam ne visos mēnešos izdodas nopelnīt un saņemt vienādu algu. Šādos gadījumos bezdarbnieka pabalsta aprēķinā mēnešus, kuros bijusi augstākā un zemākā alga, vairs neņem vērā. Lai aprēķinātu kalendāra dienas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, saskaita kopā četrus mēnešus no sešiem, izdala ar četri, pareizina ar seši un izdala ar attiecīgo darbdienu skaitu, tā iegūstot, cik cilvēks nopelnījis vienā dienā.
Vd = ( |
A1 + A2 + A3 + A4 |
× 6) : Dd |
4 |
Vd ir kalendāra dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga; A1-A4 – mēneši sešu mēnešu periodā (nav mēnešu, kurā bija zemākā alga un augstākā alga); Dd – darbdienas.
Kas mainīsies nākamgad
Nākamgad bezdarbnieka pabalstu aprēķinās nevis par sešu, bet par 12 mēnešu periodu, atskaitot divus mēnešus no statusa iegūšanas.
Ja bezdarbnieka statusu cilvēks iegūs janvārī, tad viņam pabalstu rēķinās, ņemot vērā algu no 2008. gada oktobra līdz 2009. gada oktobrim, ja februārī – tad no 2008. gada novembra līdz 2009. gada novembrim utt.
"It kā viss ir likumīgi, bet tiesību normas piemērošanas rezultāti liecina par krasām atšķirībām personas ienākumos pirms pabalsta pieprasīšanas un vidējā apdrošināšanas iemaksu algas apmēra, no kura rēķina pabalstu."
Un atkal: ja noteiktā 12 kalendāra mēnešu periodā attiecīgajos mēnešos bezdarbniekam būs atšķirīgi apdrošināšanas iemaksu algas apmēri, mēnešus, kuros ir bijusi mazākā un lielākā alga, neņems vērā. Lūk, aprēķina formula.
Vd = ( |
A1 + A2 + ... + A10 |
× 12) : Dd |
10 |
Vd ir kalendāra dienas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga; A1, A2 .. A10 - apdrošināšanas iemaksu algas summa, neieskaitot minētajā periodā tos divus mēnešus, kuros bijusi viszemākā un visaugstākā apdrošināšanas iemaksu alga, sākot no 12 kalendāra mēnešu perioda sākuma; Dd – kalendāra dienu skaits noteiktā periodā.
Kāpēc tādas izmaiņas?
Kā skaidrots noteikumu izmaiņu anotācijā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir konstatējusi, ka nereti pabalsta apmēra aprēķināšanai (vidējās apdrošināšanas iemaksu algas noteikšanai) nepieciešamajos pēdējos mēnešos bija aprēķināti augsti darba ienākumi salīdzinājumā ar darba ienākumiem iepriekšējā periodā. Pamanītas arī citas aizdomīgas darbības.
VSAA pieredze liecina, ka personu skaits, par kurām lūgts pārbaudīt darba ienākumu pamatotību, katru gadu pieaug. Tā 2006. gadā bijuši 7 šādi gadījumi, 2007. gadā – 52, 2008. gadā – 109, 2008. gadā - 109, bet 2009. gada pirmajā pusgadā – jau 96 darba ienākumu pamatotības pārbaudes.
VSAA direktores vietniece Maija Groduma skaidro: „Jānošķir divas krasi atšķirīgas situācijas. Pirmā ir anotācijā minētie 96 gadījumi ar dažādiem pabalstiem, par kuriem ziņots, jo radušās aizdomas par nelikumīgām darbībām. Otrā situācija ir gadījumi, kad it kā viss ir likumīgi, bet tiesību normas piemērošanas rezultāti liecina par krasām atšķirībām personas ienākumos pirms pabalsta pieprasīšanas un vidējā apdrošināšanas iemaksu algas apmēra, no kura rēķina pabalstu.” M. Groduma skaidro, ka būtība nav pabalsta apmērā, bet gan tajā, cik ļoti atšķiras šie abi rādītāji. Piemēram, personai ilgstoši ir uzrādīti ienākumi minimālās algas apmērā, bet tieši pēdējos mēnešos pirms bezdarbnieka statusa piešķiršanas pēkšņi tiek uzrādīti ievērojami lielāki ienākumi. Galu galā bezdarbnieka pabalsts jārēķina no 400 latu lielas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, lai gan pārsvarā ienākumi bijuši krietni mazāki, tikai pēdējos „vajadzīgajos” mēnešos tie strauji palielinājušies. Protams, pabalsts it kā nebūs īpaši liels, bet rezultāts ir tāds, ka bezdarbnieka pabalsts šai personai būs lielāks nekā vidējie ienākumi darba periodā.
"Statistika par to, kā pēdējo mēnešu laikā pieaug lielāko pabalsta saņēmēju skaits, ir pārliecinoša."
„Izmaiņas tiesību normās, kas palielina vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodu un maina noteikumus, kādi ienākumi ir ņemami vidējās apdrošināšanas algas aprēķināšanai, padara šo rādītāju objektīvāku un samazina iespējas manipulēt ar to,” uzskata VSAA pārstāve.
Lūk, VSAA informācija par bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaitu un bezdarbnieku pabalsta vidējo apmēru: janvāris – 42 479 (Ls 179,40), februāris – 50 107 (Ls 187,66), marts – 57 499 (Ls 171,36), aprīlis – 65 419 (Ls 185,31), maijs – 69 251 (Ls 177,78), jūnijs – 71 043 (Ls 174,87), jūlijs – 69 510 (Ls 170,24), augusts – 69 569 (Ls 176,47), septembris – 73 503 (Ls 166,09). Lai arī vidējais pabalsta apmērs izskatās pieticīgs, statistika par to, kā pēdējo mēnešu laikā pieaug lielāko pabalsta saņēmēju skaits, ir pārliecinoša.
