Informācija VID – trīs dienu laikā
Lai gan katra darba devēja pienākums ir iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ziņas par darbā pieņemtajiem vai atlaistajiem darbiniekiem, praksē mēdz būt gadījumi, kad darba devēji to neizpilda, atzīst Labklājības ministrijas Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors Edgars Korčagins.
"Darba ņēmējs par bezdarbnieku kļūst tikai nākamajā dienā pēc darba attiecību izbeigšanas."
Ja darbinieku atbrīvo no darba vai arī viņš pats nolemj pārtraukt darba tiesiskās attiecības, darba devējam par šo faktu jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID). E.Korčagins atgādina: no 2009. gada 1. jūlija ir mainīts termiņš, kādā šīs ziņas ir jāsniedz. Tagad atbilstoši likumam „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laikā no 2009. gada līdz 2012. gadam” darba devējam tas jāizdara trīs darba dienu laikā pēc tam, kad cilvēks ieguvis, mainījis vai zaudējis darba ņēmēja statusu. Vēl VID ir jāiesniedz informācija par tiem komercsabiedrību valžu, padomju locekļiem, pašvaldību deputātiem un citiem, kas savus pienākumus veic bez atlīdzības, par to, ka viņi vairs neatrodas darba ņēmēja statusā.
Ja darba devējs to neizdara, darbiniekam, kurš vairs nestrādā vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav uzskatāms par darba ņēmēju, joprojām tiek saglabāts darba ņēmēja statuss. Šādā situācijā darbiniekam nav tiesību iegūt bezdarbnieka statusu.
Kā darbiniekam rīkoties?
Nesen notikušajā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības forumā raisījās diskusija par to, cik neaizsargāts ir darbinieks iepriekšminētās darba devēja neizdarības dēļ. Viens no veidiem, kā darbiniekam panākt, lai darba devējs paziņo VID par pārtrauktām darba attiecībām, ir vērsties tiesā.
E.Korčagins norāda, ka tas tomēr nav vienīgais risinājums. Vispirms darbiniekam pašam būtu jāvēršas pie sava darba devēja ar prasību izpildīt normatīvajos aktos noteikto pienākumu un informēt VID par darba attiecību izbeigšanu. Ja darbinieks šādi nevar panākt savu tiesību nodrošināšanu, bet tiesas ceļā to panākt var būt laikietilpīgi, personas problēmas atsevišķos gadījumos var atrisināt arī pašas valsts iestādes, proti, VID.
„Ja valsts iestādes darba attiecību pārtraukšanas faktu var konstatēt pašas un darbinieks tam var iesniegt pietiekamus pierādījumus, viņam ir iespējams aiztaupīt došanos uz tiesu,” norāda E.Korčagins.
NVA darba ņēmēja statusu darbiniekam, ar kuru ir pārtrauktas darba tiesiskās attiecības, noņemt nevar, to dara VID. Aģentūras pārstāvji var ieteikt cilvēkam doties uz savai dzīvesvietai tuvāko VID, informēt par to, ka darba attiecības ar viņu ir pārtrauktas, un lūgt ieņēmumu dienesta pārstāvjus noņemt viņam darba ņēmēja statusu.
"Ja valsts iestādes darba attiecību pārtraukšanas faktu var konstatēt pašas un darbinieks var iesniegt pietiekamus pierādījumus, tad viņam iespējams aiztaupīt došanos uz tiesu."
Pēc E.Korčagina rīcībā esošās informācijas, šādu darbību VID praktizē, ņemot vērā, ka valsts pārvaldei ir jādarbojas sabiedrības interesēs un maksimāli jāievēro privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Protams, VID pārbauda katru saņemto iesniegumu un izskata konkrēto gadījumu, kā arī mēģina sazināties ar attiecīgo darba devēju. Ja VID pārliecinās par to, ka darba attiecības konkrētajā gadījumā ir izbeigtas, tas pieņem lēmumu par darba ņēmēja statusa noņemšanu. Tiklīdz tas ir izdarīts, cilvēks var doties uz NVA, pieteikties bezdarbnieka statusa iegūšanai, kā arī pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu.
Uzreiz bezdarbnieks?
Darba ņēmējs maldīgi var uzskatīt, ka viņš ir kļuvis par bezdarbnieku jau tajā pašā dienā, kad ir pārtrauktas darba attiecības, taču tā nav – skaidro NVA Karjeras metodikas un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Dita Lūka. Darba ņēmējs par bezdarbnieku kļūst tikai nākamajā dienā pēc darba attiecību izbeigšanas. Darba attiecības beidzas ar brīdi, kad šis fakts tiek apstiprināts dokumentāri – piemēram, ar datumu, kurā beidzas darba līgumā paredzētais darba attiecību termiņš vai rīkojumā par darbinieka atlaišanu minētais datums. Tātad, tiesības reģistrēties NVA kā bezdarbniekam ir nākamajā dienā pēc likumīgi noformēta darba attiecību pārtraukuma.
Pēc D.Lūkas domām, katram darbiniekam, pārtraucot darba attiecības, vajadzētu sekot līdzi tam, vai darba devējs ievēro darba likumdošanā noteiktās prasības.
Lēmums par statusa piešķiršanu
D.Lūka norāda, ka NVA inspektors bezdarbnieka statusu personai piešķir saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu un iekšējo normatīvo aktu „Bezdarbnieku un darba meklētāju reģistrēšanas kārtība”. Cilvēks savu atbilstību bezdarbnieka statusam apliecina, parakstot iesniegumu bezdarbnieka statusa piešķiršanai.
"Lēmumu par bezdarbnieka statusa zaudēšanu var pieņemt tikai pēc paskaidrojumu saņemšanas no konkrētās personas."
NVA inspektoram lēmums par bezdarbnieka statusa piešķiršanu ir jāpieņem vienas darba dienas laikā, tādēļ ir iespējams balstīties tikai uz personas sniegto informāciju. Ja par personu tās bezdarba periodā tiek saņemtas ziņas, ka tā ieguvusi darba ņēmēja vai pašnodarbinātas personas statusu, inspektori izskata jautājumu par bezdarbnieka statusa zaudēšanu. Taču attiecīgo lēmumu var pieņemt tikai pēc paskaidrojumu saņemšanas no personas. Tas ir nepieciešams tādēļ, ka praksē iespējami gadījumi, kad saņemtā informācija ir kļūdaina, neprecīza vai arī darba ņēmēja statuss iegūts uz Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajiem diviem mēnešiem.
Informācijai
- Likuma „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam” 8. pants paredz: darba devējs katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā triju darba dienu laikā pēc tam, kad persona ir ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto darba ņēmēja statusu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā ziņas par darba ņēmējiem.
- Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 13. panta otrā daļa nosaka: katru darba ņēmēju, kurš ieguvis, mainījis vai zaudējis šā likumā 1. panta 2. punktā noteikto darba ņēmēja statusu, darba devējs reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā pēc darba devēja reģistrācijas vietas.
- Saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu tiesības uz
bezdarbnieka statusu ir cilvēkiem, kuri reģistrējušies Nodarbinātības valsts
aģentūrā un:
- nestrādā;
- meklē darbu;
- ir darbspējīgi un gatavi nekavējoties sākt darbu;
- ir sasnieguši 15 gadus;
- nav sasnieguši valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu;
- klātienē nemācās vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, izņemot vakarskolu;
- nenodarbojas ar komercdarbību vai arī minētā darbība ir apturēta;
- neatrodas pilnā valsts apgādībā.
