Naudu var atgūt mēneša laikā
Juristu pieredze liecina: šo iespēju darbinieki pašlaik izmanto par maz. „Darbinieka interesēs ir ātri atgūt neizmaksāto darba samaksu, tādēļ Civilprocesa likums 50.1 nodaļu paredz par brīdinājuma kārtību. Tā ir vienkāršota procedūra, kuru var piemērot neizpildītu maksājuma saistību piedziņai. Turklāt darbiniekam pēc pašreizējā regulējuma nav pat jāmaksā tiesāšanās izdevumi, tikai jāaizpilda pieteikuma veidlapa un jāiesniedz tiesai brīdinājuma izsniegšanai darba devējam.
Pret darba devēju, kurš apzinās, ka neizmaksāta saistība pastāv, bet pašlaik naudas nav, atzīstot parāda esamību, tiesa pieņem lēmumu ar izpildraksta spēku. Faktiski darbinieks mēneša laikā var saņemt izpildāmu nolēmumu un iesniegt to tiesu izpildītājam piedziņai,” skaidro Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektore Daina Ose.
Rīgas rajona Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Andrejs Mihaļčenko atzīst: tiesas ir pārpludinātas ne tikai ar darba strīdu lietām, bet arī ar lietām, kur patiesībā strīda nemaz nav. Lai arī darbinieka iesniegtie dokumenti skaidri apliecina, ka darba devējs viņam ir parādā, un pats darba devējs to rakstiski atzīst, abām pusēm jāpiedzīvo viss garais tiesāšanās process. Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā ir ātrāka un lētāka nekā prasības pieteikuma izskatīšana vispārējā prasības tiesvedības kārtībā. Arī parādniekam ir izdevīgāks šis process, jo viņam papildus atmaksājamajai parāda summai būs jāsedz mazāki tiesāšanās izdevumi nekā tad, ja process notiktu vispārējās tiesāšanās kārtībā.
Kas, kad un kā jādara
Saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pret savu darba devēju par neizmaksātu darba algu ierosina darbinieks. Pieteikums iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc darba devēja juridiskās adreses. Šis ir punkts, kurā visvieglāk kļūdīties, tādēļ jānoskaidro precīza darba devēja juridiskā adrese, nevis savas darbavietas adrese. Darba devēja juridisko adresi var noskaidrot www.ur.gov.lv .
Pieteikums iesniedzams uz speciālas veidlapas, ko var saņemt tiesā vai izdrukāt un sagatavot jau iepriekš. http://www.tiesas.lv/index.php?id=27 atrodama un aizpildāma veidlapa „Pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā”.
Pieteikumā norādāms:
- tiesas nosaukums, kurai iesniegts pieteikums;
- pieteicēja (viņa pārstāvja, ja pieteikumu iesniedz pārstāvis) un darba devēja, tātad – juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un atrašanās vieta (juridiskā adrese). Pieteicējs norāda korespondences adresi, kā arī elektroniskā pasta adresi tiesas paziņojumu saņemšanai, ja viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu;
- veidlapā noteikts, ka tajā jānorāda maksājuma saistība, kuras dēļ
tiek iesniegts pieteikums, norādot saistību pamatojošo dokumentu pierādošu
informāciju un saistības izpildes termiņu, kā arī kredītiestādes nosaukumu un
konta numuru, kurā veicama samaksa, ja tāds ir. Kā skaidro D. Ose, darbiniekam
arī par šo punktu nav pamata uztraukties. D. Ose uzsver: „Tas arī viss. Nekādi
citi pierādījumi tiesai nav vajadzīgi. Tiesai pat nav jāpārliecinās par to, vai
darbinieks ir darbinieks un kāda ir neizmaksātā parāda summa. Šiem jautājumiem
nozīme ir tikai prasības tiesvedības gadījumā, bet ne brīdinājuma kārtībā.”
"Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā ir ātrāka un lētāka nekā prasības pieteikuma izskatīšana vispārējā prasības tiesvedības kārtībā."
Tā kā Latvijas tiesām un tiesu izpildītājiem pagaidām ir visai maza pieredze ar neizmaksātās darba algas atgūšanu brīdinājuma kārtībā, zvērināts tiesu izpildītājs Andris Spore gan iesaka darbiniekam nepaslinkot un iesniegt visus pierādījumus parāda atgūšanai. Darbinieks var iesniegt, piemēram, darba līgumu un apliecinājumu no darba devēja, ka darba alga darbiniekam nav izmaksāta. Darbiniekam jāpaprasa šāda izziņa no darba devēja, uzrakstot iesniegumu, parakstot un saņemot darba devēja parakstu par iesnieguma saņemšanu. Gadījumā, ja darba devējs iesniegumā noteiktajā laikā izziņu par neizmaksāto darba algu neizsniegs, darbinieks varēs tiesā kā pierādījumu iesniegt savu iesniegumu darba devējam;
- pieprasītā summa un tās aprēķins. „Darbinieks pats ir atbildīgs par maksājuma summas pareizu norādi pieteikumā,” saka D. Ose. Nekādi īpašie aprēķini nav jāmeklē un jāiesniedz;
- pieteicēja apliecinājums, ka prasījums nav atkarīgs no pretizpildījuma vai ka pretizpildījums ir izdarīts (tātad – darbinieks nav parādā darba devējam);
- lūgums tiesai izsniegt parādniekam brīdinājumu;
- lūgums izlemt par maksājuma saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu.
Civilprocesa likums prasības celšanai vispārējā kārtībā paredz 7 dienu termiņu, kurā tiesnesim jāpieņem lēmums par pieteikuma pieņemšanu. Tai pašā laikā Civilprocesa likums nenosaka precīzu laiku lēmuma pieņemšanai lietās par saistību izpildi brīdinājuma kārtībā. Tomēr tam jābūt saprātīgam - atkarībā no tiesneša noslodzes. Ņemot vērā, ka saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā neprasa iepazīšanos ar apjomīgu materiālu daudzumu, šim termiņam nevajadzētu būt garākam par jau minēto 7 dienu termiņu.
Pēc pieteikuma saņemšanas tiesnesis pieņems lēmumu par pieteikuma pieņemšanu vai arī par atteikumu pieņemt lēmumu, ja pieteikums neatbildīs likuma prasībām. Tiesnesis atsaka pieņemt pieteikumu, ja tas neatbilst likumā noteiktajām prasībām, un tas nav pārsūdzams. Tātad – nekādus labojumus un papildinājumus veikt nav iespējams. Ja tiesneša motivētajā lēmumā minētie trūkumi tiek novērsti, ar šādu pieteikumu var griezties tiesā atkārtoti vai celt prasību vispārējā kārtībā.
"Nekādi citi pierādījumi tiesai nav vajadzīgi. Tiesai pat nav jāpārliecinās par to, vai darbinieks tiešām ir darbinieks un kāda ir neizmaksātā parāda summa."
Pēc tam tiesnesis nosūtīs brīdinājumu par saistības izpildi parādniekam ar priekšlikumu 14 dienu laikā no brīdinājuma izsniegšanas dienas samaksāt pieteikumā norādīto summu, paziņojot par to tiesai, vai iesniegt tiesā iebildumus. Ja parādnieks 14 dienu laikā atsūtīs iebildumus pret maksājumu saistības pamatotību vai arī ja parādnieks samaksā parādu, tiesnesis tiesvedību izbeigs. Ja parādnieks ir iebildis pret maksājumu saistības pamatotību, darbiniekam ir tiesības iesniegt prasības pieteikumu vispārējā prasības tiesvedības kārtībā.
Ja brīdinājumā noteiktajā termiņā darba devējs tiesai nekādus iebildumus neiesniegs, tiesnesis septiņu dienu laikā no iebildumu termiņa izbeigšanās dienas pieņems lēmumu par pieteikumā norādītās maksājumu saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu. Lēmuma noraksts triju dienu laikā tiks nosūtīts pieteicējam un parādniekam.
Tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties, tam ir izpildu dokumenta spēks, un tas izpildāms saskaņā ar tiesas spriedumu izpildīšanas noteikumiem. Tātad – darbinieks ar saņemto izpildu dokumentu var doties pie tiesu izpildītāja, un tiesu izpildītājs ķersies pie darba. Zvērināts tiesu izpildītājs A. Spore atzīst, ka pagaidām tiesu izpildītāji ar darba algas piedziņu brīdinājuma kārtībā nav saskārušies – līdz šim šo iespēju darbinieki nav izmantojuši.
Valsts nodeva darbiniekam nav jāmaksā
Parasti parāda piedziņas brīdinājuma kārtībā gadījumos veidlapai klāt jāpievieno 2 kvītis - par valsts nodevas samaksu un ar dokumentu piegādi saistīto izdevumu apmaksa (pasta izdevumi). Darbiniekam par prasības iesniegšanu saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā, lai atgūtu savu darba algu, nekas nav jāmaksā. „Darba samaksas piedziņai darbinieks arī šīs kvītis nepievieno, jo ir atbrīvots no valsts nodevas samaksas,” skaidro D. Ose. Tātad darbiniekam tikai jāaizpilda veidlapa un tā jāiesniedz tiesā.
Civilprocesa likuma 43. panta 1. daļa nosaka, ka no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti. Savukārt Civilprocesa likuma 406.3. pants nosaka, ka pieteikumam tiesai par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pievienojams dokuments par valsts nodevas un ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu samaksu. Ko darīt, ja tiesa norāda uz šo punktu un liek darbiniekam maksāt valsts nodevu?
"Ja nu gadījumā kāda tiesa no darbinieka pieprasa valsts nodevu, noteikti jāraksta sūdzība Augstākajai tiesai."
Rīgas rajona Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis A. Mihaļčenko skaidro, ka tieša un nepārprotama norāde uz iespēju atbrīvot prasītāju no valsts nodevas ir veidlapā „Pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā” ietvertā aile „Pieteicējs atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas”, kurā vien atliek norādīt attiecīgo atbrīvojuma iemeslu. Tomēr tiesnesis norāda: ja nu gadījumā kāda tiesa no darbinieka pieprasa valsts nodevu, noteikti jāraksta sūdzība Augstākajai tiesai.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs līdz šim ne reizi nav izmantojis darba algas piedziņu brīdinājuma kārtībā, jo nebijis īsti skaidrs – darbiniekam ir vai nav jāmaksā valsts nodeva. „Tagad, kad ir skaidri pateikts, ka darbiniekam šī nodeva nav jāmaksā, jau tuvākajā laikā palīdzēšu darbiniekiem atgūt aizkavēto algu tieši šādā ceļā, jo tas neapšaubāmi izskatās ātrāk un efektīvāk,” bilst K. Rācenājs.
Var izmantot arī citu parādu piedziņai
Šādu tiesāšanās kārtību var izmantot arī tad, ja vēlaties, lai kāda persona izpildītu maksājuma saistību, piemēram, atdotu parādu, ja ar šo personu, piemēram, ir noslēgts rakstisks līgums, kurā redzams, ka saistība ir noteiktā termiņā jāizpilda.
Dažos gadījumos saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā tomēr nav iespējama. Piemēram, par maksājumiem, kas ir saistīti ar neizpildītu pretizpildījumu; ja parādnieka dzīvesvieta nav zināma; ja parādnieka dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijas Republikā; ja pieprasītais līgumsods pārsniedz galvenā parāda summu.
