Paralēli runā pa telefonu
Ikviens bezdarbnieks priecājas par izvēlētā darba devēja uzaicinājumu uz interviju, jo tas, iespējams, ir solis tuvāk darba gaitu atjaunošanai. Šobrīd esmu darba meklētāja, kas ik pa laikam tiek uzaicināta uz darba pārrunām. Viena no pēdējām intervijām izvērtās tāda, kādu negribētos piedzīvot vēlreiz.
Uz darba interviju ierados 10 minūtes pirms norunātā tikšanās laika. Iestādes administratore „Labdien!” vietā nelaipnā tonī jautāja, ko es gribu. Teicu, ka nāku uz darba interviju un ka man sarunāta tikšanās ar iestādes vadītāju. Administratore lika pagaidīt. Gaidīšana izvērtās vēl vismaz 20 minūtes pēc norunātā laika. Tiku nosūtīta uz iestādes vadītājas kabinetu. Vadītāja sparīgi runāja pa mobilo tālruni, ieraugot mani, vien pamāja ar roku, liekot saprast, ka varu apsēsties. Pēc pāris minūtēm viņa beidza sarunu, uz brīdi pievērsās datoram un tikai tad izdrukāja manu CV. Intervija varēja sākties.
"Ja amata kandidāts jūt, ka tiek pazemots vai izrādīta necieņa, viņam ir tiesības pārtraukt interviju un doties prom."
Stāstīju par savu izglītību un darba pieredzi un vienlaicīgi vēroju arī iespējamo darba devēju – nešķita, ka viņa būtu ieinteresēta, jo skatiens bija vērsts kādā punktā, kas noteikti nebiju es. Mūsu saruna vairākkārt tika pārtraukta, jo intervētājai vajadzēja atbildēt uz mobilā tālruņa zvaniem, kuru saturu biju spiesta dzirdēt arī es. Tie bija privāta rakstura.
Kad iestādes vadītāja atkal bija pievērsusies man, intervijas laikā tika izspēlētas dažādas situācijas, ar kādām, iespējams, nāktos saskarties ikdienas darbā. Potenciālā darba devēja vairākkārt uzsvēra, ka sabiedrība nepārzina etiķeti, taču nācās secināt, ka intervijas laikā pati to ignorēja. Vēlreiz tika pārskatīts mans CV. Intervētāja sāka klusi smieties. Nesapratu, kāpēc, jo neko komisku un kļūdainu tajā nebiju ierakstījusi. Viņa vien klusi ieminējās par manu izglītību kādā no Latvijas augstskolām.
Pieņem darbā radinieku
Pēc šīs intervijas vēlējos uzzināt, vai arī citiem darba meklētājiem ir gadījies kas līdzīgs. Pieredzē dalījās Linda, Andris un Oskars, kas šā gada laikā ir bijuši darba meklētāju statusā. Izrādās, arī viņi piedzīvojuši līdzīgas situācijas.
„Intervija sākās ar pamatīgu kavēšanos. Sarunas laikā tika izteiktas nievājošas piezīmes par manu darba pieredzi un izglītību,” stāsta Andris. Viņš arī piebilst, ka uzņēmumā nācās divas reizes atstāstīt savu CV saturu, jo pēc sarunas ar uzņēmuma vadītāju bija jādodas uz vēl citu kabinetu pie attiecīgās nodaļas vadītāja, kura pakļautībā iespējams būs jāstrādā. Andris uzskata, ka darba intervijās jāpiedalās visām vadošajām amatpersonām, kas atbildīgas par lēmumu kandidāta pieņemšanai.
Savukārt Lindai kādas darba intervijas beigās uzņēmuma vadītājs teicis, ka ir piemērota kandidāte amatam, uz kuru pretendē. Pēc pāris dienām jānāk parakstīt līgumu par darba attiecību uzsākšanu. Pēc divām dienām viņa saņēma telefona zvanu, ka vēl nav iekārtota darba vide, tāpēc nepieciešams gaidīt vēl divas nedēļas. Pēc neilga laika Lindai darba devējs paziņojis, ka ir pārdomājis un līgums ar viņu netiks parakstīts. Darba meklētāja atzīst, ka visvairāk žēl par šajā laikā atceltajām darba intervijām citos uzņēmumos.
"Profesionālās intervijās tiek lietotas dažādas metodes, lai redzētu kandidāta reakciju un paškontroli stresa situācijās."
Oskara pieredze ir vēl skarbāka, jo pēc veiksmīgām darba pārrunām kādā privātā uzņēmumā ar personāla nodaļas speciālistu vienojušies par pirmo darbadienu. Ierodoties darbā norādītajā dienā ar nepieciešamajiem dokumentiem darba līguma slēgšanai, Oskaru sagaidīja uzņēmuma vadītājs un paziņoja, ka viņš izskatījis iepriekšējo darba pieredzi un viņam nešķiet, ka Oskars spēs tikt galā ar uzticētajiem pienākumiem. Vēlāk puisis noskaidroja, ka amatā, uz kuru viņš pretendēja, tajā pašā dienā tika pieņemts kāda uzņēmuma darbinieka radinieks.
Speciāli izvēlēta darba devēja taktika
Patlaban darba tirgus noteicējs ir darba devējs, un ir ļoti iespējams, ka, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, vairojas arī iespējamo darba devēju negatīva attieksme pret darba meklētājiem.
SIA „CV-Online Latvia” personāla atlases grupas vadītāja Ilze Gricius gan uzskata, ka nav novērota tendence darba dēvēja nekorektas attieksmes pieaugumam, jo “tie, kas pret kandidātiem ir izturējušies necienīgi, to vienkārši turpina darīt vēl necienīgāk. Uzņēmumi, kuri ievēro normatīvos aktus un vispārpieņemtos ētikas standartus, intervijās tos turpina ievērot”.
Eksperti ir pārliecināti, ka nekorekta darba dēvēja vai personāla atlases speciālista attieksme darbinieku atlasē, iespējams, ir speciāli izvēlēta metode, jo, kā skaidro SIA „Eiro Personāls” konsultante Arta Biruma, profesionālās intervijās tiek lietotas dažādas metodes, lai redzētu kandidāta reakciju un paškontroli stresa situācijās.
"Tie, kas pret kandidātiem ir izturējušies necienīgi, to vienkārši turpina darīt vēl necienīgāk. Uzņēmumi, kuri ievēro normatīvos aktus un vispārpieņemtos ētikas standartus, intervijās tos turpina ievērot."
Vēl viens iemesls, kas arī var izraisīt darba devēja nekorektu attieksmi, ir kandidāta sevis pārvērtēšana par zinošāku un profesionālāku, nekā patiesībā ir. Ja darba devējs saprot, ka abpusēji nelietderīgi tiek tērēts laiks, viņš var kļūt nekorekts.
Ja šāda agresīva metode darbinieku atlasē tiek lietota speciāli, ir svarīgi kandidātam intervijas laikā vai pēc tās šo faktu darīt zināmu. A. Biruma uzskata: „Darba devēji, kuri šobrīd nekorekti izturas pret darba meklētājiem un arī saviem darbiniekiem, zāģē zaru, uz kura paši sēž. Kad ekonomika atkal sāks attīstīties, tad darba tirgus kļūs par darba ņēmēju tirgu, darba devējs un darba ņēmējs būs atkal mainītās lomās.”
Arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks skaidro, ka nekorekta attieksme no iespējamā darba devēja puses nākotnē var nākt tikai par sliktu iestādes vai uzņēmuma reputācijai. Viņš iesaka: „Ja jums ir gadījies sastapties ar kompāniju, kurā pret cilvēkiem izturas pazemojoši un nicinoši un jums tas nav pieņemami, droši vien jums ir palaimējies, ka šo attieksmi redzējāt jau darba intervijas laikā. Savukārt, ja šāda attieksme ir bijusi jūsu izturības pārbaude, varētu būt svarīgi pārdomāt savu stratēģiju darba intervijas laikā un izvērtēt, vai esat pieteicies uz interesēm un spējām atbilstošu nozari un amatu.”
Visbeidzot, I. Gricius uzsver: ja kandidāts jūt, ka intervijas laikā tiek pazemots vai viņam izrādīta necieņa, viņam ir tiesības pārtraukt interviju un doties prom.
