Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datubāzē janvārī reģistrēti 182 334 bezdarbnieki un 1454 brīvas darba vietas, kas liecina, ka uz vienu vakanci pretendē 125 cilvēki. Šogad gada vidējais bezdarba līmenis pesimistiskākā scenārija gadījumā varētu sasniegt 20,03%, liecina NVA aprēķini.
Visi grib būt direktori
Taču, kā portāla nekrize.lv rīkotajā diskusijā atzina darba devēji, labu speciālistu joprojām trūkst. „Banku sektorā nav viegli sameklēt spēcīgus kandidātus, kas nomainītu tos darbiniekus, kuru sniegums neapmierina. Jaunieši pamatā redz tikai strauju, galvu reibinošu karjeru. Piemēram, jaunietis pēc bankā nostrādātiem sešiem mēnešiem pārmet vadībai, ka viņam nav izaugsmes, jo netiek piedāvāts vadītāja amats,” norāda DnB Nord Bankas Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis.
Darba devēji pašlaik meklē tūkstošiem pārdevēju, kamēr tikpat tūkstoši pārdevēju ir bez darba. Tāpat tiek meklēts simtiem vadītāju, kamēr tikpat vadītāju ir bez darba. Kāds tam iemesls? Eksperti spriež: tas tādēļ, ka pārdevēji patiesībā nav pārdevēji, un arī liela daļa vadītāju nemaz nav spējīgi neko vadīt, viņiem ir tikai amata nosaukums. „Līdzšinējā trakā skrējiena apstākļos ir izveidojusies situācija, ka vadītāju amatos ir daudz jaunu, nenobriedušu cilvēku, kas varbūt ir ļoti labi speciālisti, bet līdz vadītāja apziņai vēl tāls ceļš ejams,” saka I.Vamzis. Turklāt ir arvien grūtāk pārvilināt labu darbinieku no viena uzņēmuma uz citu. Tie, kas pašlaik strādā, darbu negrib pazaudēt, tādēļ uz aicinājumu strādāt kur citur raugās ļoti piesardzīgi.
"Pārdevēji patiesībā nav pārdevēji, un arī vadītāji nemaz nav spējīgi neko vadīt, viņiem ir tikai amata nosaukums."
Pieprasījumu pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem apstiprina arī uzņēmuma „CV Online” Pārdošanas daļas vadītāja Ilze Bruņeniece, minot pieprasītākās šodienas profesijas. Uzņēmumi meklē pārdošanas speciālistus, tirdzniecības pārstāvjus, klientu konsultantus, kas reāli spētu palielināt viņu uzņēmuma ienākumus. Joprojām ir un būs vajadzīgi informācijas tehnoloģiju speciālisti, kā arī uzņēmumu, nodaļu un filiāļu vadītāji. Pēdējā laikā pieaug pieprasījums pēc transporta un loģistikas speciālistiem, kas, visticamāk, saistāms ar eksporta tirgu atmošanos. Līdz ar naudas plūsmas problēmām arvien pieprasītāki ir finanšu analītiķi un parādu piedziņas speciālisti. Ļoti meklē labus grāmatvežus, apdrošināšanas speciālistus. Atsākas mārketinga speciālistu meklējumi, jo uzņēmumi ir sapratuši, ka bez viņiem tomēr nevar iztikt. Meklē arī administratorus un asistentus.
Ar vārdiem „labi speciālisti” jāsaprot ne vien augsta līmeņa vadītāji, bet arī kvalificēti amata pratēji. Kā stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta direktores vietnieks un Attīstības nodaļas vadītājs Gundars Ignats, līdzās pārdošanas speciālistiem, tirdzniecības pārstāvjiem un projektu vadītājiem no darba devēju puses pieprasīti ir kvalitatīvi dažādu arodu speciālisti: pavārs, montāžas darbu atslēdznieks, lokmetinātājs un šuvējs.
Ko grib darbinieki un ko – darba devēji
„CV-Online” ikdienas pieredze liecina: darba devēji šobrīd patiešām izvirza ļoti augstas prasības. Apmēram tā: ja tu runā trīs valodās, 10 gadus esi čakli nostrādājusi vienā darbavietā, trīs datorprogrammas pārzini kā savu kabatu, vari uzdrošināties pretendēt uz mūsu uzņēmuma apkopējas amatu. I.Bruņeniece gan zina, ka nesamērīgi augsto prasību izvirzītāji bieži vien mēdz tās vēlāk samazināt, jo saprot, ka viņu izdomātā cilvēka nemaz nav. „Darba devēji pašlaik meklē universālo kareivi, solot minimālo algu,” saka I.Bruņeniece. Tagad esot tāds stils: no darba atlaiž četrus darbiniekus, bet vietā meklē vienu.
Pēdējā laikā manīta vēl kāda tendence. Ja darba meklētājs norāda, ka bez darba ir vairāk nekā sešus mēnešus, darba devējs viņu no savu interešu saraksta svītro. Sak, ja jau tik ilgi bez darba, tad jau nevienam citam nav derējis – kāpēc lai derētu man?
Daudz vairāk nekā agrāk darba devēji izmanto dažādus sociālos tīklus, lai maksimāli daudz uzzinātu par konkrēto cilvēku. „Ļoti, ļoti jāpiedomā, ko par jums var atrast internetā, ko par jums runā paziņas, bijušie kolēģi un kaimiņi,” saka I.Bruņeniece. Tai pašā laikā viņa piekrīt, ka darba devēji mēdz rīkoties nelikumīgi vai neētiski: darba intervijās jautā par ģimeni, par kredītiem, iztikšanu, nesūta atteikuma vēstules, biežāk pārkāpj darba tiesības.
"Darba devēji pašlaik meklē universālo kareivi, solot minimālo algu."
Bet ne bez vainas ir arī darba meklētāji. Joprojām darba piedāvātāju elektroniskie pasti piebirst ar pieteikuma vēstulēm, kurās kā sūtītāja adrese uzrādās dzikajakoshka, puukainaa18, miiljaa22, seksigs_zakjis, dura, minciits utt.. „Nezinu, cik par to var runāt... Tādas pūkainās sūta dienā pa desmit vēstulēm un nesaprot, kādēļ gadiem viņas neviens pat neaicina uz interviju, lai piedāvātu finanšu analītiķes darbu,” saka I.Bruņeniece. Tāpat darba meklētāji joprojām pieteikuma vēstules sūta pavirši un vairumā. Kā justies uzņēmumam, ka saņem pieteikuma vēstuli, kurā pacilājošā tonī rakstīts, cik ļoti cilvēks vēlas strādāt šajā uzņēmumā, tikai.... visā vēstulē minēts cita uzņēmuma nosaukums? Cilvēks ir aizmirsis nokopētajā vēstulē ielabot pareizo uzņēmuma nosaukumu... „Tā darbu atrast nevar,” saka I.Bruņeniece: „Darba meklētājiem bieži vien nav izpratnes, ko īsti meklē darba devējs.”
Tomēr viņa norāda, ka darba meklētāju pieteikumu skaits arvien samazinās. Viņi ir vai nu zaudējuši cerību atrast darbu, vairs netic saviem spēkiem, vai arī devušies prom uz ārzemēm.
Kas notiek ar bezdarbniekiem?
Biedrības „Nāc un dari” vadītāja Liene Valdmane ikdienā redz, kas notiek un kā jūtas bezdarbnieki. Ja uz NVA viņi dodas, lai formāli parakstītu papīrus, tad biedrībā pastāsta kā viņiem klājas un ko domā. L.Valdmane pamanījusi, ka pēdējā laikā visneaizsargātākā bezdarbnieku daļa ir vadītāji, kuru uzņēmums atrodas maksātnespējas procesā. Oficiālu bezdarbnieka statusu viņi iegūt nevar un nevienam citam arī nav vajadzīgi. Cilvēki jūtas slikti.
"Tādas pūkainās sūta dienā pa desmit vēstulēm un nesaprot, kādēļ gadiem viņas neviens pat neaicina uz interviju, lai piedāvātu finanšu analītiķes darbu."
No „Nāc un dari!” piedāvāto interešu izglītības programmu klāsta pieprasītākās programmas pašlaik ir „Kā uzstādīt un sasniegt mērķus” un „Interesantu mājas viesību organizēšana”. Diemžēl bieži bezdarbnieki apmācībām piesakās, bet uz tām neatnāk. Varbūt nav laika, jo ik dienu jāaizsūta desmitiem pieteikumu vēstuļu darba meklējumos?
Tie bezdarbnieki, kas ir noguruši no nespējas atrast darbu, par katru jauno piedāvājumu vēl kaut ko apgūt padomā: ko man tas dos? Tomēr ir arī tādi, kas izmanto brīvo laiku, lai pilnveidotos. „Lai arī pārkvalificēšanās nenodrošina jauna darba atrašanu, cilvēki ir sapratuši, ka nepieciešams sevi pilnveidot un apgūt jaunas prasmes, jo darba tirgū ir jārēķinās ar reālo situāciju, nevis iepriekšējo pieredzi,” saka L.Valdmane.
Meistars uz sarūsējuša poda
„Latvijā diemžēl zudis vai ir ļoti vājš profesionāla amatnieka prestižs, taču pašreizējā situācija varētu radīt labvēlīgus apstākļus šādas izpratnes radīšanai,” norāda I.Vamzis, atzīstot, ka Latvija jau ilgstoši slimo ar augstākās izglītības panaceju. Ir vajadzīgi meistari, ne tikai cilvēki ar superaugstu izglītību un attiecīgām ambīcijām vai atklāsmi, ka nemaz negrib strādāt sfērā, kas ir ilgstoši studēta. Tikmēr Latvijā joprojām mudina: studējiet, studējiet, studējiet! Un pēc tam cilvēks ar augstāko izglītību dodas uz citu zemi lasīt šampinjonus vai arī santehniķim par divu skrūvīšu pieskrūvēšanu maksā uz pusi vairāk, nekā pats spēj nopelnīt.
"Darba tirgū ir jārēķinās ar reālo situāciju, nevis iepriekšējo pieredzi."
Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Ilze Brante gan uzsver, ka patlaban tiek strādāts pie profesionālās izglītības prestiža celšanas, neformālā ceļā iegūtās izglītības atzīšanas, kā arī sociālo partneru iesaistes profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Tomēr ar sarežģītiem un skanīgiem nosaukumiem no prestiža celšanas līdz izglītības kvalitātei būs tukša skaņa, kamēr nebūs sakārtota pati sistēma. Diemžēl pašlaik vairāku profesionālo skolu dienesta viesnīcas ir kā bubulis: ja tu, puika, nemācīsies, nāksi uz šo skolu un dzīvosi šajās istabiņās! Tie, kas redzējuši, kādi sadzīves apstākļi ir daļā profesionālo skolu viesnīcu, diez vai gribēs šādus apstākļus novēlēt saviem bērniem. Lai arī I.Brante atzīst, ka skolas un arī to dienesta viesnīcas ir dažādas, viņa piekrīt: par šo tēmu ir ļoti, ļoti jādomā. Jebkura motivācija apgūt arodu zudīs, ieraugot pusizgāzušos logus, izrūsējušas vannas istabas un durvis bez rokturiem. „Viss ir savstarpēji saistīts. Jo vairāk cilvēku izvēlēsies profesionālo izglītību, jo ātrāk šajā jomā viss sakārtosies,” saka I.Vamzis.
Ko vajadzēs nākotnē?
Pēc „CV-Online” aplēsēm, jau tuvākajos piecos gados perspektīvākās profesijas varētu būt informācijas tehnoloģiju speciālisti, pārdošanas un mārketinga speciālisti, vadītāji, finanšu speciālisti, transporta un loģistikas speciālisti, inženiertehniskie speciālisti, medicīnas un farmācijas darbinieki un ražošanas darbinieki. Vai viņi būs tad, kad darba devēji meklēs?
„Ir ļoti svarīgi nepieļaut tās kļūdas, ko esam pieļāvuši iepriekšējos gados, un tagadējiem skolēniem palīdzēt izvēlēties noderīgāko ceļu, lai kāds speciālists nosaka, kam šis cilvēks ir visvairāk derīgs,” saka I.Vamzis. Jo pēc būtības – vairāk vai mazāk sevi piespiežot, jebkurš var mācīties jebko, jo īpaši par naudu. Vai pēc tam šis cilvēks būs pieprasīts speciālists, tas jau ir cits jautājums. „Cilvēkiem jāsaprot, ka laiks ļoti, ļoti strauji mainās. Gan tagad, gan vēlāk darba devējiem vajadzēs cilvēkus ne tikai ar profesijas nosaukumu, bet ar pareizo attieksmi un motivāciju, kāpēc viņš dara to, ko dara. Liela daļa bezdarbnieku nav mācīti, kā strādāt ar sevi un savu motivāciju, tādēļ tagadējās izglītības iestādes jāaicina pievērst šim aspektam īpašu uzmanību. Jāmācās strādāt kvalitatīvi un dzīvot pilnvērtīgi,” saka „Nāc un dari!” lektore Sandra Ošleja.
Analizējot izglītības sistēmu, arī Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors profesors Uldis Sukovskis piekrīt, ka augstskolā jāiegūst ne tikai zināšanas un prasmes konkrētā, iespējams, šaurā profesijā, bet arī jāsagatavo radošas un plaši domājošas personības, tostarp ar iniciatīvu un izpratni par biznesa procesiem. „Bieži izskan viedoklis, ka augstskolai jāsagatavo augsti kvalificēti speciālisti, kas nepieciešami tā brīža darba tirgum, aizmirstot, ka augstskolas uzdevums ir arī veidot šo darba tirgu, proti, attīstīt tās nozares, kas var dot augstu pievienoto vērtību un var nodrošināt ilgtspējīgu valsts ekonomikas attīstību. Patlaban būtiski ir attīstīt ražojošās nozares, kas izmanto augstās tehnoloģijas un rada inovatīvus produktus,” norāda U.Sukovskis.
Darbs nākotnē būs. Tikai darba devējiem vajadzēs arvien labākus speciālistus – ne tikai ar desmitiem apgūtu kursu sertifikātu, bet arī ar pareizi norādītu uzņēmumu, kam CV sūtīts, un spēju pielāgoties darba devēja noteikumiem, nevis braši uzrādīt savus. Tāds laiks.
