Kā valsts pārvaldē meklē un pieņem darbā ierēdņus

Ierēdnis – algots valsts pārvaldes darbinieks

Valsts civildienesta likumā ir noteikts, ka ierēdnis ir persona, kas tiešās valsts pārvaldes iestādē:

• veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju;
• koordinē nozares darbību;
• sadala vai kontrolē finanšu resursus;
• izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu;
• sagatavo vai izdod administratīvos aktus;
• sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus.

Ierēdnis specializētajā valsts civildienestā ir persona, kas 3. panta pirmajā daļā minētās funkcijas veic diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts tiesu ekspertīžu birojā.

"Konkursa izsludināšanas diena ir tā diena, kad vakance publicēta laikrakstā „Latvijas Vēstnesis"."

Vita Kisļicka

Par ierēdņiem netiek uzskatīts Ministru prezidents, ministrs, Ministru prezidenta biedrs, minēto amatpersonu palīgi, padomnieki, preses sekretāri un parlamentārais sekretārs.

Obligātās prasības pretendentam

Uz valsts pārvaldes vakantajām vietām nevar pretendēt visi gribētāji, jo Valsts Civildienesta likums nosaka konkrētas prasības, kurām pretendentam ir jāatbilst. Uz ierēdņa amatu var pretendēt persona:

1. kura ir Latvijas Republikas pilsonis,
2. kura pārvalda latviešu valoda;
3. kurai ir augstākā izglītība;
4. kura nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;
5. kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;
6. kura nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;
7. kura nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;
8. kura nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;
9. kura nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;
10. kura nav iestādes vadītāja vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar ierēdni ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas). Ministru kabinets var noteikt izņēmumus gadījumos, ja citādi attiecīgā iestāde nevar nodrošināt tai noteikto funkciju izpildi;
11. kurai nav saglabājušās tāda disciplinārsoda darbības sekas, kas uz noteiktu laiku liedz ieņemt ierēdņa amatu;

Izvērtējot savu atbilstību vakantajam amatam un obligātajām prasībām, pretendenta ziņā ir izlemt, vai pieteikties uz vakanto vietu, vai nē. Tomēr, der atcerēties, ka pretendents par iesniegto dokumentu un tajos ietverto ziņu pareizību atbild pats.

Vakantās darba vietas izsludināšana

Valsts pārvaldē vakanto darba vietu sludinājumi publicēšanai tiek iesniegti oficiālajam laikrakstam "Latvijas Vēstnesis". Sludinājumā, balstoties uz amata aprakstu, norāda ierēdņa amata pretendentam izvirzāmās prasības, pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu. Likums nosaka, ka pretendentu pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par 20 dienām un garāks par 30 dienām no konkursa izsludināšanas dienas. VK Personāla nodaļas vadītāja Vita Kisļicka norāda, ka "konkursa izsludināšanas diena ir tā diena, kad vakance publicēta laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Tā likumdevējs ir paredzējis Valsts civildienesta likuma 8. pantā. Ja sludinājums publicēts, piemēram, 5. datumā, pieteikšanās notiek līdz 24. datumam ieskaitot". Vienlīdz VK pārstāve uzsver, ka konkursa izsludināšanas dienu nevajag jaukt ar likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu spēkā stāšanās kārtību, kas ir nākamajā dienā pēc to publicēšanas "Latvijas Vēstnesī", ja vien normatīvajā aktā nav noteikts cits termiņš.

Pretendentu izvērtējums

Pēc pieteikuma termiņa beigām pieteikušos pretendentu atbilstību konkrētajam amatam izvērtē atbilstoši vakantā ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām un ievērojot iepriekš noteiktus attiecīgā ierēdņa amata pārbaudes kritērijus. Pretendentu atbilstību izvērtē speciāli izveidota pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija. Tā izvēlas vienu vai vairākus pretendentus, kas vislabāk atbilst izvirzītajām prasībām, un, motivējot savu izvēli, iesaka viņus:

• Ministru prezidentam, ja vakance ir VK direktora amatā;
• ministram, ja vakance ir iestādes vadītāja amatā;
• attiecīgās iestādes vadītājam, ja vakance ir citos ierēdņu amatos.

Iepriekš minētās amatpersonas izvērtē pašu pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumus, kā arī pieņem lēmumu par pretendentu iecelšanu amatā. Šo lēmumu attiecīgā iestāde, kurā bija vakantais amats, publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" piecu dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas.

Pieņemšana darbā

Pirms ierēdņa amata vakantās vietas pretendents uzsāk pildīt savus darba pienākumus, iestāde, kurā tam ir plānots uzsākt darbu, pārbauda, vai ierēdņa amatā konkursa kārtībā ieceltais pretendents, atbilst ierēdņa obligātajām prasībām. Bez tam arī tiek noteikts, uz cik ilgu laiku amatā pretendents tiek iecelts.

Pretendentam, kas tiek iecelts ierēdņa amatā pirmo reizi, parasti tiek noteikts pārbaudes laiks uz sešiem mēnešiem. Ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms pārbaudes laika beigām tiek novērtēta pretendenta piemērotība darbam valsts pārvaldē. Ja novērtējums ir pozitīvs, tad iestādes vadītājs pretendentam piešķir ierēdņa statusu. Negatīva novērtējuma gadījumā pretendents tiek atbrīvots no ieņemamā amata.

"Pretendentu atbilstību izvērtē speciāli izveidota pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija."

Sākot pildīt ierēdņa amata pienākumus, pretendents, kas ierēdņa amatā tiek iecelts pirmo reizi, dod un paraksta šādu solījumu:

"Es apsolos būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs neatkarīgai un demokrātiskai Latvijas Republikai, pildīt amata pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautiskajiem līgumiem, likumiem un valdības lēmumiem un kalpot sabiedrības vispārējām interesēm, lai nodrošinātu tiesisku, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību."