SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Platace
LV portāls
13. maijā, 2013
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
1
11
1
11

Kā amatā ieceļ valsts civildienesta ierēdni?

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Katru gadu attiecīgās iestādes vadītājs, izveidojot vērtēšanas komisiju, novērtē ierēdņa darbību un tās rezultātu.

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Valsts civildienesta pienākums ir nodrošināt tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību. Šo pienākumu izpildi ir jānodrošina valsts civildienesta ierēdņiem. Lai kļūtu par ierēdni, personai ir jāatbilst noteiktām prasībām.
LV portāls skaidro, kā notiek amatu konkursi un kā norisinās pretendentu atlase, lai personu ieceltu amatā par valsts civildienesta ierēdni.
īsumā

Personu ierēdņa amatā ieceļ, ja tā

  • atbilst noteiktām obligātajām prasībām;
  • saņem vērtēšanas komisijas augstāko vērtējumu;
  • iestādes vadītājs pieņem lēmumu par iecelšanu amatā.

Ierēdņa apraksts un vispārīgi pienākumi ir doti Valsts civildienesta likuma 3.panta 1.daļā: ierēdnis ir persona, kas tiešās valsts pārvaldes iestādē:

  • veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju;
  • koordinē nozares darbību;
  • sadala vai kontrolē finanšu resursus;
  • izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu;
  • sagatavo vai izdod administratīvos aktus;
  • sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus.

Šis pants arī paredz, ka Ministru prezidents, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, Ministru prezidenta biedrs, valsts ministrs, amatpersonu biroju darbinieki - palīgi, padomnieki, preses sekretārs, kā arī parlamentārais sekretārs nav ierēdņi, viņi ir valsts amatpersonas. 

Pretendentam izvirzāmās obligātās prasības

Lai persona varētu kandidēt uz izvirzīto amata pretendentu konkursu, tai ir jāatbilst konkrētām prasībām, kas noteiktas Valsts civildienesta likuma 7.panta 1.daļā. Uz ierēdņa amatu var pretendēt persona, kura

  • kura ir Latvijas Republikas pilsonis;
  • kura pārvalda latviešu valodu;
  • kurai ir augstākā izglītība;
  • kura nav sasniegusi pensijas vecumu;
  • kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;
  • kura nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;
  • kura nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;
  • kura nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;
  • kura nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;
  • kura nav iestādes vadītāja vai tiešā priekšnieka radinieks (laulība, svainība, radniecība līdz pirmajai pakāpei; brālis, māsa), taču Ministru kabinets var noteikt izņēmumus;
  • kurai nav saglabājušās tāda disciplinārsoda darbības sekas, kas uz noteiktu laiku liedz ieņemt ierēdņa amatu.

Pretendentu konkurss uz ierēdņa amatu

Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece Ilze Pavlova norāda, ka ierēdņa amatu var iegūt tikai konkursa kārtībā. Tas ir noteikts Valsts civildienesta likuma 8.pantā. Iestāde konkursu izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un pretendenti var pieteikties 20 dienu laikā no vakances publicēšanas brīža . Viņa uzsver: "Varētu teikt, ka tas ir ilgs laiks, kam vēl jārēķina klāt ar konkursa norisi saistītās lietas. Līdz ar to kopumā viss aizņem vairāk nekā mēnesi."

Pēc pretendentu pieteikšanās viņu atbilstību vakantajam ierēdņa amatam izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido attiecīgais ministrs, ja notiek konkurss uz iestādes vadītāja amatu. Savukārt vērtēšanas komisiju izveido attiecīgās iestādes vadītājs, ja notiek konkurss uz pārējiem ierēdņu amatiem.

Izveidotā komisija izvēlas vienu vai vairākus pretendentus, kas vislabāk atbilst ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām, un, motivējot savu izvēli, iesaka viņus attiecīgajam ministram vai attiecīgās iestādes vadītājam, kurš gala rezultātā pieņem lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā. Paziņojumu par pretendenta iecelšanu amatā piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas publicē izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (Valsts civildienesta likuma 9.pants).

"Civildienesta pamats ir profesionalitāte; līdz ar to personāla atlases pamatmotīvs ir profesionāls civildienesta ierēdnis, tāpēc ierēdņa statuss nedod priekšrocības."

Situācijā, ja uz attiecīgo ierēdņa amatu ir pieteikušies gan jau esošie ierēdņi, gan citas personas, priekšroku nesniedz personām, kuras jau ir valsts civildienesta ierēdņi. Valsts kancelejas pārstāve norāda, ka ierēdņa amatu iegūst persona, kuras kvalifikācija, zināšanas un izglītība ir atbilstoša konkursā izsludinātajam amatam. Civildienesta pamats ir profesionalitāte; līdz ar to personāla atlases galvenais motīvs ir profesionāls civildienesta ierēdnis, tāpēc ierēdņa statuss šajā ziņā priekšrocības nedod.

Vienīgais gadījums, kad jau esošam ierēdnim var sniegt priekšroku, ir atrunāts Valsts civildienesta likuma 9.panta 6.daļā: ja pretendenti saņēmuši vienādu novērtējumu, priekšrocības ieņemt ierēdņa amatu ir personai, kura atbrīvota no ierēdņa amata sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju.

Taču situācija, kad amatā pieņem personu uz ierēdņa amatu atbilstoši likumos noteiktajām prasībām, neizsludinot atklātu konkursu, nav iespējama, informē Valsts kanceleja.

Pretendentu konkurss uz ierēdņa amatu var arī nenotikt

Ierēdņa amatu var iegūt tikai konkursa kārtībā, taču pastāv gadījumi, kad pretendentu konkurss uz ierēdņa amatu var nenotikt. Valsts kancelejas pārstāve norāda, ka tas iespējams šādos gadījumos:

  1. rotācijas kārtībā no cita ierēdņa amata;
  2. ar tiesas spriedumu ierēdni atjauno civildienestā.

Pamatojums šiem gadījumiem ir noteikts Valsts civildienesta likuma 37.pantā: lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, valsts civildienesta ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē.

Iecelšana ierēdņa amatā

Pretendentu ierēdņa amatā ar rīkojumu uz nenoteiktu laiku ieceļ iestādes vadītājs, taču ir iespējams amatā iecelt uz noteiktu laiku, ja ir noteikti dienesta apstākļi. Ierēdnim uzsākot darbu, iestādes vadītājs nosaka pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem, ja persona par ierēdni kļūst pirmo reizi. Ja personai jau ir ierēdņa statuss, tad iestādes vadītājs var noteikt pārbaudes laiku, kas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus (Valsts civildienesta likuma 11.pants).

"Ierēdņa amatu var iegūt tikai konkursa kārtībā, taču pastāv gadījumi, kad konkurss uz ierēdņa amatu var nenotikt."

Sākot pildīt ierēdņa amata pienākumus, pretendents, kuru ierēdņa amatā ieceļ pirmo reizi, dod un paraksta šādu solījumu:

"Es apsolos būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs neatkarīgai un demokrātiskai Latvijas Republikai, pildīt amata pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautiskajiem līgumiem, likumiem un valdības lēmumiem un kalpot sabiedrības vispārējām interesēm, lai nodrošinātu tiesisku, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību." (Valsts civildienesta likuma 13.pants.)

Personai uzreiz nepiešķir ierēdņa statusu, jo ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms pirmo reizi ierēdņa amatā ieceltā pretendenta pārbaudes laika beigām iestādes vadītājs novērtē personas piemērotību darbam civildienestā.

Ja novērtējums ir pozitīvs, iestādes vadītājs piešķir pretendentam ierēdņa statusu; ja vērtējums ir negatīvs un pārbaude nav izturēta, iestādes vadītājs atbrīvo pretendentu no ierēdņa amata (Valsts civildienesta likuma 14.pants).
Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU