Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijā nav īpaša normatīva, kurā būtu norādītas CV izstrādes prasības. CV parasti veido pēc principiem, kas līdzīgi visā pasaulē. Dokuments sastāv no vairākām daļām, un katrai no tām ir sava informatīvā funkcija.
LV portāla infografika
Karjeras konsultante Diāna Šķēle uzskata, ka iemācīties sastādīt CV ir svarīgi ikvienam neatkarīgi no vecuma un šī prasme jāsāk veidot jau skolas gados. Strādājot ar cilvēka informatīvajiem resursiem, būtisks aspekts ir spēju resursa novērtēšana. CV ir labs veids to izdarīt, sastrukturējot savas prasmes, pieredzi, zināšanas.
Karjeras konsultante atzīst, ka jauni cilvēki nereti neprot nosaukt pat savas īpašības vai atbildēt uz jautājumu: ko tu proti? Bet tad, kad veido CV un uz papīra izliek informāciju, izrādās, ka dažādas prasmes tomēr ir, tikai jāprot tās ieraudzīt. Tas nozīmē, ka CV rakstīšana ir arī sevis izziņa, kas ir viens no priekšnoteikumiem profesijas izvēlē un karjeras attīstībā.
Maldīgs ir uzskats, ka labākas izredzes ieinteresēt darba devēju ir tiem, kuru CV maksimāli plašā un izvērstā veidā stāsta par tā autora gaitām izglītībā un karjerā, kā arī svarīgos un mazsvarīgos darbos veiktajiem uzdevumiem un dalību sabiedriskajās aktivitātēs. Jāatceras, ka darba devēju parasti interesē tikai tā informācija, kas CV autoru parāda kā piemērotāko kandidātu piedāvātajam amatam.
"Iemācīties sastādīt CV ir svarīgi ikvienam neatkarīgi no vecuma. Šī prasme jāsāk veidot jau skolas gados. "
CV vajadzētu iekļauties divās A4 formāta lapaspusēs, jo laiks, ko personāla atlases speciālists vai darba devējs veltīs, lai iepazītos ar viena pretendenta CV, visticamāk, nepārsniegs pāris minūtes. Nevajadzētu CV pārlieku uzspodrināt, jo pirmajai atlasei seko uzaicinājums uz interviju un, to prasmīgi vadot, var nākt gaismā CV neatbilstība realitātei.
Jāatceras, ka pastāv dzīves apraksta Eiropas standarts - Europass CV. Dažkārt darba devējs vēlas redzēt tieši šo formu, bet, piesakoties darbā starptautiskā uzņēmumā, nenoliedzami labāk izvēlēties Europass CV. Papildus tradicionālajai informācijai par izglītību un darba pieredzi tas dod iespēju diezgan plaši novērtēt un aprakstīt arī dažādas citas prasmes.
No kā sastāv CV?
Latvijā nav tāda normatīvā akta, kurā būtu noteiktas CV izstrādes prasības. Dzīves aprakstu parasti veido pēc principiem, kas līdzīgi visā pasaulē. Dokuments sastāv no vairākām daļām, un katrai no tām ir sava informatīvā funkcija.
Tātad CV veido
Ierasts, ka CV sagatavo datorrakstā. Burtu šriftu ieteicams izvēlēties viegli lasāmu un tradicionālu, piemēram, Time New Roman, bet burtu lielumu - 12. Nevajadzētu aizrauties ar teksta izraibināšanu. Ja lieto krāsas, tad ne vairāk kā divas. Noteikti jāpārbauda, vai tekstā nav ieviesušās pareizrakstības kļūdas.
Pirmais informācijas bloks ir personas dati. Tie ietver autora vārdu, uzvārdu, dzimšanas datus, dzīves vietas adresi, kontaktinformāciju: e-pasta adresi un tālruņa numuru. Personas kods nav jāuzrāda, pietiek, ja darba devējs redz dzimšanas gadu. Īpaša uzmanība jāpievērš e-pasta adresei. Visticamāk, darba devējs neuztvers nopietni pretendentu, kurš sevi dēvē, piemēram, par "Playboyzaks1985" vai "Garduminjsh", tādēļ lietišķai saziņai jāizveido e-pasta adrese, kas ietver vārdu un uzvārdu. Tālruņa numuram, kas redzams CV, noteikti jābūt patiesam, lai pretendents ir sazvanāms.
Izglītība un darba pieredze. Nākamā sadaļa ir atvēlēta izglītībai. Parasti sāk ar pēdējo iegūto izglītību.
Piemēram, 2008.–2009. – maģistra grāds psiholoģijā, Latvijas
Universitāte;
2002.–2006. – bakalaura grāds psiholoģijā, Latvijas Universitāte.
Ja augstskola nav pabeigta un izglītības iegūšana vēl ir procesā, arī tas jāatspoguļo CV. Šajā gadījumā būs redzams vien studiju uzsākšanas gads. Smalki izklāstīt pamatskolas vai vidusskolas posmu, īpaši, ja skolas vairākkārt mainītas, nav nepieciešams. Konkrētai vidējās izglītības iestādei var būt nozīme vien tad, ja tas liecina par attiecīgu zināšanu iegūšanu un specializāciju jomā, kas interesē nākamo darba devēju.
"Darba devēju parasti interesē tikai tā informācija, kas CV autoru parāda kā piemērotāko kandidātu piedāvātajam amatam. "
Darba pieredzi apraksta līdzīgi kā izglītību hronoloģiskā secībā, sākot ar pēdējo darbavietu. Vispirms min gadus (no – līdz), tad – uzņēmuma nosaukumu un savu amatu.
Piemēram, 2009.–2013. – Rīgas 125.vidusskola, izglītības psihologs.
Īsumā var minēt arī amatā veiktos pienākumus, pakļautībā esošo darbinieku skaitu u.tml. Šīs detaļas darba devējam būs noderīgas tad, ja aprakstītajam amatam ir tieša saistība ar to, uz ko pretendējat.
Tāpat būtu svarīgi izvērtēt, vai CV jāiekļauj visi jebkad strādātie darbi. Iespējams, kaut ko var un pat vajag izlaist, piemēram, periods, kad īsā laikā mainītas vairākas darbavietas. Savukārt karjeras izaugsme, ja tāda ir bijusi, noteikti jāatspoguļo.
Kvalifikācijas celšanas kursiem un semināriem ir atvēlēta atsevišķa CV daļa. Dažkārt to ievieto uzreiz aiz izglītības, taču biežāk šī informācija seko pēc darba pieredzes apraksta. Šajā daļā iekļauj apmācību, kas papildina iegūto izglītību un var noderēt darbā, uz kuru pretendē.
Protams, der izvērtēt arī citus kursus, ja tādi ir apmeklēti un iekļaut tos sarakstā, ja ar šo informāciju iespējams atklāt kādu amatam noderīgu savas personības pozitīvo šķautni, tādējādi iegūstot vērtētāja papildu bonusu.
Informācijā par kursiem ietver norises gadu, kursu nosaukumu, apmācību stundu skaitu un kursu organizētāja nosaukumu.
Piemēram, 2012. – kurss "Efektīva laika plānošana" (8 stundas), SIA "Apmācība".
Prasmes, ko vērts pieminēt. Parasti CV norāda arī informāciju par valodu prasmēm. Būtu jāatspoguļo, kura ir dzimtā valoda un kādā līmenī apgūtas citas valodas, izceļot to, ko var attiecināt uz darba devēja prasībām. Savas zināšanas jānovērtē objektīvi – arī valodu prasmes intervijas laikā var pārbaudīt.
Daudzās darbavietās neatņemams ikdienas darba instruments ir dators, tādēļ noteikti vajadzētu minēt datorprasmes, uzskaitot, ar kādām programmām ir strādāts.
Nereti ir svarīgi norādīt arī citas prasmes, piemēram, projektu izstrāde un vadība, vai minēt, ka ir autovadītāja apliecība.
Karjeras konsultante D.Šķēle uzsver, ka jauniem cilvēkiem, kuriem nav uzkrāta darba pieredze, nozīmīga var būt arī neformālā izglītība, kā arī dalība konkursos un olimpiādēs.
Kādēļ vajadzīgas atsauksmes?
Daudzos internetā pieejamos CV paraugos speciāla sadaļa atsauksmēm vai rekomendācijām nav pat pieminēta. Tā būtu jāveido vien tad, ja darba devējs jau sludinājumā norādījis, ka ir nepieciešamas atsauksmes no iepriekšējām darbavietām, vai arī pretendents pēc savas iniciatīvas vienojies, ka bijušais darba devējs vai augstākstāvošs kolēģis ir gatavs atsauksmes sniegt.
Latvijā atsauksmju sniegšanas prakse nav īpaši izplatīta, atklāj karjeras konsultante. Viņa gan atzīst: būtu tikai normāli un pieņemami, ja iepriekšējais darba devējs sniegtu atsauksmi savam bijušajam darbiniekam. Nereti par speciālistiem uzdodas ambiciozi cilvēki, taču izrādās, ka pieteiktās prasmes nebūt neatbilst patiesībai. Ja darbavietā ir veselīgs klimats, lietišķa atmosfēra, tad atsauksme būs nevis subjektīvs viedoklis par to, cik konkrētais cilvēks labs vai slikts, bet gan maksimāli objektīvs darbinieka profesionālo īpašību novērtējums.
Atsauksmju sniegšanu vēlams uzticēt cilvēkiem, kuri spēj novērtēt profesionalitāti un tās prasmes un personības īpašības, kas ir nozīmīgas darba pienākumu veikšanā un lietišķās attiecībās.
Kā atlasīt informāciju?
Ja vakance, uz kuru pretendents gatavo CV, ne tuvu nav pirmā darbavieta, rūpīgi jāizvērtē, ko dzīves aprakstā iekļaut. Galvenais princips ir vienkāršs – informācija jāatlasa, ņemot vērā prasības, kas pretendentam izvirzītas.
Tātad – jākoncentrējas uz biogrāfijas faktiem, kas var pārliecināt darba devēju par pretendenta piemērotību piedāvātajam amatam. Ja pirmā darbavieta bijusi mazpilsētas pienotavā vasaras brīvlaikā pēc desmitās klases, diez vai tas darba devēju interesēs, drīzāk pretēji – nenozīmīgas informācijas lasīšana būs apgrūtinoša.
D.Šķēle vērš uzmanību uz to, ka CV izmanto ne vien darba meklēšanai, bet citreiz arī stājoties kādā studiju programmā. Tad CV sastādīšanai ir cits mērķis un arī informācija jāatlasa citādi.
"Jākoncentrējas uz tiem biogrāfijas faktiem, kas var pārliecināt darba devēju par pretendenta piemērotību piedāvātajam amatam. "
Ja svarīgi ir parādīt savu interešu vispusīgumu, tad pie papildu izglītības jāapraksta visi kursi, kas apgūti, pat ja tie tematiski atšķiras un konkrēti uz piedāvāto amatu neattiecas. Daudzpusīgums varētu būt svarīgs, piemēram, sabiedrisko attiecību speciālistam.
Jauniem cilvēkiem nevajadzētu noskumt par to, ka CV ir vien daži ieraksti. Ir tikai loģiski, ka tie uzkrājas gadu garumā. Jaunietis kā darba pieredzi var minēt studiju laikā kādā uzņēmumā vai organizācijā izieto praksi, kā arī pieredzi projektos un citās aktivitātēs.
Jebkurā gadījumā - svarīgi izvērtēt konkrēto gadījumu un saprast, vai ir nepieciešams kompakts CV vai izvērts.
Ko iekļaut CV nav obligāti?
Nav vienota oficiāla avota, kurā būtu norādes uz informāciju, ko nedrīkst pievienot dzīves aprakstam. Darba likums nosaka tikai to, kas attiecas uz darba intervijām.
Tā 33.pants pateic, ka darba intervijā nav pieļaujami tādi darba devēja jautājumi, kas neattiecas uz paredzētā darba veikšanu vai nav saistīti ar pretendenta piemērotību šim darbam, kā arī jautājumi, kas ir tieši vai netieši diskriminējoši, it īpaši jautājumi par grūtniecību, ģimenes vai laulības stāvokli, iepriekšēju sodāmību (izņemot gadījumu, kad tam attiecībā uz veicamo darbu varētu būt būtiska nozīme), reliģisko pārliecību vai piederību pie kādas reliģiskās konfesijas, piederību pie kādas politiskās partijas, darbinieku arodbiedrības vai citas sabiedriskās organizācijas, nacionālo vai etnisko izcelsmi.
Nereti CV paraugos redzamas rindas par ģimenes stāvokli, bērnu skaitu, vaļaspriekiem, personības īpašībām, kā arī pretendenta foto, taču tās nebūt nav obligātas daļas. Ja iegūt informāciju par ģimenes stāvokli un bērniem ir uzskatāms par nepieļaujamu darba intervijās, tad nav pamatojuma prasībai, lai to noteikti iekļautu CV.
Par foto pievienošanu, protams, var diskutēt. Iespējamais darba devēja pamatojums: ārienei ir būtiska nozīme darba pienākumu veikšanā. Droši vien var būt arī šādas īpašas situācijas, taču ir jāuzmanās, vai šī prasība ir pamatota un nediskriminē pretendentus.
Cita lieta, ja pretendents pats ir izvēlējies ievietot CV savu foto, paļaudamies uz to, ka šādi varēs atstāt labāku iespaidu. Te nu būtu jāuzmanās, jo vizuālā uztvere ir ļoti subjektīva un foto var gan palīdzēt, gan kaitēt.
Dažos interneta resursos piedāvā CV ierakstīt arī profesionālo mērķi – uz kādu amatu kandidē, kāpēc un ko vēlas sasniegt. Šim ierakstam CV ir zināmas priekšrocības – darba devējs to izlasa reizē ar dzīves aprakstu, taču to var atstāt arī pieteikuma vai motivācijas vēstulei, kas parasti ir pievienota CV.
Vaļasprieku uzskaitīšana, kā arī brīvā laika pavadīšanas apraksts neapšaubāmi paplašina darba devēja priekšstatu par pretendentu un viņa interešu loku un var raksturot potenciālo darbinieku. Ja CV autors izvēlas šādu informāciju iekļaut, to vēlams pasniegt radoši un ar odziņu.
D.Šķēle iesaka: CV jāsāk veidot jau skolas gados un regulāri papildināt to ar jaunāko informāciju par izglītību un pieredzi. Jo tad, kad radīsies vajadzība, šo informāciju varēs ērti pārskatīt, pielāgot attiecīgajai situācijai un nodot CV darba devēja vērtējumam.
