Salīdzināsim skaitļus. „Eurostat” norāda: jūnijā visaugstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā tika reģistrēts Spānijā (18,1%), kam cieši seko arī Latvija (17,2%). Tikmēr Latvijas Nodarbinātības valsts aģentūra apgalvo, ka reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2009. gada jūnija beigās bija 11,5 procenti. Atšķirība, šķiet, ir milzīga.
Līderes slikto ziņu sarakstā
„Eurostat” vēsta, ka jūnijā Latvijai bezdarba līmeņa ziņā strauji pietuvojās arī Igaunija (17%), savukārt Lietuvā šis rādītājs bija 15,8%. Turklāt Baltijas valstis kārtējo reizi bijušas līderes slikto ziņu sarakstā – reģionā fiksēti straujākie bezdarba pieauguma tempi ES. (Tā maijā Latvijā bezdarba līmenis bija 16,4%, Igaunijā – 15,7%, Lietuvā – 14,5%.) Šos skaitļus salīdzinot ar pagājušā gada datiem, situācija sāk likties vēl nepatīkamāka: pērn mūsu valstī tika reģistrēts 6,4% liels bezdarbs, kas bija zemāks par vidējo līmeni ES (6,9% 2008. gada jūnijā).
Kopumā jūnijā bezdarbs 16 eirozonas valstīs pārsniedza visus pēdējās desmitgades „rekordus”, sasniedzot 9,4% jeb 14,89 miljoni bezdarbnieku. Savukārt 27 Eiropas Savienības valstīs vidējais bezdarbs jūnijā bija 8,9% jeb 21,52 miljoni cilvēku.
"NVA norāda, ka augusta beigās reģistrētais bezdarbs valstī bijis 12,2%, savukārt „Eurostat” birojs apgalvo, ka šis cipars pietuvojies 20%."
Bezdarba problēmas šobrīd izjūt arī tādas valstis kā Īrija (bezdarba līmenis – 12,2%), Slovākija (11,7%) un Ungārija (10,3%). Savukārt salīdzinoši mazs bezdarba līmenis ir Nīderlandē – 3,3%, Austrijā – 4,4%, Kiprā – 5,4%, Slovēnijā – 6,1% un Dānijā – 6,2%. Viszemākais bezdarbs pagaidām ir Nīderlandē (3,3%) un Austrijā (4,4%). Salīdzinājumam: ASV jūnijā bija reģistrēts 9,5% liels bezdarbs, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 26 gadu laikā. Tiek prognozēts, ka gada beigās šis rādītājs sasniegs 14,1% atzīmi. Tikmēr Krievijā bezdarbs bija 8,3% un tiek lēsts, ka gada beigās tas sasniegs 10,4% atzīmi.
Par Latviju „Eurostat” prognozes nav iepriecinošas – nākamā gada sākumā bez darba Latvijā var būt katrs ceturtais darbspējīgais. Un šoreiz arī Latvijas Labklājības ministrija lēš, ka līdz gada beigām bez darba valstī varētu būt 180 000 līdz 200 000 cilvēku.
Reālā situācija – ap 16 procentu
Tikmēr Latvijas institūciju dati liecina par ko citu. Nodarbinātības valsts aģentūra ziņo, ka 2009. gada jūlija beigās bezdarbs valstī bija 11,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, savukārt augusta beigās – 12,2%.
Tādējādi rodas likumsakarīgs jautājums: kādēļ „Eurostat” dati ir teju uz pusi lielāki nekā pašmāju institūciju aplēses?
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica to skaidro ar vairākiem iemesliem. „Pirmkārt, mēs varam operēt tikai ar tiem skaitļiem, ko sniedz precīzā uzskaite. Ja cilvēks nenāk un nereģistrējas kā bezdarbnieks, tad mēs viņu oficiālajos skaitļos nevaram iekļaut. Tāpat mēs savos ciparos nefiksējam tos, kuri pēc pabalsta saņemšanas beigām vairs nepilda bezdarbnieka statusa noteiktos pienākumus – regulāras konsultācijas un reģistrācija,” skaidro aģentūras vadītāja. Viņa arī uzsver, ka „Eurostat” savos aprēķinos izmanto citu metodoloģiju: „„Eurostat” veic tīri teorētiskus aprēķinus, kas vairāk saistīti ar matemātiskām darbībām. „Eurostat” analizē to, cik cilvēku ir bez darba vecuma grupā no 15 līdz 74 gadu vecumam. Tas nozīmē, ka bezdarbnieku kategorijā tiek ieskaitīta arī daļa pensionāru. Šāda statistiskā metodoloģija tiek piemērota tādēļ, lai vienādi pētnieciskie kritēriji attiektos uz visām ES valstīm, taču Latvijas situācijai tas gluži neder. Tā, piemēram, NVA, protams, neņem vērā pensijas vecuma cilvēku nodarbinātību.”
"Pieļauju, ka patiesais bezdarbnieku skaits šobrīd Latvijā ir ap 16–16,5%, taču oficiālu ciparu apliecinājumam nav."
B. Paševica
Tiesa, B. Paševica neslēpj, ka oficiālie bezdarba skaitļi, protams, atšķiras no reālās situācijas darba tirgū, taču precīzus aprēķinus šajā jomā neesot iespējams veikt: „Ir cilvēki, par kuru palikšanu bez darba mēs nekad neuzzināsim, jo viņi nemeklē valsts atbalstu. Tāpat ir atsevišķi gadījumi, kad cilvēki, kuri patiesībā strādā, mēģina krāpties ar fiktīvu bezdarbnieka statusu un pabalstiem. Ir arī daudz tādu, kuri vairs nereģistrējas tieši pēc bezdarbnieku pabalsta beigšanās. Gadījumi ir dažādi, un pateikt precīzu bezdarbnieku skaitu ir ļoti grūti. Pieļauju, ka patiesais to skaits šobrīd Latvijā ir ap 16–16,5%, taču oficiālu ciparu apliecinājumam, protams, nav.”
Bezdarbs uzbrūk cilvēkiem ar augstāko izglītību
Pēdējā laikā vērojama satraucoša tendence – arvien vairāk par bezdarbniekiem kļūst cilvēki ar augstāko izglītību. Ierasti inteliģentie bezdarbnieki veido aptuveni 11% no kopējā bezdarbnieku skaita, augusta beigās šis rādītājs sasniedzis jau 13,6%. Operatīvie dati liecina, ka 27. augustā Latvijā bez darba bijuši 136,63 tūkstoši cilvēku jeb 12,2% no visiem darbspējīgajiem, tostarp 17,95 tūkstoši ar augstāko izglītību. B. Paševica prognozē, ka šī tendence, visticamāk, turpināsies arī rudenī, kad darbu zaudēs daudzi skolotāji, mediķi, Valsts ieņēmuma dienesta darbinieki: „Skumji, taču inteliģento bezdarbnieku segmentā šobrīd ir sasniegts pēdējo gadu augstākais punkts. Lielāko daļu veido būvju, ceļu, elektronikas un citi inženieri (21%), ekonomisti (16%), kā arī skolotāji (9%). Tiesa, skolotāji darba tirgū joprojām ir pieprasīti.”
NVA vadītāja stāsta, ka pagaidām nevar runāt par darba devēju intereses pieaugumu: darba sludinājumu ir maz, un uz vienu brīvo darba vietu šobrīd pretendē vidēji 65 līdz 70 kandidāti. Turklāt darba devēji kļūst arvien izvēlīgāki, dažkārt pat neiecietīgi, savukārt piedāvātās algas – arvien zemākas.
Melo par savām zināšanām
Šajā kontekstā interesanta, šķiet, interneta personāla atlases uzņēmuma SIA “CV-Online Latvia” veiktā darba ņēmēju un darba devēju aptauja, kurā piedalījās 164 uzņēmumu vadītāji un personāla daļu vadītāji, kā arī 5405 darba ņēmēji, no kuriem 60% pēdējā gada laikā bijuši aktīvi darba meklētāji.
Aptaujas rezultāti liecina: par galveniem iemesliem, kādēļ pēc darba intervijas darba ņēmējs nesaņem darba piedāvājumu, darba devēji nosauc: negatīvismu (15%), ieinteresētības trūkumu vakancē (14%), nespēju pietiekami atbildēt uz konkrētiem jautājumiem (13%), nepatiesas informācijas sniegšanu par valodu zināšanām, darba pieredzi vai izglītību (13%), kā arī zināšanu trūkumu par vakanci (10%). Turklāt arī 30% no pašiem darba meklētājiem atzīst, ka tik tiešām snieguši nepatiesu informāciju par sevi, tostarp par savu izglītību, jo daudzi ir nonākuši izmisumā un gatavi darīt jebko, lai ieinteresētu potenciālo darba devēju.
"Darba tirgus arvien vairāk pieprasa tehniskos darbiniekus, un, iespējams, daudziem ar augstāko izglītību būs jāpārprofilējas uz kādu tehnisko nozari."
Taču, kā norāda B. Paševica, augstākā izglītība šobrīd nebūt nav garants jauna darba atrašanai. To apliecina arī statistika un atziņa, ka darba tirgus arvien vairāk pieprasa tehniskos darbiniekus, un, iespējams, daudziem ar augstāko izglītību būs jāpārprofilējas uz kādu tehnisko nozari.
Jāmācās arods
Vadoties tieši no šīs atziņas, jau no septembra bezdarba administrēšanā tiek ieviestas vairākas novitātes. Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas fondu atbalstu, sākot ar 1. septembri, bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībā ieviesīs jaunu tā saukto kuponu sistēmu. Līdz ar to bezdarbniekiem ar jau iegūtu vai nepabeigtu augstāko izglītību tiks piedāvāta iespēja apgūt pirmā un otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, izmantojot kuponu. Kupona maksimālā summa būs 1000 latu par vienu apgūstamo izglītības programmu. Apmācību laikā cilvēks varēs saņemt arī stipendiju 70 latu apmērā. Tādējādi tiks izveidots izglītības iestāžu reģistrs ar tām mācību iestādēm, ar kurām NVA noslēgs sadarbības līgumu par apmācību kuponu sistēmas izmantošanu. Ja gadījumā bezdarbnieks izvēlēsies skolu, kas nebūs NVA reģistrā, ar attiecīgo izglītības iestādi tiks slēgts atsevišķs sadarbības līgums. Galvenās nozares, kurās varētu būt vajadzīgi apmācīti darbinieki, ir apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, gāzes un siltumapgāde, transports un uzglabāšana, informācijas un komunikāciju pakalpojumi, komunālās saimniecības un infrastruktūras apkalpošana, sociālā joma.
Darbs jāmeklē arvien ilgāk
Tiesa, neatkarīgi no izglītības vai aroda prasmēm, vairumam bez darba esošo ir jārēķinās, ka atrast jaunu darbavietu viena vai divu mēnešu laikā šobrīd ir ļoti sarežģīti. B. Paševica norāda, ka ilgstošo bezdarbnieku (cilvēku, kuri bez darba ir vairāk par gadu) skaits arvien turpina pieaugt un augustā tas bijis teju katrs desmitais no visiem reģistrētajiem darba meklētājiem. Tāpat pieaug to cilvēku skaits, kuri jaunu nodarbi nespēj atrast ilgāk par sešiem mēnešiem. Piemēram, aprīlī darbu pēc sešiem vai mazāk mēnešiem atrada 74% no visiem bezdarbniekiem, taču šobrīd tas izdodas vairs tikai 63%.
Lai risinātu šo problēmu, jau tuvākajā laikā plānots sākt parakstīt līgumus ar pašvaldībām par bezdarbnieku, kuri vairs nesaņem bezdarbnieka pabalstu, nodarbināšanu sabiedrībai derīgos mazkvalificētos darbos, par to viņiem maksājot 100 latu stipendiju. Otrs LM rosinātais krīzes nodarbinātības programmas pasākums attiecas uz dīkstāves darbiniekiem, kuriem ekonomisko apstākļu ietekmē darba slodze ir samazināta līdz 20 stundām nedēļā. Programma paredz darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanu. Lai arī 100 latu stipendija nav liela summa, taču cilvēkiem, kas pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas vairākus mēnešus ir palikuši bez iztikas līdzekļiem, arī šī nauda būs jūtams atspaids.
Jūlijā, kad bez darba bija 132 200 iedzīvotāju, bezdarbnieka pabalstu saņēma tikai aptuveni 55% no reģistrētajiem bezdarbniekiem. Pārējie 45% bija bez legāliem iztikas līdzekļiem.
