Kā skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, kaut arī mājas īpašniece ar īrniekiem nav noslēgusi īres līgumu, pastāv tāds jēdziens kā īres tiesiskās attiecības. Civillikuma 1402. pantā ir noteikts: “Saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.” Ja abas puses (mājas īpašnieks un īrnieks) vienojušās par būtiskām īres tiesisko attiecību sastāvdaļām - viena puse nosūta rēķinu, otra – to nomaksā, īres tiesiskās attiecības veidojas nevis uz līguma, bet vienošanās pamata. 

Arī zvērināts advokāts Jānis Lapsa LV portālam ir paudis šādu viedokli: “Dažkārt īres līguma īrniekam vispār nav – vai nu tas ir nozaudēts, vai izīrētājs pat ir to atņēmis. No vienas puses, cilvēks it kā ir īrnieks, un viņš var pierādīt, ka šajā mājoklī dzīvo jau daudzus gadus, maksājis visus rēķinus, un tas kalpo kā pierādījums faktiskām īres attiecībām./../ Kā jurists es teiktu – ja nav dokumenta, ir tiesības izlikt, bet īres valde apgalvos pretējo – ja faktiskās attiecības apstiprina, ka cilvēks ir īrnieks, viņu izlikt nedrīkst.”

Tādējādi, kaut arī likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2. pantā ir noteikts: “Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums”, izbrīvēt māju no īrniekiem (ja viņi to nedarīs labprātīgi, kas maz ticams) nebūs vienkārši.  Ja ierosināsiet tiesvedību par īrnieku izlikšanu piespiedu kārtā, bet viņi varēs pierādīt gadiem saņemtus un apmaksātus īres rēķinus, tad tiesa var atzīt šīs tiesiskās (faktiskās) īres attiecības un pieņemt lēmumu ar atteikumu par īrnieku izlikšanu.

Kaut arī īrnieku deklarēšanās faktam attiecīgajā dzīvojamā platībā šajā gadījumā nav nozīmes (deklarēšanās fakts pats par sevi nenodrošina nekādas civiltiesiskās saistības), nozīme gan var būt tam, cik ilgi īrnieki mīt šajā mājā. Dzīvesvietas deklarēšanas likums stājās spēkā 2003. gada 1. jūlijā, bet līdz tam pastāvēja pierakstīšanās sistēma. Ja īrnieki mājā bijuši pierakstīti, tad tas nozīmē, ka viņiem bija juridisks pamats attiecīgajā dzīvojamā platībā uzturēties.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.⁵ pantā gan ir norma, ka īres līgums ir pārtraucams un pašvaldība ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja dzīvoklis vajadzīgs pašam īpašniekam – taču tas attiecas tikai uz denacionalizēto vai likumīgajam īpašniekam atdoto dzīvojamo māju īpašniekiem.

Tātad – ja tomēr domājat iegādāties namīpašumu ar visiem īrniekiem, ir paredzami sarežģījumi, un tādēļ pilnīgi noteikti iepriekš vajadzētu vērsties pēc padoma pie šajās lietās pieredzējuša jurista.