Dāvinātāja nāves gadījumā, ja tas nav atstājis citu mantojumu, neatraidāmie mantinieki no apdāvinātā ir tiesīgi izprasīt (lūgt izmaksāt) savu daļu. Šādas mantinieku tiesības paredz Civillikuma 1922.pants, tajā teikts: „Ja dāvinājums izdarīts tādā apmērā, ka dāvinātāja neatņemamās daļas tiesīgajiem neatliek pat viņu neatņemamās daļas (422. un turpm.p.), tad viņi var prasīt no apdāvinātā, lai izdod viņiem šīs daļas.” Aprēķinot neatņemamo daļu, par pamatu ņem dāvinātāja mantas stāvokli dāvināšanas laikā. Bet, ja šī manta vēlāk pavairojusies, tad jāievēro tiklab šis pavairojums, kā arī tas, kas neatraidāmam mantiniekam novēlēts rīkojumā nāves gadījumam.

Ja Jūsu vecmāmiņa būtu noslēgusi uztura līgumu, paredzot, ka dzīvoklis pēc viņas nāves paliek Jums, pārējiem mantiniekiem nebūtu tiesību pret apdāvināto vērst savus prasījumus.

Plašāks skaidrojums par dāvinājuma līgumu rakstā „Dāvinājuma līgums. Kas jāņem vērā, to noslēdzot?” un par uztura līgumu rakstā „Uztura līgums. Kas jāņem vērā, to noslēdzot”.