Vairākus gadus atpakaļ tika noformēts dāvinājums par 1/2 īpašuma, kurā dāvinātājs bija domājis, ka ir iekļauta atruna, bet tomēr netika ierakstīts, ka apdāvinātais (pirmā pakāpes radinieks) nepretendēs uz atlikušā īpašumu (dāvinātāja 1/2) pēc viņa nāves un šo daļu varēs pilnā apjomā mantot cits pirmās pakāpes radinieks. Vai dāvinātājs var grozīt dāvinājumu un iekļaut šo nosacījumu bez apdāvinātā piekrišanas? Vai ir arī citi veidi, kā šo jautājumu sakārtot, jo pašreiz īpašums ir ieķīlāts un apdāvinātais nevēlas veikt grozījumus ķīlas dokumentos, kas attiecīgi liedz nokārtot dāvinājumu par labu otram radiniekam.
Atbilde ir sagatavota uz uzdoto teorētisko jautājumu, neesot informācijai par faktiskajiem apstākļiem.
Abpusēji vienojoties, dāvinātājs ar apdāvināto var noslēgt mantotāja atteikšanās līgumu, saskaņā ar kuru apdāvinātais (pirmās pakāpes radinieks) atsakās no mantošanas tiesības, kas viņam būtu piederējusi pēc dāvinātāja nāves. Ar mantotāja atteikšanos izbeigsies apdāvinātā mantošanas tiesība, un mantojuma atstājējs (dāvinātājs) atbrīvosies no visiem aprobežojumiem noteikšanā par savu mantojumu, arī par neatņemamo daļu. Mantotāja atteikšanās līgumu varēs atcelt, tikai abām pusēm rakstiski vienojoties.
Papildus jāpiemin, ka apdāvinātais var atteikties no dāvinātāja mantojuma par labu trešajai personai (otram radiniekam). Ja otrais radinieks būs piedalījies līguma noslēgšanā vai pievienojies tam vēlāk, tad bez viņa piekrišanas nevarēs atcelt šādu līgumu.
Kā situācijas risinājums var būt arīdzan pēdējās gribas rīkojums, kurā dāvinātājs novēl nekustamā īpašuma ½ domājamo daļu otrajam radiniekam, norādot, ka pirmais radinieks jau dāvinātāja dzīves laikā ir saņēmis viņam pienākošos mantojumu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!