Iespēja iesniegt sūdzību apgabaltiesā pastāv. Civilprocesa likuma 613.panta desmitā daļa paredz, ka par tiesas lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda var iesniegt blakus sūdzību apgabaltiesā.

 Par turpmāko procesuālo kārtību

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 613.panta piekto daļu, apmierinot pieteikumu, tiesa pieņem lēmumu:

1) par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;

2) neatkarīgi no kreditora piekrišanas — par visu zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto parādu saistību dzēšanu, par kurām ieguvējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi;

3) neatkarīgi no kreditora piekrišanas — par to apgrūtinājumu dzēšanu, kuri pieņemti kā nosacījums, īpašumu iegūstot (609.pants);

4) par zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto aizlieguma atzīmju dzēšanu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 613.panta 11.daļu pēc tam, kad stājies spēkā tiesas lēmums, ar kuru apmierināts pieteikums par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, tiesu izpildītājs valsts un kancelejas nodevu, kāda normatīvajos aktos noteikta īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, iemaksā valsts budžetā un paziņo par to ieguvējam un attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļai.

Tas nozīmē, ka nekustamā īpašuma ieguvējam vairs NAV jālūdz veikt nostiprinājums zemesgrāmatā, jo tiesa vienlaicīgi pieņem lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda.

Par ievešanu valdījumā

Ar ievešanu valdījumā tiek saprasta iegūtā nekustamā īpašuma piespiedu nodošana tā ieguvējam vai “varā ņemšana”. Pēc vispārēja noteikuma nekustamā īpašuma nodošana nav nepieciešama, proti, ja pastāv situācija, kad iepriekšējais valdītājs īpašumu labprātīgi atstāj, nav konstatējami citi šķēršļi un ieguvējs var tajā netraucēti ieiet, lietot pēc savas vajadzības.

Saskaņā ar Civillikuma 995.pantu ievešana iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā nav būtiski nepieciešams nosacījums tā iegūšanai par īpašumu, un tādēļ tāda ievešana notiek tikai tad, kad ieguvējs to noteikti vēlas, it sevišķi, ja nekustamā īpašuma atsavināšana notikusi pret iepriekšējā īpašnieka gribu.

Nepieciešamība pēc ievešanas nekustamā īpašuma valdījumā rodas tādā gadījumā, kad ieguvējam ir šķēršļi brīvi iekļūt nekustamajā īpašumā. Proti, ja personai ir zināms, ka ir šķēršļi iekļūt nekustamajā īpašumā, piemēram, ir slēgtas durvis, tad personai vajadzētu vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja, lai viņš veiktu nekustamā īpašuma nodošanu ieguvējam - ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, pamatojoties uz tiesas izdotu izpildu dokumentu. Zvērināta tiesu izpildītāja veiktā ievešana nekustamā īpašuma valdījumā nepieciešama personas aizsardzībai pret iespējamām pretenzijām no bijušā īpašnieka vai valdītāja, kā arī trešo personu puses. Piemēram, var būt situācija, ka nekustamajā īpašumā tomēr atrodas bijušā īpašnieka vai kādas trešās personas mantas.