Lai izvērtētu minēto situāciju, tā jāprecizē: juristam būtu jāiepazīstas ar detaļām un to raksturojošiem dokumentiem. Civillikuma izpratnē servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu, un Civillikums arī nosaka ceļa servitūtu (skat. zemāk).

Jūsu gadījumā būtu jāvēršas pie advokāta vai zvērināta notāra, kurš, iepazīstoties ar situāciju un to raksturojošiem dokumentiem, ieteiks veiksmīgāko risinājumu. Ar pilnīgu informāciju par Latvijas notāriem un viņu kontaktinformāciju var iepazīties šeit.

Latvijas Zvērinātu notāru padome nodrošina arī konsultācijas juridiskos jautājumos. Juridiskās palīdzības tālrunis: 6 728 00 88 (otrdienās plkst. 15–17; trešdienās plkst. 9–11).

Civillikums. TREŠĀ DAĻA. Lietu tiesības 
1. Ceļa servitūts
1156. Ar ceļa servitūtu var piešķirt tiesību: 1) uz kājceļu, 2) uz lopu ceļu, un 3) uz braucamo ceļu. 1157. Tiesība uz lopu ceļu nedod tiesību lopus gar to ganīt.
1158. Ja nodibinot ceļa servitūtu nekas nav teikts par ceļa platumu, tad kājceļam jābūt vienu metru, bet lopu ceļam vai braucamam ceļam vismaz četri ar pusi metrus platam.
1159. Ceļa servitūtam pakļauta katra kalpojošā zemes gabala daļa. Tomēr šā servitūtā izlietotajam, ja nav bijis norunāts pretējais, jāaprobežojas ar vienu noteiktu ceļu, kuru viņš gan pats drīkst izvēlēties, bet pēc iespējas saudzīgi.
Ja ceļa servitūts nodibināts ar testamentu, sīkāki neapzīmējot vietu, tad vietas un ceļa virziena izvēle piekrīt servitūtā nesējam, kas tomēr nedrīkst rīkoties pie tam tīši par ļaunu otrai pusei.
1160. Nodibinot ceļa servitūtu, tajā ietilpstošās tiesības var visādi aprobežot.
1161. Pie ceļa servitūtiem pieder arī tiesība braukt pa kaimiņa zemes gabala robežās esošiem ūdeņiem.