Pirmais ir jautājums – vai ceļa servitūts ir likumīgi nodibināts (Civillikuma 1231.pants), iezīmēts robežplānā un reģistrēts zemesgrāmatā?

Civillikuma 1235.pants nosaka: " No servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t. i., valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās; līdz tam laikam viņu starpā pastāv vienīgi personiska saistība, kuras ierakstīšanu zemesgrāmatās var tomēr prasīt katra puse, ja vien izpildīti visi citi servitūtam nepieciešamie noteikumi."

Zemes īpašnieka attiecības ar nomnieku ir jānosaka precīzi izstrādā zemes nomas līgumā, kurā kā apgrūtinājums norādīts ceļa servitūts un tā platība. Kaut arī zemes īpašumam uzlikts apgrūtinājums ceļa servitūta veidā, tā joprojām paliek īpašnieka īpašumā, par ko jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Tātad arī nomniekam attiecīgi ir jāmaksā nomas maksa.

Ja īpašnieks ar nomnieku nevar vienoties par ceļa servitūta aizņemtās platības maksu, tā nosakāma kā 6% no kadastrālās vērtības.

Ja puses nevar vienoties par nomas maksu, zemes īpašniekam ar visiem dokumentiem jādodas uz konsultāciju pie jurista.