Ja Jūs esat izvēlējušies, ka mājas pārvaldnieks būs fiziska persona, ir arī jāapzinās, ka tādējādi uzņematies paaugstinātu risku, jo nauda tiks maksāta privātā bankas kontā, kuru mājas dzīvokļu īpašniekiem nekādi nebūs iespējams kontrolēt. Ja tomēr esat izvēlējušies šādu ceļu, tad jaunajam pārvaldniekam ir jāreģistrē sava saimnieciskā darbība jebkurā gadījumā – vai viņš saņem atlīdzību par savu pienākumu veikšanu vai nē. Saimnieciskā darbība ir tādēļ, ka viņš no iedzīvotājiem iekasēs naudu, kas nonāks viņa bankas kontā.

Pārvaldniekam būs jākārto ieņēmumu un izdevumu reģistrācijas grāmata un gada beigās jānodod attiecīga atskaite. Šādos apstākļos, ja dzīvokļu īpašnieki nolems veidot kādus uzkrājumus mājas remonta darbiem, šie uzkrājumi tiks uzskatīti par peļņu, no kuras būs jāmaksā nodokļi. Mājas dzīvokļu īpašniekiem tas pilnīgi noteikti nebūs izdevīgi. Kā liecina novērojumi praksē, šāds pārvaldīšanas modelis it bieži rada nepatikšanas gan naudas izlietojuma nepārskatāmības dēļ, gan tāpēc, ka, nekorekti kārtojot dokumentāciju, iespējami Valsts ieņēmumu dienesta uzrēķini.

Daudz racionālāks risinājums ir izveidot dzīvokļu īpašnieku biedrību, kurai ir savs konts bankā. Ar šo kontu uz dzīvokļu īpašnieku pilnvarojuma pamata var rīkoties izvēlētais pārvaldnieks, taču, pirmkārt, finanšu apriti ir iespējams kontrolēt, un, otrkārt, par uzkrājumu nav jāmaksā nodokļi.

Redakcijas piebilde. Pirms lemt par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, ieteicams izlasīt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu. Protams, ja mājā nav daudz dzīvokļu, ne visas prasības obligāti jāizpilda, taču ir jāņem vērā nosacījums (likuma 13.pants): ja daudzdzīvokļu mājas kopējā platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, dzīvojamās mājas pārvaldīšanai nepieciešamo profesionālo izglītību un vismaz trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni apliecinošs dokuments nepieciešams:

1) īpašniekam, kurš pats pārvalda sev piederošu dzīvojamo māju;

2) īpašniekam, kuru pilnvarojuši veikt pārvaldīšanas darbības citi dzīvojamās mājas īpašnieki uz Civillikumā noteiktajā kārtībā savstarpēji noslēgta līguma pamata;

3) īpašnieku veidotas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrības vai biedrības darbiniekam, kā arī pārvaldīšanas sabiedrības vai biedrības biedram, kurš veic attiecīgo pārvaldīšanas darbību un pats ir dzīvojamās mājas īpašnieks.