Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis LV portālam ir paudis šādu viedokli: „Tradicionālajā dzīvokļa īpašuma modelī atsevišķajam īpašumam tiek pielīdzinātas kopīpašuma domājamās daļas. Šeit faktiski ir pretējs princips – katram proporcionāli viņa aizņemtajai platībai ir iedalīta kopīpašuma domājamā daļa. Bet būtībā, ja lūkojamies no īpašuma pārvaldīšanas viedokļa, tas ir viens un tas pats. Atšķirības ir īpašuma tiesībās, bet tas neskar mājas apsaimniekošanu.”

Pašlaik Saeimā izskatīšanā atrodas grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas kopīpašumā esošu māju apsaimniekošanu faktiski pielīdzinās mājām ar atsevišķu dzīvokļu īpašumu.

Bet apsaimniekošanas jautājumus varat risināt tāpat kā atsevišķu dzīvokļa īpašumu mājā. Dzīvokļu īpašniekiem izdevīgākais variants ir dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību un pēc tam noslēgt pilnvarojuma līgumu ar apsaimniekotāju, dodot viņam apsaimniekošanas uzdevumu un kontrolējot naudas plūsmu. Par to ir skaidrots LV portāla rakstā „Kā dzīvokļu īpašniekiem pārņemt māju savā valdījumā”.

Dzīvokļu īpašnieku biedrības lielākā priekšrocība ir kontrole pār ieņēmumiem un izdevumiem, un nepieciešamajiem remonta un uzturēšanas darbiem. Taču tad starp dzīvokļu īpašniekiem jābūt tādiem speciālistiem, kuri spēj un vēlas biedrības darbu vadīt. 

Vienkāršāks variants ir pārvaldīšanas līguma noslēgšana ar apsaimniekotāju bez biedrības dibināšanas. Informāciju, kā tas darāms, varat atrast, piemēram, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta mājaslapā.

Par pārvaldīšanas līguma noslēgšanu skaidrots arī e-konsultācijā „Pārvaldīšanas pilnvarojuma līgumu var noslēgt dažādi”.