speciāli LV portālam
Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Mūsu mājai aprīlī tika veikta 6m ārējās kanalizācijas caurules nomaiņa un pagrabstāvā 16m, par kuriem remontiem jāmaksā 3231.97 un 982.76 eiro. Ārējiem rakšanas darbiem tika atdzīts ekskavators, kuram šie darbi bija par nelielu, un tas nostāvēja pie mājas. Reāli strādnieki raka šo tranšeju, lai tiktu pie caurules. Taču par ekskavatora izmantošanu jāmaksā 187.80. Tieši tāpat jāmaksā par zaļās zonas atjaunošanu, kura netika pat skarta. Vai var būt klasificēts šis kā avārijas remonts, ja tāme šim remontam tika izgatavota 28.augustā 2013.gadā, bet remonts veikts aprīļa vidū? Mēs, mājas iedzīvotāji, uzskatām, ka remonta cena ir neadekvāta veiktajam remontam, jo ir veikta vesela rinda pierakstījumi. Kā pareizi būtu rīkoties šādā situācijā?
Kā skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, šis ir raksturīgs gadījums, kad dzīvokļu īpašnieki mājas apsaimniekošanu centralizēti uzticējuši pārvaldniekam, neizveidojot nekādu mehānismu, lai varētu paši kontrolēt finanšu plūsmu – tostarp lietderīgus un nelietderīgus tēriņus.
Apsaimniekotājs ar pakalpojuma sniedzējiem noslēdz līgumus, nereti izrīkojoties visai nesaimnieciski, jo zina, ka to neviens nekontrolē. V.Peipiņš arī skaidro, ka pierādīt nepamatotos izdevumus par zaļās zonas atjaunošanu vai ekskavatora dīkstāves apmaksu dzīvokļu īpašniekiem faktiski ir neiespējami. Ja naudas turētājs būtu dzīvokļu īpašnieku biedrība, bet pārvaldnieks tikai izpildītu tās dotos uzdevumus, saskaņojot tāmes un atskaitoties par padarīto, tāda situācija nebūtu iespējama.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
